gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

  • Metodiskie ieteikumi bāriņtiesām par bērna vai aizgādnībā esošas personas mantisko interešu aizstāvību

Bāriņtiesu darbību bērna vai aizgādnībā esošas personas mantisko interešu aizstāvībā nosaka:

  • Latvijas Republikas Civillikums (turpmāk tekstā - Civillikums);
  • Civilprocesa likums;
  • Bāriņtiesu likums;
  • Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1037 „Bāriņtiesas darbības noteikumi";
  • Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumi Nr.1036 „Audžuģimenes noteikumi".

1. Bērna vai citas rīcībnespējīgas personas mantisko interešu aizsardzība

Bāriņtiesa aizstāv bērna vai citas rīcībnespējīgas personas mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem vai citām personām un:

  • lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt bērna vai citas rīcībnespējīgās personas vārdā viņam piekritušo mantojumu;
  • lemj par bērnam vai citai rīcībnespējīgajai personai piederošās mantas pārdošanu par tirgus vērtību vai izsolē;
  • lemj par mantojuma sadalīšanu, bērna vai citas rīcībnespējīgās personas mantas (ja tās vērtība nepārsniedz 10 000 latu) atsavināšanu, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar citām lietu tiesībām;
  • lemj par bērnam vai citai rīcībnespējīgajai personai piederošā nekustamā īpašuma (ja tā vērtība pārsniedz 10 000 latu) atsavināšanas, ieķīlāšanas vai apgrūtināšanas ar citām lietu tiesībām lietderīgumu;
  • lemj par īpašuma iegūšanu bērnam vai citai rīcībnespējīgajai personai;
  • ieceļ aizbildni tiesisku darījumu noslēgšanai starp bērnu un vecākiem;
  • gadījumos, kad miris viens no vecākiem, gādā par atstātā mantojuma saraksta sastādīšanu un mantojuma glabāšanu, piedalās bērna mantojuma daļas izdalīšanā, ja pārdzīvojušais laulātais dodas jaunā laulībā;
  • lemj par mantojuma pārvaldīšanas un lietošanas tiesību atņemšanu, ja pārdzīvojušais laulātais piekritušo mantojumu pārvalda vai lieto nekārtīgi;
  • lemj par vecāka vai aizbildņa atstādināšanu no bērna mantas pārvaldības, ja vecāks vai aizbildnis pārvalda bērna mantu neatbilstoši bērna interesēm;
  • pieprasa, lai aizbildnis, kas atlaists vai atcelts no aizbildnības pirms tās izbeigšanās, sniedz galīgo norēķinu par aizbilstamā mantas pārvaldību;
  • gadījumos, kad aizbilstamais ir sasniedzis pilngadību, pieprasa, lai aizbildnis sniedz galīgo norēķinu par aizbilstamā mantas pārvaldību;
  • lemjot par bērna, kurš ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā (turpmāk tekstā - institūcija), aprūpes izbeigšanu institūcijā, ja bērna mantas pārvaldībai nav iecelts sevišķais aizbildnis, no institūcijas vadītāja pieprasa norēķinu par bērna mantas pārvaldību;
  • pieprasa no institūcijas vadītāja galīgo norēķinu par bērna mantas pārvaldību, ja bērns, kurš ievietots institūcijā, sasniedzis pilngadību;
  • veic citus bērna mantisko tiesību aizsardzības pasākumus.

Civillikuma 356.pants paredz, ka aizgādnība pār pilngadīgajiem pakļauta attiecīgiem noteikumiem par aizbildnību pār nepilngadīgajiem, tādēļ pilngadīgas rīcības nespējīgās personas mantas pārvaldībai piemērojami tie paši noteikumi, kas attiecas uz aizbildnības pārvaldību. Arī gadījumos, ja aizgādnība nodibināta personām, kas izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, mantas pārvaldības ziņā minētās personas pielīdzināmas nepilngadīgajiem.

Savukārt Civillikuma 662.pants paredz, ka aizgādņi mantojuma pārvaldībā rīkojas pēc tiem pašiem noteikumiem, kas paredzēti pilngadīgo aizgādņiem (356.pants), ja atsevišķos gadījumos nav noteikts citādi, tādēļ uz mantojuma aizgādņiem arī attiecas tie paši noteikumi, kas uz aizbildņiem.

Saskaņā ar Civillikuma 223.pantu tēvs un māte uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi un, ievērojot Civillikuma 191.pantu, vecāki pārvalda bērna mantu ar aizbildņu tiesībām un pienākumiem.

Bāriņtiesai, lemjot par atļauju rīkoties ar bērnam piederošo mantu, jāievēro Civillikuma 186.panta pirmajā daļā noteiktais, ka vecāki kopīgi pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās (koppārstāvība). Tas nozīmē, ka jautājumus, kas skar bērna mantu, vecāki risina kopīgi un bāriņtiesai nepieciešams noskaidrot abu vecāku viedokļus.

Civillikuma 186.panta otrajā daļā paredzēti gadījumi, kad viens no vecākiem vienpersoniski pārstāv bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās, proti, ja:

1) otrs vecāks nav sasniedzis pilngadību, izņemot gadījumu, kad viņš ir stājies laulībā;

2) otrs vecāks ir miris;

3) ar vienošanos vai tiesas spriedumu aizgādības tiesības piešķirtas vienam vecākam, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar likumu bērnu viņa personiskajās attiecībās pārstāv abi vecāki;

4) par kādu no vecākiem nodibināta aizgādnība sakarā ar viņa atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ vai sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu.

Pamatojoties uz Civillikuma 186.panta trešo daļu, katram no vecākiem ir tiesības veikt tiesiskas darbības, kuras ir bērna interesēs, ja pastāv nokavējuma risks. Par veiktajām darbībām viņam ir pienākums nekavējoties paziņot otram vecākam, izņemot gadījumu, kad šīs darbības veicis tas vecāks, kuram ir tiesības vienpersoniski pārstāvēt bērnu. Tas nozīmē, ka gadījumos, ja pastāv vecāku kopīga aizgādība un steidzīgi nepieciešams pieņemt kādu lēmumu, kas skar bērna mantiskās intereses, bet otra vecāka viedokli objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams noskaidrot, darbības attiecībā uz bērna mantu var veikt arī tikai viens no vecākiem, pēc tam par veiktajām darbībām nekavējoties informējot otru vecāku. Lietā ir jābūt dokumentiem, kas apliecina, kādēļ otra vecāka viedokli nav iespējams noskaidrot (piemēram, policijas izziņa, ka persona atrodas meklēšanā, apliecina faktu, ka otra vecāka atrašanās vieta nav zināma).

Bāriņtiesu likuma 59.pants paredz, ka lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna vai citas rīcībnespējīgas personas mantu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta bērna vecāku vai rīcībnespējīgās personas dzīvesvieta. Ja bērnam nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība, lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna mantu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas. Ja bērna vecāku dzīvesvieta ir deklarēta dažādu pašvaldību administratīvajās teritorijās, lēmumu par atļauju rīkoties ar bērna mantu pieņem bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā ir deklarēta dzīvesvieta tam vecākam, pie kura bērns dzīvo.

