gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Jaunais Arodbiedrību likums


2014.gada 1.novembrī stājas spēkā 2014.gada 6.martā Saeimas pieņemtais Arodbiedrību likums, līdz ar ko savu spēku zaudē 1990.gada 13.decembra likums Par arodbiedrībām. Jaunā likuma mērķis ir noteikt arodbiedrību un to apvienību dibināšanas un darbības vispārīgos noteikumus, kā arī principus, kurus arodbiedrības ievēro sadarbībā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, valsts un pašvaldību institūcijām.

Likums izstrādāts, lai pilnveidotu un modernizētu arodbiedrību darbības tiesisko regulējumu, kā arī novērstu pretrunas ar citiem normatīvajiem aktiem un nodrošinātu atbilstību starptautisko tiesību normām. Likuma izstrādē iesaistīta arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Tieslietu ministrija.

Jaunais likums kopumā sastāv no astoņpadsmit pantiem, kas sadalīti četrās nodaļās, kā arī pārejas noteikumiem.

Likuma pirmajā nodaļā (Vispārīgie jautājumi) ietverti vienpadsmit panti, kas nosaka likuma mērķi, normatīvos aktus, kas regulē arodbiedrību darbību, tāpat arī definē arodbiedrības jēdzienu, regulē tiesības dibināt arodbiedrību un iestāties tajā, paredz pašu arodbiedrību tiesības apvienoties, nosaka arodbiedrību neatkarību un līdztiesību, regulē arodbiedrību un to apvienību dibināšanas kritērijus. Likums skaidri nosaka t.s. arodbiedrību brīvību negatīvā nozīmē, proti, ka cilvēkam ir tiesības arī nestāties arodbiedrībā un tiesības nekļūt par arodbiedrības biedru, ja viņš to nevēlas, kā arī precīzi nosaka arodbiedrību dibināšanas kārtību. Likums arī nošķir uzņēmuma līmeņa arodbiedrības un arodbiedrības, kuras izveido ārpus uzņēmuma, piemēram, nozarē vai profesijā. Attiecībā uz katru no tām ir noteikts minimālais dibinātāju skaits - uzņēmuma arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par piecpadsmit vai par vienu ceturtdaļu uzņēmumā strādājošo, ja tajā nestrādā mazāk kā pieci cilvēki. Savukārt ārpus uzņēmuma izveidotās arodbiedrības dibinātāju skaits nevar būt mazāks par piecdesmit.

Minētā likuma nodaļa tāpat arī regulē jautājumus, kas saistīti ar arodbiedrības nosaukumu, arodbiedrību reģistrēšanu, kā arī definē arodbiedrības un tās pastāvīgo vienību tiesisko statusu. Atbilstoši jaunajam likumam tiek paredzēts, ka par arodbiedrību uzskatāma  brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai pārstāvētu un aizstāvētu strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās tiesības un intereses. Tāpat likums paredz saglabāt iespēju arodbiedrības izveidotām pastāvīgajām vienībām iegūt juridiskas personas statusu, vienlaikus nosakot, ka pastāvīgās vienības juridiskas personas statusu iegūst ar brīdi, kad tās ierakstītas biedrību un nodibinājumu reģistrā.

Likuma otrā nodaļa (Arodbiedrību kompetence un darbība) sastāv no trīs pantiem, kuri regulē arodbiedrību tiesības, tajā skaitā tiesības veikt saimniecisko darbību, un to īstenošanu, kā arī arodbiedrību pilnvaroto amatpersonu tiesības un pienākumus. Likums noteic, ka arodbiedrībām, pārstāvot un aizstāvot strādājošo darba, ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses, ir tiesības veikt kolektīvas pārrunas, saņemt informāciju un konsultēties ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām, slēgt darba koplīgumus (ģenerālvienošanās), pieteikt streikus, kā arī īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības. Tāpat likums skaidri paredz arodbiedrību tiesības piedalīties normatīvo aktu projektu un politikas plānošanas dokumentu projektu izstrādē, kā arī tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām tām nepieciešamo informāciju. Vienlaikus likumā tiek paredzēts, ka arodbiedrību pārstāv tās statūtos pilnvarota institūcija vai amatpersona. Savukārt, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veikšanu, likums noteic, ka arodbiedrība ir tiesīga veikt ar tās īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu saistītu saimniecisko darbību, kā arī saimniecisko darbību, kas vērsta uz tās mērķa sasniegšanu.
Likuma trešajā nodaļā (Arodbiedrību pārstāvība sociālajā dialogā un trīspusējās sadarbības institūcijās, kā arī attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām), kas sastāv no trīs pantiem, ir regulēti jautājumi, kas saistīti ar divpusējo sociālo dialogu un trīspusējo sadarbību, kā arī arodbiedrību attiecībām ar valsts un pašvaldību institūcijām. Likums paredz, ka arodbiedrību pārstāvība sociālajā dialogā ar darba devējiem, darba devēju organizācijām un to apvienībām īstenojama, pamatojoties uz arodbiedrību vienošanos ar darba devējiem, darba devēju organizācijām vai to apvienībām. Tāpat jaunais likums skaidri noteic arodbiedrību attiecības ar valsts un pašvaldību institūcijām. Likums skaidri regulē, ar kādām arodbiedrībām notiek konsultācijas dažādos līmeņos.

Likuma ceturtā nodaļa (Atbildība par likuma pārkāpumiem) paredz atbildības jautājumus par likuma pārkāpumiem.

Visbeidzot, likuma pārejas noteikumi paredz Uzņēmumu reģistra pienākumu Arodbiedrību reģistrā esošo informāciju noteiktā laikā ierakstīt biedrību un nodibinājumu reģistrā, laikposmu statūtu un informācijas par pārstāvības personām iesniegšanai. Tāpat tiek paredzēts, ka arodbiedrība, kuras struktūrvienībai atbilstoši likumam Par arodbiedrībām noteikts juridiskas personas statuss, attiecīgo struktūrvienību reģistrē biedrību un nodibinājumu reģistrā kā arodbiedrības patstāvīgo vienību, pārveido par struktūrvienību bez juridiskās personas statusa vai likvidē. Šāda arodbiedrības patstāvīgā vienība reģistrējama biedrību un nodibinājumu reģistrā līdz 2017.gada 31.decembrim, nodrošinot atbilstību šī likuma 11.panta ceturtajai daļai. Minētās arodbiedrību struktūrvienības, kurām atbilstoši likumam Par arodbiedrībām tika noteikts juridiskās personas statuss, saglabā juridiskās personas statusu līdz brīdim, kad tās ierakstītas biedrību un nodibinājumu reģistrā kā arodbiedrību patstāvīgās vienības, pārveidotas par struktūrvienībām bez juridiskās personas statusa vai likvidētas, bet ne vēlāk kā līdz 2017.gada 31.decembrim.