gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Darba grupas ANO konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratifikācijas sagatavošanai sēdes
Protokols
Nr. 7

2009. gada 25.martā                  Rīga, K.Valdemāra 38,  Invalīdu informācijas un vides pieejamības centrā „VAR", K.Valdemāra ielā 38 k 1

Sēdes sākums - 14:00 

Sēdi vada:

S.Baltiņa - Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore

Sēdē piedalās: 

E.Avota - Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta Būvnormatīvu nodaļas vadītāja vietniece
I.Balodis - Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons" prezidents
K.Dupate - LR Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas departamenta vadītāja
A.Gaile - Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktores vietniece
V.Iļjanova - Latgales plānošanas reģiona Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja
M.Krauze - Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Starptautisko tiesību nodaļas trešais sekretārs
K.Kravale                               Veselības ministrijas Politikas plānošanas departamenta Starpnozaru sadarbības nodaļas vadītāja
M.Krumpāne - Finanšu ministrijas Budžeta departamenta Labklājības sfēras finansēšanas nodaļas vecākā referente
I.Laine - Latvijas Sieviešu invalīdu asociācijas „Aspazija" valdes priekšsēdētāja
I.Leimane-Veldmeijere - Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda" direktore
Dz.Muzikante - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību darbības analīzes un metodoloģijas departamenta direktore
S.Pablaka - Veselības ministrijas Veselības aprūpes Valsts kapitāldaļu vadības nodaļas vadītāja
K.Pučure - Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu daļas speciāliste
I.Rulle - Sabiedriskās organizācijas cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem „Saule" priekšsēdētāja
L.Rumbeniece - Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Starptautisko publisko tiesību nodaļas juriskonsulte
K.Smudzis - Centrālās statistikas pārvaldes Dzīves līmeņa statistikas daļas vadītāja vietnieks
I.Šķestere - Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO projektu vadītāja
L.Vancāne - Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores vietniece
I.Vanovska - Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja
D.Vītola - Latvijas Lauku sieviešu apvienības pārstāve
I.Veinberga - Finanšu ministrijas Nodokļu politikas Tiešo nodokļu nodaļas vecākā referente
L.Zariņa - LR Tiesībsarga biroja Cilvēktiesību departamenta sociālo un ekonomisko tiesību daļas juriskonsulte
L.Zemīte - Ekonomikas ministrijas Patērētāju tiesību aizsardzības nodaļas vadītāja 

Sēdi protokolē:

L.Kauliņa-Bandere - Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vecākā referente

Darba kārtībā: 

Nr.p.k.

Temats

Ziņotājs

1.

Pārskats par darba grupā paveikto

Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore S.Baltiņa

2.

ANO Konvencijas īstenošanas pasākumu plāna 2010.-2012.gadam sagatavošanas principi, problēmas un risinājumi

Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja I.Vanovska

3.

Darba grupas iesniegto priekšlikumu pasākumu plāna saturam un iebildumu izskatīšana

Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore S.Baltiņa

4.

Likumproejkta Par Konvenciju „Par personu ar invaliditāti tiesībām" izskatīšana

Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja I.Vanovska

5.

Citi jautājumi

Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta Invalīdu vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļas vadītāja I.Vanovska

1.     Darba grupas sēdes atklāšana un darba kārtības apstiprināšana

S.Baltiņa atklāj darba grupas „ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ratifikācijas sagatavošanai" sēdi un informē par darba grupas sēdes darba kārtību.

Sniedz informāciju par darba grupas darba organizāciju. Norāda, ka kopā notikušas sešas darba grupas sēdes, no tām četras apakšgrupu sēdes. Apakšgrupu sēdes tika organizētas, lai risinātu kādu konkrētu problēmjautājumu ar attiecīgi iesaistītajām institūcijām, personu ar invaliditāti pārstāvošajām biedrībām un sociālajiem partneriem, nepieciešamības gadījumā, pieaicinot arī pārstāvjus no institūcijām, kuras nav iekļautas darba grupas sastāvā. Turklāt pastāvīgi notika arī elektroniska informācijas apmaiņa ar darba grupas dalībniekiem.   