ANO Konvencijas par bērna tiesībām 12.pants paredz, ka dalībvalstis nodrošina bērnam, kas spējīgs formulēt savus uzskatus, tiesības brīvi paust šos uzskatus visos jautājumos, kas skar bērnu, pie tam bērna uzskatiem tiek veltīta pienācīga uzmanība, atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei, tādēļ, arī izskatot lietas par bērna mantu, jānoskaidro bērna viedoklis. Tiesību akti tieši nenosaka bērna vecumu, no kura būtu jānoskaidro viņa viedoklis, jo katrs gadījums ir individuāls. Galvenais kritērijs viedokļa noskaidrošanai ir bērna brieduma pakāpe. Ja bērns spēj formulēt savu viedokli, neskatoties uz bērna vecumu, tas ir jānoskaidro. Piemēram, ja bērns ir ar īpašām vajadzībām (garīga rakstura traucējumi), tad diez vai 15, 16 un arī 17 gadu vecumā viņš spēs paust objektīvu viedokli, savukārt citā gadījumā, iespējams, jau 10 gadu vecumā bērns izteiks objektīvu viedokli. Visos gadījumos bāriņtiesai nepieciešams tikties ar bērnu un izrunāties, paskaidrojot viņam, ko viņš iegūs vai arī var zaudēt, ja konkrētais darījums tiek veikts. Nedrīkst pieļaut, ka bāriņtiesa lietu izvērtē un lēmumu pieņem tikai uz bērna aizbildņa iesniegtu rakstisku bērna piekrišanu rīkoties ar viņa mantu, netiekoties ar bērnu pašu.

Bāriņtiesai, izskatot lietas par citas rīcībnespējīgas personas mantu, jārīkojas analoģiski - jāinformē rīcībnespējīgā persona par iespējamām darbībām un jānoskaidro viņas viedoklis, veltot tam pienācīgu uzmanību atbilstoši personas veselības stāvoklim un interesēm.   

2. Īpašuma iegūšana un mantojuma atraidīšana

Bāriņtiesas galvenokārt izskata lietas un pieņem lēmumus par īpašuma iegūšanu mantošanas, pirkuma vai dāvinājuma ceļā.

2.1. Īpašuma iegūšana pirkuma vai dāvinājuma ceļā

Civillikuma 294.pants paredz, ja aizbildnis ieskata sava aizbilstamā interesēm par izdevīgu iegūt nekustamo īpašumu vai jau piederošam nekustamam īpašumam sevišķas tiesības vai servitūtus, viņam jālūdz šim nolūkam bāriņtiesas iepriekšēja atļauja. Pirms īpašuma iegūšanas, t.i., pirms pirkuma vai dāvinājuma līguma noslēgšanas bērna vārdā, aizbildnim (arī bērna dabiskajam aizbildnim) vai aizgādnim, nepieciešams vērsties bāriņtiesā, lūdzot atļauju iegūt konkrētu īpašumu bērnam.

Lai izvērtētu to, vai īpašuma iegūšana ir bērna vai citas rīcībnespējīgās personas interesēs, nepieciešams pārliecināties par to, vai iegūstamais īpašums nav apgrūtināts. Par īpašuma apgrūtinājumiem var pārliecināties, piemēram:

1) saņemot nekustamā īpašuma izrakstu no zemesgrāmatas. Tajā jābūt norādītiem visiem īpašuma apgrūtinājumiem (servitūti, komunikācijas, aizsargājamais objekts u.c.);

2) ja iegūstamais nekustamais īpašums ir dzīvoklis, nepieciešams noskaidrot, vai nav īres un komunālo maksājumu parāda par šo dzīvokli, vai šajā dzīvoklī nav deklarētas citas personas;

3) ja nekustamais īpašums ir zeme vai ēka, nepieciešams pārliecināties par nekustamā īpašuma nodokļa parāda neesamību u.tt.

Ieteicams arī apskatīt īpašumu, sastādot par to pārbaudes aktu.

Civillikuma 1928.pants paredz, ka katram dāvinājumam var pievienot sevišķu uzlikumu, ar kuru vai nu tuvāk norādīts, kādā kārtā vai kādam mērķim apdāvinātajam jāizlieto saņemtā dāvana, vai arī aprobežots tiesības ilgums tādā kārtā, ka apdāvinātajam uzlikts pienākums atdot vēlāk visu priekšmetu vai daļu no tā kādam citam. Dāvinātājs var arī uzlikt apdāvinātajam kādu pretpienākumu. Ja uzlikums ir kā līguma sastāvdaļa, tad apdāvinātajam ir jāizlemj, vai viņš piekrīt līgumam ar uzlikumu, jo uzlikums rada saistības. Ievērojot to, ka bērna vai citas rīcībnespējīgās personas vārdā dāvinājumu pieņem aizbildnis vai aizgādnis, aizbildnim vai aizgādnim jāizlemj, vai piekrīt pieņemt dāvinājumu, kuram ir uzlikums. Uzlikums, piemēram, var būt noteikums, ka dāvinātājs līdz sava mūža beigām ir tiesīgs dzīvot uzdāvinātajā īpašumā. Aizbildnim būtu jāvērtē uzlikuma lietderība, vai minētais noteikums ir bērna interesēs, vai līgumā piemērotāks nebūtu noteikums, ka dāvinātājs ir tiesīgs dzīvot uzdāvinātajā īpašumā līdz bērna pilngadībai. Par uzlikumu ir jāinformē arī apdāvinātais. Bāriņtiesas pienākums ir izvērtēt, vai konkrētais uzlikums neradīs aizskārumu bērna vai citas rīcībnespējīgās personas interesēm.

Ņemot vērā Civillikuma 1913.pantā noteikto, ka dāvināt var katra rīcībspējīga persona, bāriņtiesai jāievēro, ka ne aizbildnībā, ne aizgādnībā esošas personas mantas dāvināšana nav pieļaujama. 

Bāriņtiesai nepieciešams ievērot Civillikuma 189.pantā noteikto, ka bērni var noslēgt ar saviem vecākiem visādus tiesiskus darījumus un kamēr bērni ir nepilngadīgi, šādi darījumi noslēdzami tikai ar bāriņtiesas līdzdalību, kura ieceļ šim gadījumam aizbildņus, kā arī Civillikuma 268.pantā noteikto, ka līgumus un citus tiesiskus darījumus starp nepilngadīgo un viņa aizbildni var noslēgt tikai ar bāriņtiesas piekrišanu un, ja nepilngadīgajam ir tikai viens aizbildnis, tad šādā gadījumā viņam jāieceļ vēl otrs.

2.2. Mantojuma pieņemšana vai atraidīšana

Mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā (Civillikuma 382.pants). Lai iegūtu mantojumu, personai jāizsaka griba mantojumu pieņemt.

