gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Sēde sākas plkst. 11:00

Sēdi vada:

D.Staķe - Dzimumu līdztiesības padomes priekšsēdētāja, labklājības ministre

Sēdē piedalās:

Padomes locekļi:

I.Alliks -Labklājības ministrijas valsts sekretāres vietnieks

K.Zvirbule - deleģēta pārstāve, Saeimas Dzimumu līdztiesības apakškomisijas priekšsēdētājas I.Ostrovskas vietā

E.Korčagins - deleģēts pārstāvis, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidenta J.Bertranda vietā

L.Sparāne - deleģēta pārstāve, Tieslietu ministrijas valsts sekretāres I.Nikuļcevas vietā

G.Vasiļevskis - Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks

K.Gerhards - Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs

I. Ķīkule - deleģēta pārstāve, Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienības valdes priekšsēdētājas E.Kalniņas vietā

Uzaicinātie pārstāvji:

A.Gaile - Labklājības ministrijas Eiropas un juridisko lietu departamenta Dzimumu līdztiesības nodaļas vadītāja

E.Celmiņa - Labklājības ministrijas Eiropas un juridisko lietu departamenta Dzimumu līdztiesības nodaļas vadītājas vietniece

Sēdē nepiedalās:

O.Brūvers - Valsts cilvēktiesību biroja direktors

I.Novikova - Latvijas Universitātes Dzimtes studiju centra vadītāja

I.Goldberga - Latgales reģiona attīstības aģentūras direktore

I.Gaugers - Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks

S.Šimfa - Latvijas Pašvaldību savienības padomniece

L.Marcinkēviča - Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece

D.Staķe  aicina akceptēt sēdes darba kārtību.

1. Programmas dzimumu līdztiesības īstenošanai 2005.-2006. gadam īstenošanas gaita.

2. ANO Konvencijas par jebkuru Sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW)  komitejas ieteikumi Latvijai.

3. 2005.gada aktualitātes dzimumu līdztiesības jomā.

4. Citi jautājumi.

1. Programmas dzimumu līdztiesības īstenošanai 2005.-2006.gadam īstenošanas gaita.

(Informē E.Celmiņa, Labklājības ministrijas Eiropas un juridisko lietu departamenta Dzimumu līdztiesības nodaļas vadītājas vietniece).

Programmai dzimumu līdztiesības īstenošanai 2005.-2006.gadam (turpmāk - Programma)  ir 4 darbības virzieni:      

  • visu līmeņu izglītība un sabiedrības informētības līmeņa par dzimumu līdztiesības jautājumiem paaugstināšana;
  • darba un ģimenes dzīves apvienošana;
  • kapacitātes un izpratnes līmeņa paaugstināšana valsts pārvaldē par dzimumu līdztiesības jautājumiem un ilgtspējīga dzimumu līdztiesības politikas īstenošanas mehānisma veidošana;
  • vardarbības ģimenē prevencija.

E.Celmiņa informē, ka atsevišķu pasākumu īstenošana jau ir uzsākta 2004.gadā. Programmas īstenošanai atsevišķs finansējums nav piešķirts. Lielākā daļa Programmā ietverto pasākumu ir Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) atbildībā, taču vienlaikus par atsevišķu pasākumu īstenošanu atbildīgās ir IZM, TM, BĢLM, CSP, VCB. Patreizējā situācija liecina, ka vislielākais progress vērojams LM pārziņā esošo pasākumu īstenošanā.

Tā, piemēram, tik svarīgā jomā kā izglītība, kurā, saskaņā ar Programmu paredzēts pārskatīt izglītības saturu no dzimumu līdztiesības aspekta, iekļaut dzimumu līdztiesības jautājumus skolotāju izglītības programmās un integrēt dzimumu līdztiesības jautājumus sociālo zinātņu un pedagoģijas studiju programmās u.c. ir vērojama inerce un izglītības jomas pārstāvju nepietiekama sadarbība.

Pēc informatīvā ziņojuma redzams (sk. pielikumā Nr.1.), ka Tieslietu ministrija ir paredzējusi izglītojošus pasākumus tiesnešiem  par cilvēktirdzniecību, bet E.Celmiņa uzsver, ka Programmā kā prioritāte ir iezīmēta vardarbība un lūdz klātesošās pārstāves no Tieslietu ministrijas izrādīt iniciatīvu un  noskaidrot vai šo kursu ietvaros ir iespēja ietvert vardarbību kā atsevišķu tēmu. LM dzimumu līdztiesības speciālisti būtu gatavi sadarbībai.

E.Celmiņa informē, ka Programmas informatīvais ziņojums tiks pabeigts un iesniegts Ministru kabinetā nākamās nedēļas laikā.

2. ANO Konvencijas par jebkuru Sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW)  komitejas ieteikumi Latvijai.

(Informē A.Gaile, Labklājības ministrijas Eiropas un juridisko lietu departamenta Dzimumu līdztiesības nodaļas vadītāja)

A.Gaile informē, ka 2004.gada jūlijā, ANO sieviešu stāvokļa komisijas 31.sesijas laikā tika izskatīts Latvijas sākotnējais, otrais un trešais nacionālais ziņojums par ANO 1979.gada Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu izpildi.

Uz šī ziņojuma bāzes tapa ANO ieteikumi Latvijai (Ārlietu ministrijas tulkojums), kuri  ir vērsti uz sieviešu stāvokļa uzlabošanu dažādās jomās - likumdošanā, izglītībā, nodarbinātībā, veselības jomā, vardarbības mazināšanā, cilvēktirdzniecības un prostitūcijas problēmām (sk. pielikumā Nr. 2.).