Informē par paveikto attiecībā uz nepieciešamajiem grozījumiem Latvijas Republikas normatīvajos aktos. Norāda, ka Valsts kancelejai 2008.gada 23.decembrī tika nosūtīta informatīva vēstule, kurā sniegta informācija par Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstības ANO Konvencijas „Par personu ar invaliditāti tiesībām" (turpmāk - Konvencija) prasībām izvērtējumu. Informatīvajā vēstulē tika norādīts, ka, veicot normatīvo aktu analīzi pa Konvencijas pantiem, darba grupa secinājusi, ka kopumā Latvijas Republikas normatīvie akti atbilst Konvencijai, tomēr pilnvērtīgai Konvencijas mērķu sasniegšanai atsevišķos gadījumos ir nepieciešama tiesību normu pilnveidošana.

Izsaka nožēlu, ka tikai trīs personu ar invaliditāti pārstāvošās biedrības sniegušas priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai, proti, Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas Neredzīgo biedrība, kā arī resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda".

Norāda, ka darbs pie Konvencijas ratifikācijas sagatavošanas tika pastāvīgi publiskots, proti, tas apspriests gan Invalīdu nacionālās padomes sēdēs, gan sanāksmēs ar personu ar invaliditāti pārstāvošo biedrību pārstāvjiem, ko Labklājības ministrija rīko ik mēnesi, gan arī dažādās publiskās diskusijās.  Turklāt arī ministrijas mājas lapā www.lm.gov.lv jau 2008.gada augustā tika atvērta diskusija „Kam Jūsuprāt jāpievērš vislielākā uzmanība, īstenojot Konvenciju", taču sabiedrības atsaucība diemžēl bija minimāla, līdz šim brīdim ir saņemtas tikai piecpadsmit atbildes.

Informē, ka ir izstrādāts ANO Konvencijas „Par personu ar invaliditāti tiesībām" īstenošanas pasākumu plāna 2010.-2012.gadam (turpmāk - Plāns) projekts. Plāns ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas pilnveidošanai un pasākumu veikšanai. Plānā norādītie pasākumi vērsti uz Konvencijā nosprausto mērķu pakāpenisku īstenošanu. Plāns aptver aktivitātes, kas veicinātu šo personu līdztiesīgu integrāciju sabiedrībā.

Norāda, ka ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, kad nav iespējams precīzi prognozēt finanšu līdzekļu pieejamību valsts un pašvaldību budžetos attiecīgu pasākumu īstenošanai, pasākumu plāns ir sagatavots tikai turpmākajiem trīs gadiem. Plāna mērķis ir uzsākts Konvencijas īstenošanu ar pašreiz pieejamiem resursiem.

Plānā ir iekļauti tādi pasākumi, kuri:

  • neprasa papildus finanšu līdzekļus;
  • to finansējums jau ir paredzēts kādā no starptautisko finanšu instrumentu piesaistes programmām;
  • iekļauti kādā jau no apstiprinātajiem politikas plānošanas dokumentiem attiecīgajā nozarē, kuriem ir apstiprināts finansējums.

Informē, ka jau 1998.gadā tika akceptēta koncepcija „Vienādas iespējas visiem". Koncepcija tika izstrādāta ar mērķi iezīmēt pamatnostādnes, lai radītu vienlīdzīgas iespējas visiem sabiedrības locekļiem veikt to lomu, kas ir atbilstoša katram indivīdam neatkarīgi no vecuma, dzimuma, sociālajiem un kultūras faktoriem. Koncepcija ir ilgtermiņa dokuments, kas ietver īstenošanas plānu un Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Kultūras ministrija, Satiksmes ministrija un Ekonomikas ministrija ik gadus atbilstoši koncepcijai un finansēšanas iespējām, iekļauj ministriju rīcības plānos koncepcijas īstenošanai paredzētos pasākumus.

Norāda, ka Plāns ir izstrādāts no 2010.-2012.gadam.  Lai veicinātu Konvencijas sekmīgāku īstenošanu, nepieciešams uzsākt ilgtermiņa plānošanas dokumenta izstrādi, tāpēc Plāns paredz, ka 2012.gadā  Ministru kabinetā tiks iesniegts ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas programmas 2013.-2019.gadam projekts (turpmāk - Programma)  nepieciešams uzsākt ilgtermiņa politikas dokumenta izstrādi.