Saskaņā ar Civillikuma 690.pantu katrs var kā personīgi, tā arī caur vietnieku izteikt savu gribu pieņemt mantojumu. Nepilngadīgo vietā viņu gribu izteic vecāki vai aizbildņi, pilngadīgo rīcībnespējīgo personu vietā - aizgādņi. Savukārt Civillikuma 295.pants paredz, ka mantojumu, ko aizbilstamais mantojis kā no vecākiem, tā arī no jebkura cita, aizbildnis drīkst pieņemt tikai ar inventāra tiesību. Viņš nedrīkst bez bāriņtiesas atļaujas ne mantojumu pieņemt, ne to atraidīt.  

Aizbildņiem un aizgādņiem, pieņemot mantojumu nepilngadīgā vai citas rīcībnespējīgās personas vārdā, noteikti jāizmanto inventāra tiesība. Ar inventāra tiesību tiek aizsargātas mantinieku intereses, un ar šo tiesību saprot iespēju pirms mantojuma pieņemšanas iepazīties ar mantojuma sastāvu un atbildēt tikai saņemtā mantojuma vērtības apmērā, kā arī atvilkt no mantojuma vajadzīgās summas mantojuma atstājēja apbedīšanai, izdevumiem, kas saistīti ar inventāra tiesības izmantošanu (inventāra sastādīšana) un citiem izdevumiem, kas saistīti ar mantojuma pieņemšanu. Inventāra tiesība neatsvabina mantinieku no atbildības par mantojuma atstājēja parādiem, toties viņam nav pienākums atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem ar savu paša mantu.

Bāriņtiesu likuma 21.panta 1.punkts paredz, ka bāriņtiesa, aizstāvot bērna mantiskās intereses Civillikumā paredzētajos gadījumos, lemj par atļauju pieņemt vai atraidīt bērna vārdā viņam piekritušo mantojumu. Lemjot par atļauju mantojuma pieņemšanai, jāraugās, vai mantojums nav pārāk apgrūtināts ar parādiem, kā arī jāpārliecinās, vai izmantota inventāra tiesība.

Mantojuma sarakstu var sastādīt tiesu izpildītājs vai bāriņtiesa, ja saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 81.pantu tiesa vai notārs mantojuma saraksta sastādīšanu uzdevis bāriņtiesai. Mantojuma saraksta sastādīšanai bāriņtiesa pieaicina nepilngadīgās vai citas rīcībnespējīgās personas aizbildni vai aizgādni, kurš lūdzis sastādīt sarakstu, un citus mantiniekus, ja tādi ir zināmi, kā arī divus lieciniekus. Sastādot mantojuma sarakstu, atbilstoši Civilprocesa likumam rakstāms akts, kurā norāda akta sastādīšanas laiku, vietu, personas, kas piedalās saraksta sastādīšanā, katras lietas nosaukumu un pazīmes, kā arī tās vērtību. Ja mantinieki nepiekrīt mantas novērtējumam, bāriņtiesa ir tiesīga par mantinieku līdzekļiem pieaicināt ekspertu (piemēram, nekustamā īpašuma vērtētāju, ja nav iespējams noteikt ēkas vai zemes vērtību). Aktā jāieraksta arī to personu, kuras piedalās saraksta sastādīšanā, paziņojumi, ja šādi paziņojumi tiek izteikti. Aktu paraksta bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis un personas, kas piedalījušās saraksta sastādīšanā. Aktu apzīmogo ar bāriņtiesas zīmogu. Vienu mantojuma saraksta eksemplāru izsniedz aizbildnim vai aizgādnim, bet otrs eksemplārs glabājas bāriņtiesā. Pārliecinoties, ka inventāra tiesība ir izmantota, un iepazīstoties ar mantojuma sarakstu, jāizvērtē nepilngadīgā vai citas rīcībnespējīgās personas intereses pieņemt mantojumu.

Bāriņtiesai nepieciešams sekot, lai tiktu ievērots Civillikuma 272.pantā noteiktais, kas paredz, ka tam no vecākiem, kas pēc otra nāves ir palicis par bērna aizbildni, nekavējoties jāsastāda mirušā mantas saraksts un viens eksemplārs jāiesniedz bāriņtiesai. Ja mantas saraksts nav iesniegts, bāriņtiesai nepieciešams bērna vecākam nosūtīt informatīva satura vēstuli, kurā tiek paskaidrots tiesību aktos noteiktais pienākums iesniegt bāriņtiesā paredzēto mantas sarakstu, paskaidrojot, ka vecāki bērna mantu pārvalda ar aizbildņa tiesībām un pienākumiem un bāriņtiesai ir pienākums un tiesības uzraudzīt, kā vecāki pārvalda bērna mantu.

3. Īpašuma ieķīlāšana

Bāriņtiesu likuma 21.panta 4.punkts paredz, ka bāriņtiesa lemj par atļaujas došanu vecākiem vai aizbildnim nepilngadīgā mantas ieķīlāšanai.

Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1037 „Bāriņtiesas darbības noteikumi" 88.punktam, ja aizbildnis (aizgādnis) lūdz atļauju aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas kustamo vai nekustamo mantu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar citām lietu tiesībām, bāriņtiesa izvērtē, vai šāda rīcība ir likumīga un lietderīga un vai tā atbilst attiecīgās aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas interesēm.  

Bāriņtiesai, sagatavojot lietu par atļaujas došanu aizbildnim vai aizgādnim ieķīlāt aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas mantu, jāizvērtē vai īpašuma ieķīlāšana nākotnē neradīs zaudējumus aizbildnībā vai aizgādnībā esošai personai.

Izvērtējot lietu par atļauju ieķīlāt bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai piederošo īpašumu, bāriņtiesai jāiegūst informācija, uz kādiem noteikumiem un kādu termiņu īpašums tiks ieķīlāts. Šo informāciju bāriņtiesa var iegūt, saņemot aizdevuma līguma projektu. Kredītiestādes izsniedz aizdevuma līguma projektus, kā arī projektus par iespējamiem ikmēneša maksājumiem plānotā aizņēmuma termiņa ietvaros. Bāriņtiesai arī ir jāizvērtē, vai aizbildnim vai aizgādnim ir pietiekami ienākumi, lai maksātu kredītiestādes noteiktos maksājumus.

Civillikuma 293.pants paredz, ka aizbildnis var nepilngadīgā lietās un viņa interesēs noslēgt visādus līgumus, kā arī pieņemt un izdarīt maksājumus. Visa tāda darbība saista nepilngadīgo, ja vien aizbildnis to izdarījis labā ticībā, palikdams turklāt saimnieciskās pārvaldības ietvaros un nesaistīdams nepilngadīgo bez sevišķas vajadzības uz ilgāku laiku kā līdz viņa pilngadībai. Tas nozīmē, ka bāriņtiesai jāvērtē laika periods, uz kādu nepilngadīgā īpašums tiks ieķīlāts. Nebūtu pieļaujams, ka nepilngadīgā īpašums tiek ieķīlāts uz laiku, kas ilgāks par periodu, kad bērns sasniedz pilngadību.