A.Gaile vērš uzmanību uz  attiecīgo jomu ministrijām un citām institūcijām (VCB, NVO u.c.) rūpīgi izskatīt ieteikumus, identificēt savu jomu un ņemt vērā ieteikumus, izplatot tos arī ministriju pakļautībā esošām iestādēm. LM Dzimumu līdztiesības nodaļa ir sagatavojusi tabulu ar ieteikumiem un institūcijām, kuras būtu atbildīgas par šo ieteikumu īstenošanu (sk. pielikumā). A.Gaile informē, ka drīzumā sāksies Latvijas kārtējā ziņojuma gatavošana, kurā būs nepieciešama informācija par ieteikumu īstenošanas gaitu  un progresu attiecīgajās jomās.

3. 2005.gada aktualitātes dzimumu līdztiesības jomā.

((Informē A.Gaile, Labklājības ministrijas Eiropas un juridisko lietu departamenta Dzimumu līdztiesības nodaļas vadītāja)

3.1. ES struktūrfondu Nacionālās programmas projekta „Kapacitātes stiprināšana nodarbinātības un dzimumu līdztiesības politikas izstrādē un ieviešanā iesaistītajām institūcijām" aktivitātes:

  • Dzimumu līdztiesības principa integrēšana par nodarbinātību atbildīgajās institūcijās.
  • Statistikas datu analīze par galvenajām problēmām Latvijas izglītības sistēmā dzimumu līdztiesības kontekstā.
  • Tiks izstrādāti izglītojoši materiāli pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu skolotājiem un metodiķiem.
  • Tāpat tiek plānots organizēt izglītojošus pasākumus pirmsskolas un sākumskolas skolotājiem un metodiķiem par dzimumu līdztiesības jautājumiem izglītības sistēmā, kā arī integrēt dzimumu līdztiesības jautājumus skolotāju tālākizglītības kursos.

Nacionālās programmas projekta ietvaros, kā redzams, tiks  īstenoti arī Programmā paredzētie pasākumi. Liela daļa aktivitāšu ir saistīta ar izglītības jomu, kas nosedz arī Programmā paredzētās aktivitātes.

3.2. Augsta līmeņa amatpersonu, kas būtu atbildīgas par dzimumu līdztiesības jautājumiem, nozīmēšana ministrijās.

A.Gaile informē, ka lai efektivizētu dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu, gūtu atbalstu un panāktu ciešāku sadarbību ar pārējo ministriju politikas veidošanas procesu, kā arī koordinācijas grupas dzimumu līdztiesības jautājumos veiksmīgu funkcionēšanu un Programmas aktivitāšu īstenošanu, LM ir lūgusi visas ministrijas nozīmēt augsta līmeņa amatpersonas (valsts sekretāra vai sekretāra vietnieka līmenī), kas būtu atbildīgas par dzimumu līdztiesības jautājumiem, kā arī atbildēt uz jautājumiem par dzimumu līdztiesības principa ievērošanu ministriju darbā. LM ir saņēmusi un apkopojusi ministriju atbildes (sk. pielikumā Nr.4.). Kā tas redzams, tad ministriju izpratne par dzimumu līdztiesības jautājumiem ir vāja. Tuvākajā laikā Dzimumu līdztiesības nodaļa gatavojas piedāvāt šīm nozīmētām amatpersonām īsu, koncentrētu  kursu par dzimumu līdztiesības jautājumiem.

3.3. Valsts Administrācijas skolas kurss „Sieviešu un vīriešu tiesības un iespējas: kas jāņem vērā nozaru politikas veidošanā?„

A.Gaile informē, ka 2005.gadā turpināsies uzsāktie kursi un ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc kursa, šajā pusgadā ir paredzēti papildus kursi 15.aprīlī un 3.maijā.

4. Citi jautājumi.

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveide.

A.Gaile informē, ka ideja par šāda Institūta nepieciešamību Eiropas Savienībā jau izskan kopš 1995.gada. Patlaban Eiropas Komisija ir izstrādājusi Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi (sk. pielikumā Nr.5.). Latvija ir sagatavojusi pozīciju Nr.2 (Pozīcija Nr.1. tika izstrādāta uz 2004.gada 1.-2. jūnija Eiropas Savienības Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomi)  par Institūta izveidi, kas patlaban ir nosūtīta saskaņošanai iesaistītajām institūcijām, sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām (sk.pielikumā Nr.6.).

Kopumā Latvija atbalsta šāda Institūta nepieciešamību. Institūts kalpotu kā saistviela visai ES dzimumu līdztiesības politikai, t.i. - tas apkopotu visu pieejamo informāciju, labās prakses piemērus, statistikas datus, projektu aktivitātes, pētījumus u.c. informāciju dzimumu līdztiesības kontekstā, skaidrotu dzimumu līdztiesības politiku ES pilsoņiem u.c. Patlaban šādas kopējas koordinējošas institūcijas ES nav un nepieciešamā informācija jāmeklē atsevišķi pa dažādām Kopienas institūcijām un dalībvalstīm. Taču pastāv bažas, ka tas varētu būtiski palielināt darba apjomu nacionālajās administrācijās.

Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienības valdes priekšsēdētāja I.Ķīkule piedāvā izskatīt iespēju par  Institūta  atrašanos Latvijā. I.Alliks atbild, ka Latvijas valdībai šis jautājums nav prioritārs, taču Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība pie pozīcijas saskaņošanas to var norādīt.

Sēde beidzas plkst. 12:15.

Padomes sēdes vadītāja             D.Staķe

Padomes sekretāre                G.Rupenheite