Norāda, ka pašreizējos ekonomiskos apstākļos vislielākās grūtības Konvencijas īstenošanā sagādā pieejamības (izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes u.c.) nodrošināšana.

Taču atzīmē, ka fiziskās vides pieejamības nodrošināšana personām ar invaliditāti skatāma kopsakarībā ar citām iedzīvotāju grupām, proti, ar vecāka gadagājuma cilvēkiem, maziem bērniem, vecākiem ar bērnu ratiņiem u.c., tāpēc līdz ar kopējās vides sakārtošanu, tiks nodrošināta arī vides pieejamība arī personām ar invaliditāti, līdz ar to uz visu sabiedrību kopumā attiecināmie vides pieejamības pasākumi plānā nav iekļauti.

Norāda, ka objektīvas finanšu izmaksas Konvencijas īstenošanai nebija iespējams aprēķināt, jo problēmas radās ar kopējo izmaksu aprēķinu pašvaldību budžetā, proti, nebija iespējams saņemt pilnīgu atgriezenisko saikni no visām Latvijas Republikas pašvaldībām. Tā kā plānots veikt administratīvi teritoriālo reformu, izveidojot novadus, apvienojot pagastus un pilsētas, tad pašreiz pašvaldībām ir arī problemātiski veikt konkrētus finanšu izmaksu aprēķinus Konvencijā ietverto pasākumu īstenošanai.

I.Vanovska izsaka pateicību visiem darba grupas dalībniekiem, uzsverot Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, LR Tiesībsarga, Bērnu, ģimenes un integrācijas lietu ministrijas, Veselības ministrijas, Latvijas plānošanas reģionu, kā arī Latvijas Neredzīgo biedrības, Latvijas Nedzirdīgo savienības un resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda" pārstāvjiem par aktīvu līdzdalību Konvencijas ratifikācijas sagatavošanā.

Uzsver Konvencijas ratifikācijas nozīmi un to, ka Konvencijas īstenošana ir viena no prioritātēm arī Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes politikas dokumentos. Turklāt Labklājības ministrijai regulāri jāatskaitās Eiropas Komisijai par Konvencijas īstenošanas progresu valstī.

Norāda, ka izstrādātais Plāna projekts neprasa papildus budžeta līdzekļus un atgādina, ka termiņš Plāna iesniegšanai Ministru kabinetā ir 2009.gada 1.maijs. Atgādina, ka visi darba grupā iepriekš veiktie uzdevumi - nacionālo tiesību aktu atbilstības Konvekcijai izvērtējums, nepieciešamo līdzekļu aprēķins Konvencijas mērķu sasniegšanai, nepieciešamo pasākumu identifikācija - bija par pamatu Plāna izstrādei. Sākotnēji, uzsākot darbu 2008.gadā, kad vēl valstī kopumā netika pietiekami apjausti ekonomiskās krīzes draudi, tika plānots izstrādāt vidēja vai pat ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentu, paredzot attiecīgu papildus nepieciešamo finansējumu. Diemžēl apstākļi radikāli mainījušies. Pašreiz  nav iespējams atbilstīgi prognozēt finanšu resursu pieejamību tuvākajos gados. Līdz ar to Ministru kabinetā tiks iesniegts Plāns, kas neprasa papildus resursus pirmajos konvencijas īstenošanas gados. Tomēr iepriekš veiktais grūtais darbs pie nepieciešamo izmaksu aprēķina (it īpaši problemātiski to bija veikt pašvaldībās) būs pamats nākamā stratēģiskā dokumenta izstrādei. Informē, ka Labklājības ministrijas pārstāvji plāno izstrādāt un līdz 2012.gadam iesniegt Ministru kabinetā Programmu Konvencijas īstenošanai, kas veicinās visaptverošas personu ar invaliditāti tiesību aizsardzības politikas veidošanu un īstenošanu.