Ja bāriņtiesa lēmusi par īpašuma ieķīlāšanas atbilstību bērna vai citas rīcībnespējīgās personas interesēm, saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 52.pantu, kas paredz, ka bāriņtiesas lēmumi par atļauju aizbildnim (aizgādnim) atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar citām lietu tiesībām nekustamo īpašumu (ja tā vērtība pārsniedz 10 000 latu), iesniedzami izšķiršanai tiesā, lieta nosūtāma galīgā nolēmuma pieņemšanai tiesai. Bāriņtiesa sagatavo un iesniedz pieteikumu tiesai, lūdzot tiesu izšķirt lietu par bērnam vai citai rīcībnespējīgajai personai piederošā nekustamā īpašuma, kura vērtība pārsniedz desmit tūkstošus latu, ieķīlāšanu.

4. Bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai piederošas mantas pārdošana

4.1. Kustamas mantas pārdošana

Pie kustamas mantas pieskaitāmas tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums, transportlīdzekļi, lauksaimniecības tehnika, intelektuālais īpašums, antikvārie un mākslas priekšmeti, vērtspapīri, kā arī citas lietas, kuras var pārvietot no vienas vietas uz otru, ārēji tās nebojājot.

Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1037 „Bāriņtiesas darbības noteikumi" 88.punktā noteikts, ja aizbildnis (aizgādnis) lūdz atļauju aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas kustamo mantu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar citām lietu tiesībām, bāriņtiesa izvērtē, vai šāda rīcība ir:

1) likumīga (jākonstatē, kurš normatīvais akts atļauj aizbildnim (aizgādnim) pārdot aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas kustamo mantu);

2)  lietderīga (jāpārliecinās, vai mantas pārdošana ir veids, kā vislabāk nodrošināt aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas interešu ievērošanu, kā arī jāizvērtē, vai mantas pārdošanas rezultātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošā persona gūs lielāku labumu, nekā ja manta paliktu personas īpašumā);

3)  atbilstoša attiecīgās nepilngadīgās personas vai citas rīcībnespējīgās personas interesēm (pēc iespējas jānoskaidro nepilngadīgās personas viedoklis, rīcībnespējīgās personas veselības stāvoklis, izvērtējot, vai konkrētā manta varētu būt personai turpmāk noderīga).

Civillikuma 278.pants paredz, ka aizbilstamajam piekritušās kustamās lietas, kas maitājas vai vispār kļūst nevērtīgākas (piemēram, lauksaimniecības raža, dažādas nolietotas tehniskās ierīces - televizors, radio) un turklāt nav vajadzīgas viņam lietošanai, aizbildnim nekavējoties jāpārdod par iespējami izdevīgāku cenu, nelūdzot šim nolūkam īpašu atļauju, bet dodot bāriņtiesai norēķinu par pārdošanu un ieņemto naudu.

Pārdot nepilngadīgajam piederošas kustamās lietas, kas nemaitājas, saskaņā ar Civillikuma 279.pantu, pieļaujams:

1)  ja tas nepieciešams parādu samaksai, kuri guļ uz šim nepilngadīgajam piekritušo mantojumu, vai arī viņa uzturam;

2) ja minētās lietas ir bijušas preces, ar ko mantojuma atstājējs tirgojies.

Katrai šādai pārdošanai aizbildnim iepriekš jālūdz bāriņtiesas atļauja. Piemēram, ja tiek lemts par nepieciešamību pārdot automašīnu, vispirms jānoskaidro, vai tai nav uzlikts liegums, pēc tam:

1) automašīnas izlaiduma gads;

2) tehniskais stāvoklis;

3) vai tā tiek lietota;

4) vai to būs iespējams lietot tuvākajā laikā (iespējams, bērns drīz kļūs pilngadīgs);

5) bērna viedoklis;

6) vai ir izvērtētas visas iespējas pārdot par iespējami augstāku cenu u.c.

Pirms lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa lūdz iesniegt pirkuma līguma projektu un, izvērtējot iegūto informāciju, secina, vai pārdošana ir lietderīga un atbilst bērna vai citas rīcībnespējīgās personas interesēm.

4.2. Nekustamā īpašuma pārdošana un maiņa

Saskaņā ar Civillikuma 280.panta pirmo daļu nepilngadīgajam piederošo nekustamo īpašumu pieļaujams pārdot:

1) izdalot mantojumu starp pilngadīgajiem un nepilngadīgajiem mantiniekiem;

2) neatliekamu parādu samaksai, kas pārgājuši uz viņu kopā ar mantojumu;

3) ja nav nekādu citu līdzekļu viņa uzturam. Šajā gadījumā bāriņtiesai jāpārliecinās, ka līdzekļi tiešām nepieciešami bērna uzturam un vecākiem nav nepieciešamo līdzekļu, lai nodrošinātu bērna, kam pieder īpašums, uzturēšanu. Ar uzturēšanu, atbilstoši Civillikuma 177.panta ceturtajai daļai, jāsaprot ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam);

4) ja pārdošana ir vienīgais līdzeklis novērst nepilngadīgajam draudošu ievērojamu zaudējumu. Par tādiem gadījumiem aizbildnim jāziņo bāriņtiesai, kura apsvērusi norādītos apstākļus un pārliecinājusies par nodomātās pārdošanas vajadzību vai derīgumu, vai nu pati atļauj pārdot, ja nekustamais īpašums novērtēts ne augstāk par 10 000 latu, vai arī, ja tas novērtēts augstāk, iesniedz lietu izšķiršanai tiesai.

Bāriņtiesai jāizvērtē, kādā stāvoklī ir nekustamais īpašums, vai nav iespējams iegūt līdzekļus citur, lai tomēr varētu nekustamo īpašumu saglabāt. Jāizvērtē iespējamais zaudējums un tas, kā tas varētu rasties. Piemēram, ja nepilngadīgajam pieder dzīvoklis, bet vecākiem nav līdzekļu, lai šo dzīvokli uzturētu, kā rezultātā sakrājies parāds un vecāki lūdz dzīvokli pārdot, lai novērstu turpmāku parāda krāšanos, jāapsver iespēja dzīvokli izīrēt. Iespējams, ka īrnieks piekrīt segt parādu, kādu laiku nemaksājot papildus par tā īrēšanu, tādējādi nodrošinot īpašuma saglabāšanu.

Mantas pārdošanu par tirgus cenām organizē aizbildnis (aizgādnis). Pirms nekustamā īpašuma pārdošanas aizbildnis (aizgādnis) iesniedz bāriņtiesai pirkuma līguma projektu un nekustamā īpašuma novērtējumu. Bāriņtiesa izvērtē, vai pirkuma līguma projektā minētie nosacījumi un pirkuma cena atbilst attiecīgās aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas interesēm. Pēc minēto apstākļu izvērtēšanas bāriņtiesa pieņem motivētu lēmumu. Ja bāriņtiesa piekrīt pirkuma līguma projektā minētajiem nosacījumiem un ja nekustamā īpašuma vērtība nepārsniedz 10 000 latu, bāriņtiesas lēmums ir par pamatu, lai aizbildnis (aizgādnis) noslēgtu pirkuma līgumu.

