gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS

Latvijas nostāja Eiropas Savienības

Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu

ministru padomes 2012.gada 6.-7.decembra sanāksmē izskatāmajos

Labklājības un Kultūras ministriju kompetencē esošajos jautājumos

 

I Sanāksmes darba kārtība

2012.gada 6.-7.decembrī Briselē (Beļģijā) notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksme, kuras darba kārtībā ir iekļauti šādi Labklājības un Kultūras ministriju kompetencē esoši jautājumi:

1)   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par direktīvas 96/71/EK par darbinieku norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā piemērošanu;

2)   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (2014-2020);

3)   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un inovāciju programmu;

4)   Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no personas reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas;

5)   „Eiropa 2020" stratēģijas pārvaldība un Eiropadomes secinājumu nodarbinātības un sociālās politikas jomā izvērtējums:

a)   Ikgadējais izaugsmes ziņojums (2013), Vienotais nodarbinātības ziņojums un Ziņojums par brīdinājuma mehānismu,

b)   Jauniešu nodarbinātības pakotne,

c)   Nodarbinātības darbības izvērtējums un kritēriji;

6)  Padomes deklarācijas projekts par Eiropas gadu aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2012): ceļš tālāk;

7)  Padomes secinājumu projekts par vardarbības pret sievieti apkarošanu un sociālo pakalpojumu nodrošināšanu no vardarbības ģimenē cietušajiem.

 

II Latvijas nostāja

1)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par direktīvas 96/71/EK par darbinieku norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā piemērošanu

2012.gada 21.martā Eiropas Komisija (turpmāk - Komisija) publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par direktīvas 96/71/EK par darbinieku norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā piemērošanu. Priekšlikuma mērķis ir uzlabot Direktīvas 96/71/EK piemērošanu, veicinot dalībvalstu administratīvo sadarbību un informācijas apmaiņu. Šajā nolūkā priekšlikums nosaka:

-   jēdziena „norīkošana" detalizētāku skaidrojumu, lai izvairītos no Direktīvas 96/71/EK noteikumu ļaunprātīgas izmantošanas, tajā skaitā, „pastkastītes" uzņēmumu veidošanās,

-   konkrētas prasības par informācijas sniegšanu darbiniekiem un uzņēmumiem par to tiesībām un pienākumiem norīkošanas gadījumā,

-   noteikumus par administratīvo sadarbību starp norīkošanas jomā kompetentajām iestādēm, kā arī Komisijas lomu sadarbības veicināšanā,

-   noteikumus par dalībvalstīs veicamām pārbaudēm un kontroles pasākumiem, lai uzraudzītu norīkošanas atbilstību Direktīvas 96/71/EK prasībām,

-   uzņēmumu solidāro atbildību, ja nosēgts apakšuzņēmuma līgums,

-   administratīvo sodu pārrobežu izpildi,

-   dalībvalstu pienākumu noteikt sodus nacionālo normatīvo aktu, kas pieņemti saskaņā ar direktīvu, pārkāpuma gadījumā u.c.

Priekšlikums paredz, ka direktīvas prasības dalībvalstīm ir jāpārņem nacionālajos tiesību aktos 2 gadu laikā pēc direktīvas pieņemšanas.

ES dalībvalstis uzsāka priekšlikuma izskatīšanu Dānijas prezidentūras laikā, un intensīvs darbs turpinājās Kipras prezidentūras laikā. Lai arī dalībvalstīm kopumā ir izdevies vienoties par vairākiem jautājumiem, tomēr būtiskākajos jautājumos (t.sk. par dalībvalstu kontroles pasākumiem, uzņēmumu solidāro atbildību, administratīvo sodu pārrobežu izpildi  u.c.) nepieciešamas turpmākas diskusijas.

Padomes 2012.gada 6.-7.decembra sanāksmē plānots pieņemt zināšanai Prezidentūras sagatavoto progresa ziņojumu par priekšlikuma izskatīšanu. Atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota. Nacionālā pozīcija Nr.1 par šo jautājumu apstiprināta 2012.gada 19.jūnija Ministru kabineta sēdē. Nacionālā pozīcija saskaņota ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu  ministriju, Satiksmes ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

Vienlaikus plānota diskusija par priekšlikuma tālāko virzību jautājumos, kas skar dalībvalstīs veicamās pārbaudes un kontroles pasākumus un uzņēmumu solidāro atbildību apakšuzņēmuma līgumu gadījumā.