Norāda, ka, tā kā nav kopēju dalībvalstu vadlīniju konvencijas īstenošanas stratēģijā, tad katra dalībvalsts rīkojas pēc savas izpratnes un ieskatiem. Neviena valsts, kura ir parakstījusi vai ratificējusi Konvenciju, nav izstrādājusi Konvencijas īstenošanas detalizētu plānu, kurā tiktu noteikti konkrēti uzdevumi un pasākumi un to īstenošanai  paredzētās finanšu izmaksas. Par Konvencijas īstenošanas stratēģiju joprojām tiek diskutēts arī EK. Dalībvalstīm nav skaidra viedokļa - dažas izstrādā programmas dokumentus, citas tuvākajos gados vēl tikai paredz identificēt nepieciešamos pasākumus un tikai tad izstrādāt attiecīgu rīcības plānu. Konvencija faktiski nosaka, ka attiecībā uz ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām katra dalībvalsts, maksimāli izmantojot tai pieejamos resursus un, ja nepieciešams, starptautisko sadarbību, apņemas veikt pasākumus ar mērķi pakāpeniski panākt Konvencijā noteikto tiesību pilnīgi īstenošanu. Tādejādi pēc Konvencijas ratifikācijas, Latvija Konvencijā noteiktās saistības var īstenot pakāpeniski, atbilstoši pieejamajiem resursiem un ekonomiskajai situācijai.

Informē, ka ir izstrādāts arī likumprojekts „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām", kā arī likumprojekta anotācija. Minētie dokumenti jau elektroniski pirms darba grupas sanāksmes nosūtīti darba grupas dalībniekiem saskaņošanai un ir saņemta atgriezeniskā saikne minēto dokumentu projektu pilnveidošanai. Sākotnēji, saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likumu, Ministru kabinetā tiks iesniegts tikai Plāns un tikai pēc tā akceptēšanas valdībā tiks iesniegts sagatavotais likumprojekts.   

S.Baltiņa aicina darba grupas dalībniekus apspriest iepriekš elektroniski nesaskaņotos iebildumus un priekšlikumus Plāna projekta pilnveidošanai.  

1. Latvijas Neredzīgo biedrības priekšlikums - tiesību aktos noteikts, ka personām ar redzes invaliditāti masiera profesijas iegūšanai nav nepieciešamam medicīniskā izglītība. 

Veselības ministrijas pārstāvis norāda, ka, lai persona varētu sniegt masiera pakalpojumus veselības aprūpes jomā, tad medicīniskā izglītība ir obligāta.

Vienojas: Minēto aktivitāti Plānā neiekļaut

2. Grozījumi Patērētāju aizsardzības likuma 3.panta „Atšķirīgas attieksmes aizliegums" pirmajā daļā, kas paredz, ka, piedāvājot preci vai pakalpojumu, pārdodot preci vai sniedzot pakalpojumu, aizliegt atšķirīga attieksme patērētāja dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ.

L.Zemīte norāda, ka nav nepieciešams veikt grozījumus Patērētāju aizsardzības likumā, paredzot arī atšķirīgas attieksmes aizliegumu pret personām ar invaliditāti. Pārstāve norāda, ka Patērētāju tiesību aizsardzības likuma mērķis ir nodrošināt patērētājam iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības, slēdzot līgumu ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma galvenais uzdevums ir nodrošināt patērētājam ar likumu piešķirto tiesību ievērošanu saņemt kvalitatīvu pakalpojumu.

K.Dupate norāda, ka nepieciešams minētajā tiesību normā veikt grozījumus, jo patērētāju tiesības nevar tikt tulkotas šauri, proti, tās nav tikai ekonomiskās tiesības, bet arī cilvēktiesības. Normatīvais akts pašreiz paredz nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret patērētāju atkarībā no tā dzimuma, rases vai etniskās piederības, taču nepieciešams paredzēt arī to, ka pārdevējam, ja tas piedāvā vai pārdod preces vai sniedz pakalpojumus, jāievēro vienlīdzīguma, labticīguma un citus principus arī pret personām ar invaliditāti. 

Vienojas: Pasākuma plānā kā pasākumu noteikt, ka atšķirīga attieksme pret patērētāju aizliegta arī personas  invaliditātes dēļ.