 Ja bāriņtiesa uzskata, ka aizbildņa (aizgādņa) iesniegto līgumu vai darījuma aktu projektu nosacījumi neatbilst aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas interesēm, bāriņtiesa var lūgt vienošanās nosacījumus precizēt, norādot, kādi nosacījumi precizējumi.   

Līguma projektu vai darījuma aktu sastāda rakstiski pēc dalībnieku labprātīgas vienošanās (taču tam jāsatur līguma būtiskas sastāvdaļas) vai pie zvērināta notāra. Notariāta likuma 66.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka zvērināts notārs sastāda aktu un līgumu projektus.

Vēlams, lai pirkuma līguma projektā būtu noteikums, ka bērnam vai pilngadīgai rīcībnespējīgajai personai piederošā īpašuma iespējamais pircējs naudu ieskaita uz bērna vai rīcībnespējīgās personas vārda kredītiestādē atvērtajā kontā. Civillikuma 296.panta pirmā daļa paredz, ka visa skaidrā nauda, izņemot nepilngadīgā kārtējiem izdevumiem nepieciešamo, aizbildnim jānogulda uz procentiem kādā no kredītiestādēm. Pie kam, saskaņā ar Civillikuma 297.panta otro daļu, aizbildnis atbild par katru neattaisnotu nokavējumu nepilngadīgā naudas noguldīšanā uz procentiem, un viņam jāatlīdzina nepilngadīgajam ar to radies procentu zaudējums. Ja naudas līdzekļus pircējs izmaksā bērna aizbildnim (vecākam, aizgādnim) skaidrā naudā, nepieciešams sekot, lai šie līdzekļi tiek noguldīti kredītiestādē uz bērna vārda.

 Ja nekustamais īpašums ir novērtēts augstāk par 10 000 latu, bāriņtiesa nelemj par atļaujas došanu vai nedošanu īpašuma pārdošanai, bet pieņem koleģiālu lēmumu, ar kuru atzīst, vai īpašuma pārdošana ir lietderīga vai nav lietderīga un atbilst vai neatbilst nepilngadīgās vai citas rīcībnespējīgās personas interesēm. Pēc lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa lēmumu kopā ar lietā esošo darījuma akta projektu cauršuj un caurauklo.

 Izskatot lietu par nekustamā īpašuma pārdošanu, uz bāriņtiesas sēdi nepieciešams aicināt personu, kura ir nolēmusi iegādāties nekustamo īpašumu, t.i., to personu, kura ir ierakstīta pirkuma līguma projektā kā pircējs. Šī persona saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 28.panta pirmo daļu ir trešā persona un uz šo personu attiecas administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi.

Pēc lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa sagatavo pieteikumu tiesai, lūdzot tiesu izšķirt lietu par bērnam vai citai rīcībnespējīgajai personai piederošā nekustamā īpašuma, kura vērtība pārsniedz 10 000 latu, pārdošanu. Pieteikumu kopā ar lēmuma un lietas materiālu kopijām nosūta tiesai izšķiršanai.

Ja nepilngadīgajam vai citai rīcībnespējīgajai personai piederošais nekustamais īpašums atrodas citas bāriņtiesas darbības teritorijā, jālūdz šai bāriņtiesai pārbaudīt nekustamo īpašumu un informēt par iespējamo īpašuma tirgus vērtību.

Ja vien iespējams, jāraugās, lai nepilngadīgajam piederošais nekustamais īpašums tiktu saglabāts līdz pilngadības sasniegšanai, kad viņš pats varēs izlemt, kā rīkoties ar savu mantu. Bāriņtiesai, lemjot par atļauju pārdot nekustamo īpašumu, jāņem vērā pastāvošās tendences nekustamā īpašuma tirgū, piemēram, nekustamā īpašuma cenu celšanos vai pazemināšanos.

Civillikuma 281.pants paredz, ka pārdošanai nav vajadzīga tiesas atļauja šādos gadījumos:

1) kad to izdara, izpildot likumīgā spēkā nākušu tiesas spriedumu;

2) kad tā persona, no kuras mantojuma lieta pārgājusi nepilngadīgajam īpašumā, pati testamentā vai kā citādi noteikusi to pārdot;

3) kad to prasa trešā persona, kam ir uz to tiesība.

Visos šajos gadījumos pārdošana izdarāma bāriņtiesas uzraudzībā. Tas nozīmē, ka visos tajos gadījumos, arī tad, kad iepriekšēja bāriņtiesas atļauja nav vajadzīga, ja tiek veiktas kādas darbības ar nepilngadīgā vai citas rīcībnespējīgās personas mantu, bāriņtiesai jāpārliecinās, vai tas ir nepilngadīgā vai citas rīcībnespējīgās personas interesēs.

Vērā ņemams ir Civillikuma 283.pantā noteiktais, ka aizbildņi, viņu laulātie un bērni nekādā ziņā nedrīkst pirkt aizbilstamā mantu.

 Bāriņtiesai, kad tiesa ir izskatījusi lietu un pieņēmusi nolēmumu, un tas ir stājies likumīgā spēkā, nepieciešams sekot aizbildņa vai aizgādņa turpmākajām darbībām, lai pārliecinātos, vai ievēroti visi pirkuma līguma projektā paredzētie nosacījumi, vai īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi ir noguldīti kredītiestādē, vai, iespējams, iegādāts cits īpašums bērnam, varbūt tie izlietoti kredītsaistību, kas pārgājušas līdz ar mantojumu, segšanai. Bāriņtiesai ik gadu līdz 1.februārim, bet, ja ir aizdomas par iegūto līdzekļu izlietojumu bez bāriņtiesas atļaujas, tad nekavējoties jāpieprasa norēķins ne tikai no aizbildņiem un aizgādņiem, bet arī no dabiskajiem aizbildņiem - vecākiem.

Gadījumos, ja nepilngadīgajam vai citai rīcībnespējīgajai personai piederošais nekustamais īpašums tiek mainīts pret citu nekustamo īpašumu, par ko bāriņtiesā ir iesniegts maiņas līguma projekts, tad bāriņtiesai jāizvērtē, vai attiecīgā nekustamā īpašumu maiņa ir nepilngadīgā vai citas rīcībnespējīgās personas interesēs.

Ja nekustamais īpašums ir novērtēts augstāk par 10 000 latiem, bāriņtiesa nelemj par atļaujas došanu vai nedošanu īpašuma maiņai, bet pieņem koleģiālu lēmumu, ar kuru atzīst, vai īpašuma maiņa ir lietderīga vai nav lietderīga un atbilst vai neatbilst nepilngadīgās vai citas rīcībnespējīgās personas interesēm.

Izskatot lietu par nekustamā īpašuma maiņu, uz bāriņtiesas sēdi nepieciešams aicināt personu, ar kuru maiņas līgums tiek slēgts. Šī persona saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 28.panta pirmo daļu ir trešā persona un uz šo personu attiecas administratīvā procesa dalībnieku procesuālās tiesībspējas un rīcībspējas noteikumi.