Latvijas nostāja:

            Latvija pieņem zināšanai Prezidentūras sagatavoto progresa ziņojumu. Atzinīgi vērtējam Kipras prezidentūras paveikto, detalizēti noskaidrojot dalībvalstu viedokļus un piedāvājot kompromisa redakcijas vairākos jautājumos. Vienlaikus piekrītam progresa ziņojumā minētajam, ka ir nepieciešamas turpmākas diskusijas, lai veicinātu dalībvalstu vienošanos par priekšlikumu.

            Lai arī Latvija kopumā atzinīgi novērtē Komisijas priekšlikumu, tomēr esošajā diskusiju stadijā ar zināmu piesardzību raugāmies uz atsevišķiem jautājumiem, t.sk. attiecībā uz dalībvalstīs veicamo pārbaužu un kontroles pasākumu regulējumu, kam uzmanība tiks pievērsta arī Padomes diskusijā. Latvijai ir būtiski, lai, uzlabojot administratīvo sadarbību un novēršot Direktīvas 96/71/EK noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu, pēc būtības netiktu pārskatītas esošās Direktīvas 96/71/EK prasības, kas varētu netieši ierobežot pakalpojumu sniegšanas brīvību vai apdraudēt vienlīdzīgu attieksmi pret pakalpojumu sniedzējiem no citām dalībvalstīm.

 

2) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (2014-2020)

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (turpmāk - EGF) tika izveidots, lai nodrošinātu ES līmeņa atbalstu darbiniekiem, kuri atlaisti tāpēc, ka globalizācijas ietekmē ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, kam ir ievērojama negatīva ietekme uz reģionālo vai vietējo ekonomiku.

            2011.gada 6.oktobrī Komisija publicēja priekšlikumu regulai, kas paredz saglabāt EGF 2014.-2020.gadā. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu EGF sniegs atbalstu šādos gadījumos:

-   darbiniekiem, kas atlaisti, jo globalizācijas ietekmē ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos;

-   darbiniekiem, kas atlaisti nopietnu vietējās, reģionālās vai valsts ekonomikas traucējumu rezultātā, kurus izraisījusi negaidīta krīze;

-   darbiniekiem, kas maina vai pielāgo savu iepriekšējo lauksaimniecisko darbību saistībā ar ES tirdzniecības nolīgumu, kas izraisa būtisku lauksaimniecības produktu importa pieaugumu līdztekus ievērojamam to cenu kritumam ES.

            EGF atbalstu var sniegt, ja atlaisti vismaz 500 darbinieki 4 mēnešu periodā vienā uzņēmumā vai vismaz 500 darbinieki 9 mēnešu periodā vienā nozarē. Mazos darba tirgos vai izņēmuma gadījumā EGF atbalstu var sniegt, arī ja atlaišanas gadījumu skaits ir mazāks, sniedzot pamatojumu par būtisku ietekmi uz nodarbinātību vai vietējo ekonomiku.

            Finansiālu atbalstu EGF sniegs aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem, kas ietilps saskaņotajā individualizēto pakalpojumu paketē, kuri paredzēti, lai veicinātu atlaisto darbinieku atgriešanos darba tirgū vai pašnodarbinātībā, vai lauksaimnieku gadījumā - lai mainītu vai pielāgotu savu iepriekšējo darbību.

            Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu 2014.-2020.gadā plānotais maksimālais finansējums ir 3 miljardi eiro. EGF atbalsts lauksaimniekiem kopumā nedrīkstēs pārsniegt 2,5 miljardus eiro. Savukārt viena gada ietvaros EGF atbalsts nedrīkstēs pārsniegt 429 miljonus eiro.

            Kipras prezidentūra centās rast dalībvalstu kompromisu vairākos priekšlikuma jautājumos, t.sk. attiecībā uz EGF atbalstu lauksaimniekiem. Tomēr, ievērojot to, ka liels skaits dalībvalstu iebilst pret EGF turpināšanu 2014.-2020.gadā, kā arī šā jautājuma saistību ar sarunām par nākamo ES daudzgadu budžetu, dalībvalstu vienošanās pašlaik nav iespējama.