3. Atbalsts personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanā. 

I.Veinberga norāda, ka nepieciešams no Plāna svītrot Finanšu ministriju  kā līdzatbildīgo personu ar invaliditāti nodarbinātības veicināšanā. Uzskata, ka nav nepieciešams noteikt jaunus atvieglojumus privātuzņēmējiem, lai motivētu privāto sektoru nodarbināt personas ar invaliditāti. Informē, ka grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli", kas stājās spēkā 2009.gada 1.janvārī un nosaka, ka par izmaksām, kas taksācijas gadā rodas, lai radītu speciālu jaunu darba vietu darbiniekam ar invaliditāti, tiek koriģēts apliekamais ienākums. Tas nozīmē, ka izmaksas, kas rodas, lai  radītu speciālu jaunu darba vietu darbiniekam ar invaliditāti, tiek atzītas par saimnieciskās darbības izmaksām divkāršā apmērā, ja darba devējs izpilda nosacījumu un konkrētajā darba vietā divus gadus pastāvīgi nodarbina personu ar invaliditāti.

I.Leimane-Veldmeijere norāda, ka 2007. gada 22. maijā tika publicēts ANO Ekonomikas un sociālo un kultūras tiesību komitejas sniegtais atzinums par kārtējo Latvijas ziņojumu par ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām izpildi. Atzinumā attiecībā uz nodarbinātību Komiteja pauž bažas par to "ka personām ar garīgu un fizisku invaliditāti joprojām jāpārvar nopietni šķēršļi, lai iekļūtu darba tirgū, daļēji tādēļ, ka skolās nenotiek profesijas apgūšana. Tāpēc Komiteja Latvijai ieteikusi turpināt darbu, lai veicinātu personu ar invaliditāti iesaistīšanu darba tirgū, arī piešķirot nodarbinātības kvotas. Komiteja lūgusi dalībvalsti tās nākamajā periodiskajā ziņojumā sniegt atsevišķus un salīdzināmus datus par šo pasākumu ietekmi. Pamatojoties uz minēto, uzskata, ka ir jāizvērtē kvotu sistēmas iespējamie ieguvumi.

Vienojas: Pasākumu plānā svītrot Finanšu ministriju kā līdzatbildīgo nodarbinātības veicināšanā. 

4. Konvencijas 33.panta 2.punkta īstenošana - likumprojekta anotācijā paredzēt papildus finanšu līdzekļu piešķiršanu LR Tiesībsarga birojam jaunas darba vietas izveidei Konvencijas īstenošanas pārraudzībai.

M.Krumpāne norāda, ka Finanšu ministrija,  sakarā ar ekonomisko un budžeta fiskālo situāciju valstī, iebilst likumprojekta „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām" anotācijas III sadaļā iekļautajai informācijai, ka Konvencijas 33.panta 2.punktā minēto Konvencijas īstenošanas pārraudzību nodrošināšanai nepieciešams papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršana LR Tiesībsarga birojam viena darbinieka darba vietas iekārtošanai un darba algai. Finanšu ministrija neatbalsta jaunu amata vietas izveidi un papildu izdevumu plānošanu budžetā, tādejādi Finanšu ministrija uzskata, ka Konvencija īstenošanas pārraudzība jānodrošina Tiesībsarga birojam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 

S.Baltiņa vaicā, vai ir iespējams šos papildus finanšu līdzekļus likumprojekta anotācijā norādīt, sākot ar 2011.gadu.

K.Dupate norāda, ka LR Tiesībsarga birojam Konvencijas īstenošanas pārraudzība būs jauna funkcija. Tiesībsarga birojam nav iekšēju rezervju šīs funkcijas īstenošanai. 

L.Zariņa uzskata, ka Konvencijas 33.panta 2.punkta izpratnē veicamas plašas darbības, kā arī dažādas  informācijas kampaņas, kuru realizēšanai ir nepieciešami papildus finanšu līdzekļi.

Vienojas: Likumprojekta anotācijā papildus finanšu līdzekļu nepieciešamību LR Tiesībsarga birojam norādīt, sākot ar  2011.gadu.