Pēc lietas izskatīšanas bāriņtiesa sagatavo pieteikumu tiesai, lūdzot tiesu izšķirt lietu par bērnam vai citai rīcībnespējīgajai personai piederošā nekustamā īpašuma, kura vērtība pārsniedz 10 000 latu, maiņu. Pieteikumu kopā ar lēmuma un lietas materiālu kopijām nosūta tiesai izšķiršanai.

Civillikuma 2092.pants paredz, ka līdzēju savstarpējām tiesībām un pienākumiem maiņas līgumā attiecīgi piemērojami pirkuma līguma noteikumi.

Pēc mantas pārdošanas (maiņas) līguma noslēgšanas aizbildnis (aizgādnis) mēneša laikā no darījuma noslēgšanas brīža iesniedz norēķinu bāriņtiesā.

4.3. Mantas pārdošana izsolē

Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1037 „Bāriņtiesas darbības noteikumi" 89.punktā noteikts, ja aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas mantas pārdošana ir likumīga un lietderīga un atbilst attiecīgās aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas interesēm, bāriņtiesa nosaka, vai attiecīgā manta ir pārdodama izsolē vai par tirgus cenām.

 Minēto noteikumu 87.punkts paredz, ka mantas pārdošanu par tirgus cenām organizē aizbildnis (aizgādnis). Pirms nekustamā īpašuma pārdošanas aizbildnis (aizgādnis) iesniedz bāriņtiesai pirkuma līguma projektu un nekustamā īpašuma novērtējumu. Savukārt saskaņā ar minēto noteikumu 90.punktu mantas pārdošanu izsolē organizē bāriņtiesa.  

 Saskaņā ar Civillikuma 283.pantā noteikto nepilngadīgā kustamo un nekustamo mantu var pārdot vai nu izsolē, vai paši aizbildņi (aizgādņi) par brīvām cenām, raugoties pēc tā, kā bāriņtiesa atzīst par izdevīgāku bērnam vai citai rīcībnespējīgajai personai.

Civillikuma 2073. un 2074.pants paredz, ka pārdošana izsolē ir priekšlikums tam, kas par atklāti pārdodamo lietu sola dot visaugstāko cenu, noslēgt par to pirkuma līgumu. Pārdošana izsolē ir no pārdodamās lietas īpašnieka viedokļa vai nu labprātīga, vai piespiesta. Labprātīgi izteiktās gribas gadījumā pārdošanu drīkst izdarīt pēc pārdevēja paša ieskata, kā tiesas ceļā (Civillikuma 2076.pants), tā arī privātā kārtībā. Piespiestā kārtā pārdošana izdarāma tikai tiesas ceļā.

Bāriņtiesa var veikt darbības īpašuma pārdošanai izsolē, ja ir redzams, ka bērnam vai citai rīcībnespējīgajai personai piederošo kustamo vai nekustamo mantu aizbildnis vai aizgādnis vēlas pārdot par cenu, kas zemāka kā tās tirgus vērtība un ir pieļaujams, ka, īpašumu pārdodot izsolē, iespējams iegūt lielāku naudas summu par to.

Ja, izvērtējot pirkuma līguma projektā norādīto, tiek secināts, ka izsoles ceļā iegūstama lielāka summa par īpašumu, bāriņtiesa, atbilstoši Bāriņtiesu likuma 16.panta 5.punktā noteiktajam, var lemt par pieteikuma iesniegšanu tiesā, mantas pārdošanai izsolē. Nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā nosaka Civilprocesa likuma 49.nodaļa.

Iesniedzot pieteikumu, lietā ieinteresētā persona būs aizbildnis vai aizgādnis. Uz tiesu saskaņā ar Civilprocesa likuma 72.panta otro daļu aicināma arī rīcībnespējīgā persona un pats nepilngadīgais, ja nepilngadīgais sasniedzis 15 gadu vecumu.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 395.pantu, pieteikums par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 398.pantu pārdošanu izsolē veic tiesu izpildītājs.

5. Mantojuma sadale

Saskaņā ar Civillikuma 715.pantu, ja mantojums piekritis vairākām personām kopīgi, tad viņas var vai nu valdīt to nedalīti, vai prasīt tā dalīšanu. Savukārt Civillikuma 724.pants paredz, ka nevienu nevar piespiest palikt mantojuma kopvaldījumā, un katrs līdzmantinieks var prasīt tā dalīšanu. Dalīt var arī tad, kad viens vai vairāki līdzmantinieki nav sasnieguši pilngadību vai atrodas aizgādnībā un viņu tiesības tādā gadījumā aizsargā viņu aizbildņi vai aizgādņi.

Aizbildņi vai aizgādņi var prasīt dalīšanu tikai ar bāriņtiesas atļauju.

Civillikuma 731.pantā noteikts, ka mantojumu dala labprātīgi (mājas kārtībā, pie notāra vai bāriņtiesā) vai tiesas ceļā, ja līdzmantinieki nevar vienoties. Ja starp līdzmantiniekiem ir aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas, tad mājas kārtībā izdarītas dalīšanas akts apstiprināms bāriņtiesā, pie kam, ja aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas daļa pārsniedz desmit tūkstošus latu, bāriņtiesas lēmums iesniedzams tiesai apstiprināšanai.

Kustama vai nekustama manta pirms dalīšanas jānovērtē, to paredz Civillikuma 737.pants, un novērtējumam ir svarīga loma, lai bāriņtiesa pārliecinātos, ka mantas dalīšanas rezultātā netiek apdalīts bērns vai cita rīcībnespējīgā persona.

 Ja tikai viens no līdzmantiniekiem vēlas sev paturēt dalāmo nekustamo īpašumu, tad viņam jāatlīdzina pārējiem līdzmantiniekiem samērā ar to daļām attiecīga naudas summa, kas pēc vienošanās vai nu izmaksājama skaidrā naudā vai nodrošināma ar ķīlas tiesībām uz pašu nekustamo īpašumu.

Mantojuma dalīšana ir iespējama tikai tad, kad zvērināts notārs mantiniekiem ir izdevis mantojuma apliecību vai spēkā stājies tiesas spriedums mantojuma lietā. Mājas kārtībā izdarītam mantojuma dalīšanas aktam ir jābūt balstītam uz mantojuma apliecībā norādīto īpašumu un tā mantiniekiem, un bāriņtiesai ir jāseko, lai dalīšanas aktā būtu pamatota informācija. Ja līdzmantinieki nevar vienoties, mantas dalīšana notiek tiesas ceļā atbilstoši spēkā esošam tiesas spriedumam.

Izskatot lietas par mājas kārtībā izdarītas mantojuma dalīšanas akta apstiprināšanu, uz bāriņtiesas sēdi nepieciešams aicināt personas, vai to pārstāvjus, kuri ir līdzmantinieki un ir iekļautas mantojuma dalīšanas aktā vai tā projektā. Mājas kārtībā izdarīta mantojuma dalīšanas akta nosacījumi jāizvērtē tāpat kā pirkuma līguma projekta nosacījumi, lemjot par nekustamā īpašuma pārdošanu.

Piemēram, mantojumā ietilpst 2-istabu dzīvoklis un 1-istabas dzīvoklis, 2005.gada izlaiduma automašīna un komercsabiedrība. Mantinieki ir mantojuma atstājēja sieva un 2 nepilngadīgi bērni (13 un 15 gadi), katrs mantojis 1/3 domājamo daļu no īpašumiem. Lai varētu vienkāršot komercsabiedrības pārvaldību, bērnu māte iesniegusi bāriņtiesā mājas kārtībā izdarītas mantojuma dalīšanas akta projektu, no kura redzams, ka mantojuma sadales rezultātā viņa iegūs komercsabiedrību, viena meita - 2-istabu dzīvokli, otra- automašīnu un 1-istabas dzīvokli.

Izvērtējot, vai šāda (arī savādāka) mantojuma sadale atbilst nepilngadīgo interesēm, bāriņtiesai:

1) jānoskaidro īpašumu tirgus vērtība;

2) jāizvērtē, vai komercdarbība darbojas ar peļņu un vai tiek saņemtas dividendes, ja ir peļņa, cik lielu summu tā gadā sastāda (varbūt komercsabiedrības viena gada peļņa ir dzīvokļa vērtības apmērā, kas liek secināt, ka šāds sadalījums, iespējams, nebūs atbilstošs bērnu interesēm, taču ievērojot to, ka nekustamais īpašums-tā ir stabila vērtība, savukārt komercsabiedrības pastāvēšana nav prognozējama, iespējams, ka sadalījums atbilstošs bērnu interesēm. Ja komercsabiedrības peļņa ir liela, var piedāvāt bērna mātei peļņas daļu regulāri noguldīt kredītiestādē uz bērnu vārda);

3) jāizvērtē, vai mantojuma sadale starp abām meitām būs taisnīga, t.i., vienai- 2-istabu dzīvoklis, otrai-automašīna un 1-istabas dzīvoklis. Varbūt 1-istabas dzīvokļa tirgus vērtība ir daudz lielāka kā 2-istabu, jo tas atrodas pieprasītākā vietā, piemēram, pilsētas centrā, savukārt 2-istabu dzīvoklis atrodas pilsētas nomalē un tā tirgus vērtība ir zemāka;

4)  jānoskaidro bērnu viedoklis, taču jāņem vērā, ka bērns ne vienmēr spēj objektīvi izvērtēt, kā būtu labāk, tādēļ atbildība par to, lai maksimāli būtu ievērotas visu bērnu intereses, jāuzņemas bāriņtiesai.

Līdzīgi, ja nepieciešams arī pamatīgāk, jāizvērtē jebkura situācija.

Kad bāriņtiesa ir izvērtējusi saņemtos dokumentus, ieguvusi papildus nepieciešamo informāciju un lieta izskatīta bāriņtiesas sēdē, tiek sagatavots lēmums par mājas kārtībā izdarīta mantojuma sadales akta apstiprināšanu. Ja bāriņtiesa pieņem pozitīvu lēmumu, t.i., nolemj apstiprināt mantojuma sadales aktu un bērna vai citas rīcībnespējīgās personas daļa pārsniedz desmit tūkstošus latu, tas tiek iesniegts tiesai apstiprināšanai. Ja bāriņtiesa pieņem negatīvu lēmumu, t.i., nolemj neapstiprināt mantojuma sadales aktu, ieinteresētā persona to var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesību aktos nav noteikts, vai bāriņtiesa, vai pati ieinteresētā persona iesniedz tiesā pieteikumu par mantojuma sadales akta apstiprināšanu. Tātad, pieļaujams, ka pieteikumu tiesā iesniedz bāriņtiesa vai arī ieinteresētā persona. Bērna vai citas rīcībnespējīgas personas interesēs bāriņtiesai iesakām iesniegt tiesā pieteikumu, pamatojoties uz Bāriņtiesu likuma 16.panta 5.punktā noteikto, ka bāriņtiesai ir tiesības iesniegt tiesā prasības pieteikumus bērna vai citas rīcībnespējīgas personas interesēs.

6. Mantas pārvaldība

Pamatojoties uz Civillikuma 269.pantu, aizbildnim jāpārvalda aizbilstamā manta ar tādu pašu rūpību un apzinību, ar kādu viņš kā labs saimnieks pārvalda savas paša lietas. Mantas pārvaldības prasības uz aizgādņiem attiecas tāpat kā uz aizbildņiem, jo saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 41.panta pirmajā daļā noteikto, bāriņtiesa uzrauga aizgādņa rīcību aizgādņa pienākumu izpildē.

Atbilstoši Civillikuma 300. un 301.pantam, aizbildnim katra gada sākumā ne vēlāk par februāri jādod bāriņtiesai norēķins par aizbildnības pārvaldību. Arī aizgādnim, kas saskaņā ar Civillikuma 660.pantu ir iecelts mantojumam, savas pārvaldības laikā ik gadus atbilstoši minētā likuma 663.pantam ir jādod par to norēķins bāriņtiesai. Kad mantojumu nododot mantiniekiem vai aiz citiem iemesliem aizgādnība izbeidzas, aizgādnim bāriņtiesai jādod galīgais norēķins.

Bāriņtiesa pārbauda, vai aizgādnis pārvalda aizgādnībā esošās personas mantu atbilstoši personas interesēm un normatīvo aktu prasībām. Bāriņtiesas priekšsēdētājs pārbauda aizgādņa iesniegto norēķinu un to apstiprina.

 Bez tam bāriņtiesa var uzlikt aizgādnim pienākumu dot norēķinu jebkurā laikā. Uzlikt šo pienākumu bāriņtiesa var, ja ir pamatotas aizdomas, ka aizbildnis vai aizgādnis bez bāriņtiesas atļaujas ir rīkojies ar aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas mantu vai mantojuma masā ietilpstošu mantu, vai arī, ja bāriņtiesa ir devusi kādus norādījumus vai atļaujas rīkoties ar mantu. Piemēram, ja bāriņtiesa ir lēmusi par īpašuma pārdošanu un pārdošanas rezultātā iegūtie naudas līdzekļi aizbildnim vai aizgādnim bija jānogulda kredītiestādē, tad bāriņtiesai ir tiesības prasīt atsevišķu norēķinu par konkrēto darījumu. Ja bāriņtiesa ir atļāvusi izlietot bērna naudas līdzekļus kādas mantas iegādei, arī tad bāriņtiesai ir jānoskaidro, vai nauda ir izlietota konkrētajam mērķim, un tai ir tiesības prasīt, lai aizbildnis iesniedz norēķinu. Lai pārliecinātos par norēķinā sniegto informāciju, bāriņtiesa var izprasīt no kredītiestādes izziņu par bērna konta stāvokli. Bāriņtiesa var lūgt aizbildnim (aizgādnim) uzrādīt ar kredītiestādi noslēgto līgumu par konta atvēršanu uz nepilngadīgā vai citas rīcībnespējīgās personas vārda, lai pārliecinātos, ka personas konts nav piesaistīts interneta bankai, norēķinu kartēm, vai arī līgumā nav iekļauti kādi citi nosacījumi, kas ļautu veikt darījumus ar kontā esošo naudu bez bāriņtiesas atļaujas, tādējādi apdraudot bērna vai citas rīcībnespējīgās personas interešu un tiesību aizsardzību.