Finanšu ministrija uzskata, ka Konvencijas īstenošanas pārraudzība jānodrošina LR Tiesībsarga birojam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 

I.Leimane-Veldmeijere norāda, ka Plāns neparedz pasākumus, kas veicinātu personu ar garīga rakstura traucējumiem (gan intelektuālās attīstības traucējumiem, gan psihiskās veselības traucējumiem) patstāvīgu dzīvi sabiedrībā. Lai gan ir uzsākti pasākumi cilvēku iekļaušanai sabiedrībā (no sociālās aprūpes institūcijām uz grupu dzīvokļiem pašvaldībās), nekas netiek darīts, lai patstāvīgas dzīves iespējas grupu dzīvokļos nodrošinātu pašreiz ģimenēs dzīvojošajiem vai vientuļajiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

S.Baltiņa Informē, ka ar Ministru kabineta 2009.gada 5.marta rīkojumu Nr.157 ir apstiprināta programma „Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai personām ar garīga rakstura traucējumiem 2009.-2013.gadam". Programma nosaka galvenos virzienus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personu ar garīga rakstura traucējumiem attīstībai ar mērķi nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus.

I.Leimane-Veldeijere norāda, ka nepieciešams pievienoties Konvencijas Fakultatīvajam protokolam, kas veicinātu personu ar invaliditāti efektīvāku tiesību aizsardzību. 

K.Dupate pievienojas viedoklim, norādot, ka Protokols stiprinās personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību. Norāda, ka pievienošanās Konvencijas Fakultatīvajam protokolam papildus finanšu līdzekļus neprasa. 

S.Baltiņa informē, ka ar Konvencijas ratifikācijas dalībvalsts jau uzņemas visas saistības un pienākumus īstenot Konvencijā noteikto gan „de jure", gan „de facto". Konvencijas Fakultatīvais Protokols viennozīmīgi ir nākamā Labklājības ministrijas prioritāte pēc Konvencijas ratifikācijas.

I.Balodis informē, ka Invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons" sadarbojas ar studentiem, kuri veic attiecīgu izpēti par Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstību Konvencijai. Uzskata, ka Latvijas valstī nav īstas skaidrības, kāda politika tiek veidota un kādi pasākumi plānoti, lai veicinātu personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību.

Norāda, ka Konvencijas latviešu valodā tulkotais teksts neatbilst Konvencijas angļu valodas tekstam. Informē par to, ka projekta ietvaros ir izveidota mājas lapa - http://atbalsti.lv, kurā aicināts parakstīties par Konvencijas normu ietveršanu visās tiesību aktu izstrādes stadijās, kā arī reālu pasākumu noteikšanu personu ar invaliditāti dzīves uzlabošanai. 

S.Baltiņa norāda, ka Labklājības ministrijas pārstāvji būtu bijuši pateicīgi, ja biedrība „Apeirons" būtu iesniedzis savus priekšlikumus un studentu pētījumu rīcības plāna izstrādes procesā. Izsaka nožēlu, ka studentu veiktais pētījums nebūs pieejams līdz Plāna iesniegšanai Ministru kabinetā.

Informē, ka Konvencijas tulkojumu no oriģinālvalodas latviešu valodā veica Tulkošanas un terminoloģijas centrs, kurš ir attiecīgi sertificēts valsts un starptautisko organizāciju izdoto tiesību aktu un dokumentu tulkojumiem.

Norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.111 „Ministru kabineta kārtības rullis" Plāns ietver konkrētu pasākumu kopumu, nepieciešamo finansējumu un termiņus mērķa sasniegšanai. Programma Konvencijas īstenošanai būs daudz efektīvāks politikas plānošanas dokuments, jo tajā varēs noteikt rīcības virzienus, galvenos uzdevumus, kā arī problēmjautājumus un sasniedzamos rezultātus personu ar invaliditāti tiesiskās aizsardzības veicināšanā.

K.Dupate norāda, ka, ja tiktu izstrādāts Diskriminācijas novēršanas likums, tad šajā normatīvajā aktā Diskriminācijas likumprojektā būtu iespējams noteikt valsts un pašvaldību pienākumus personu ar invaliditāti tiesību aizsardzībai. Līdz šim brīdim LR Tiesībsarga birojā saņemtas samērā maz personu ar invaliditāti sūdzības, kurās norādīti diskriminācijas gadījumi. 

S.Baltiņa atkārtoti izsaka pateicību visiem darba grupas dalībniekiem par ieguldīto darbu Konvencijas ratifikācijas sagatavošanai.

 

Sēde beidzās plkst. 16:00

 

Sēdi vadīja                                                                      S.Baltiņa

Protokolēja                                                                L.Kauliņa-Bandere