Izvērtējot aizbildņu un aizgādņu norēķinus, bāriņtiesai jāvērš uzmanība uz to, kā tiek saglabāta nepilngadīgās personas, rīcībnespējīgās personas, promesošas personas vai mantojuma manta. Ja nepilngadīgajam vai citai rīcībnespējīgai personai pieder dzīvoklis, jāseko līdzi, kā tas tiek saglabāts, vai ir segti visi nepieciešamie maksājumi. Ja ir šaubas, ka komunālie maksājumi par dzīvokli vai arī citi maksājumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzturēšanu (arī nekustamā īpašuma nodoklis) netiek veikti, bāriņtiesai nepieciešamā informācija jāizprasa no attiecīgajām institūcijām. Pieļaujams, ka nepilngadīgajam vai citai rīcībnespējīgai personai piederošais dzīvoklis tiek izīrēts, tomēr tad jāpārliecinās, kā tiek izlietoti ienākumi par dzīvokļa izīrēšanu. Iesakāms, piemēram, īres līgumā paredzētos un ieņemtos līdzekļus noguldīt kredītiestādē uz bērna vai citas rīcībnespējīgās personas vārda atvērtā kontā uz procentiem. Minētos līdzekļus pieļaujams ieguldīt, piemēram, cita bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai piederoša īpašuma uzturēšanai.

Ja nepilngadīgais vai cita rīcībnespējīga persona ir mantojusi tirdzniecības, rūpniecības vai kādu citu komercsabiedrību, aizbildnim vai aizgādnim tas jāturpina uz nepilngadīgā vai citas rīcībnespējīgās personas rēķina, tādēļ bāriņtiesai jāseko, vai komercsabiedrības turpināšana nav saistīta ar risku vai tai ceļā nestāv kādi citi šķēršļi. Saskaņā ar Civillikuma 292.pantu jautājums par komercsabiedrības turpināšanu vai izbeigšanu jāizšķir bāriņtiesai. Iesakām iegūt informāciju par komercsabiedrības peļņu vai zaudējumiem, pēc iespējas to izvērtēt un nepieciešamības gadījumā dot vajadzīgos norādījumus aizbildnim vai aizgādnim.

Ikgada norēķinā noteikti jāatspoguļo jebkuras izmaiņas, kas notikušas saistībā ar nepilngadīgā mantu, turklāt bāriņtiesai, pārbaudot iesniegto norēķinu, jāizvērtē informācija un tā salīdzināma ar iepriekšējā gadā iegūto informāciju.   

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1037 „Bāriņtiesas darbības noteikumi" 82. un 83.punkta prasībām bāriņtiesa vismaz reizi gadā pārliecinās par aizgādnībā vai ārpusģimenes aprūpē esošās personas mantas sastāvu un stāvokli. Par mantas apskati bāriņtiesa sastāda mantas apskates aktu, kurā norāda:

  • informāciju par mantas sastāva atbilstību mantas sarakstam;
  • informāciju, kādas ir izmaiņas mantas stāvoklī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu;
  • apsekotāju ieteikumus par mantas pārvaldību, ja tādi nepieciešami.  

Vecākiem tāpat kā aizbildņiem un aizgādņiem ik gadus ir jāiesniedz bāriņtiesā norēķins par viņu pārvaldībā esošo bērnu mantu. Ja ir nepieciešamība, šādas atskaites bāriņtiesa no vecākiem var pieprasīt jebkurā laikā.

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 32. un 42.panta prasībām, ja bāriņtiesa atklāj trūkumus vai nepilnības aizbildņa (aizgādņa) rīcībā, bāriņtiesa aizbildnim (aizgādnim) dod vajadzīgos norādījumus, lai tās novērstu vai arī lemj par aizbildņa (aizgādņa) atstādināšanu, atcelšanu. Atceltā aizbildņa (aizgādņa) vietā bāriņtiesa ieceļ citu.

Ja aizbildņa (aizgādņa) rīcība radījusi zaudējumus, par kuriem aizbildnis (aizgādnis) ir atbildīgs, bāriņtiesa ceļ tiesā attiecīgu prasību. Ja bāriņtiesa konstatē administratīvi vai krimināli sodāmu aizbildņa (aizgādņa) tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, bāriņtiesa par to paziņo tiesībaizsardzības iestādēm.  

Bāriņtiesai, pamatojoties uz Civillikuma 194.pantu, ir tiesības no bērna mantas pārvaldības atstādināt arī bērna vecākus, uzdodot bērna mantas pārvaldību tikai vienam no vecākiem vai īpaši ieceltam aizbildnim.

Pamatojoties uz Civillikuma 333.pantu bāriņtiesa var par tās rīkojumu vai lēmumu nepildīšanu uzlikt aizbildnim naudas sodu līdz simts latiem. Sods uzliekams ar bāriņtiesas lēmumu, nosakot konkrēto naudas summu ieskaitīt pašvaldības budžeta līdzekļos 30 dienu laikā. Uzliktās soda naudas summas lielums jāmotivē lēmumā un soda nauda piedzenama bezstrīda kārtībā. Minētā likuma 335.pants paredz, ja bāriņtiesa pieļauj aizbildņu nelikumīgu darbību un nolaidību, bet aizbildņi nespēj atlīdzināt aizbilstamajam tādējādi nodarītos zaudējumus, tie ir jāsedz pašvaldībai.

Atbilstoši Bāriņtiesu likuma 35.panta otrajai daļai institūcijā ievietota bērna aizbildņa pienākumus pilda šīs institūcijas vadītājs. Minētā likuma normas paredz, ka bāriņtiesa katru gadu pārbauda bērna personisko un mantisko tiesību ievērošanu institūcijā. Ja bērna mantas pārvaldībai nav iecelts sevišķais aizbildnis, pieprasa no institūcijas vadītāja norēķinu par bērna mantas pārvaldību. Lemjot par bērna aprūpes izbeigšanu institūcijā, bāriņtiesa no institūcijas vadītāja pieprasa norēķinu par bērna mantas pārvaldību. Ja bērna aprūpe izbeidzas tādēļ, ka bērns sasniedzis pilngadību, bāriņtiesa nelemj par bērna aprūpes izbeigšanu institūcijā, bet pieprasa no šīs institūcijas galīgo norēķinu par bērna mantas pārvaldību.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr.1036 „Audžuģimenes noteikumi" 40.punktu bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, vai, ja to paredz šo noteikumu 6.punktā noteiktais sadarbības līgums, audžuģimenes dzīvesvietas bāriņtiesa aizstāv audžuģimenei nodotā bērna personiskās un mantiskās intereses attiecībās ar vecākiem un citām personām saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 18. un 21.pantu. Bāriņtiesa aizstāv audžuģimenē ievietota bērna mantiskās intereses Civillikumā paredzētajos gadījumos un nepieciešamības gadījumā bērna mantas pārvaldībai var iecelt sevišķo aizbildni.