Padomes 2012.gada 6.-7.decembra sanāksmē plānots pieņemt zināšanai Prezidentūras sagatavoto progresa ziņojumu. Atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota. Nacionālā pozīcija Nr.1 par šo jautājumu apstiprināta 2012.gada 19.martā. Nacionālā pozīcija saskaņota ar Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, Zemkopības ministriju un Ekonomikas ministriju. Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

Latvijas nostāja:

            Latvija pieņem zināšanai Prezidentūras sagatavoto progresa ziņojumu. Piekrītam, ka pašlaik vienošanās par priekšlikumu Padomē nav iespējama, ņemot vērā arī notiekošās sarunas par nākamo ES daudzgadu budžetu.

            Latvija ir starp tām ES dalībvalstīm, kuras neatbalsta EGF darbības turpināšanu 2014.-2020.gadā, jo uzskatām, ka gadījumos, kad nepieciešami īstermiņa risinājumi liela mēroga atlaišanu novēršanai vai atlaisto darbinieku atgriešanai darba tirgū, efektīvāko un atbilstošāko risinājumu jārod dalībvalsts līmenī. Šajā ziņā EGF līdz šim nav bijis efektīvs instruments, risinot ārkārtas gadījumus darba tirgū.

 

3) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un inovāciju programmu

          Sociālo pārmaiņu un inovāciju programmas mērķis būs sekmēt „Eiropa 2020" stratēģijas mērķu īstenošanu, sniedzot finansiālu atbalstu, lai veicinātu augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinātu sociālo aizsardzību, novērstu sociālo atstumtību un nabadzību, kā arī uzlabotu darba apstākļus. Mērķa sasniegšanas līdzekļi būs šādi:

-   atbalsts ES politikas veidošanas un likumdošanas procesam nodarbinātības un sociālās politikas jomā saskaņā ar lietpratīga regulējuma principiem;

-   uzmanības pievēršana ES nodarbinātības un sociālās politikas starptautiskajai dimensijai;

-   atbalsts kolektīvai un savstarpēji papildinošai rīcībai, lai veicinātu sadarbību starp ES dalībvalstīm, savstarpēju zināšanu apguvi un sociālas inovācijas;

-   darbinieku (it īpaši jauniešu) darbā pieņemšanas pakalpojumu pilnveidošana, noskaidrojot darba vietu piedāvājumu un darba pieteikumu skaitu un veicinot ģeogrāfisko mobilitāti;

-   atvieglota piekļuve finansējumam sociālajiem uzņēmumiem un uzņēmējiem.

ES Sociālo pārmaiņu un inovāciju programmas pamatā ir trīs esošie instrumenti:

-   programma PROGRESS, kas atbalsta nodarbinātības un sociālās politikas, kā arī ES tiesību aktu darba apstākļu jomā attīstību, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu un veicina uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu un inovāciju partnerībā ar sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību un citām ieinteresētajām personām;

-   EURES tīkls, kas atbalsta dalībvalstu nodarbinātības dienestu īstenotos pasākumus informācijas apmaiņas un izplatīšanas, kā arī citu sadarbības veidu attīstīšanai, lai veicinātu darbinieku ģeogrāfisko mobilitāti;

-   Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instruments, kas atvieglo piekļuvi finansējumam uzņēmumiem un uzņēmējiem, jo īpaši tiem, kuru situācija darba tirgū ir nelabvēlīga.

            Padomes 2012.gada 21.-22.jūnja sanāksmē tika panākta daļēja vienošanās (vispārēja pieeja) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ES Sociālo pārmaiņu un inovāciju programmu, neskarot ar budžetu saistītos jautājumus, kas tiek risināti sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu. Kipras prezidentūra vadīja Padomes neformālās sarunas ar Eiropas Parlamentu par priekšlikuma galīgo redakciju jautājumos, kas neskar ES daudzgadu budžetu, un darbu pie neatrisinātajiem jautājumiem turpinās Īrijas prezidentūra.

Padomes 2012.gada 6.-7.decembra sanāksmē plānots uzklausīt Prezidentūras ziņojumu par izskatīšanas gaitu. Atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota. Nacionālā pozīcija Nr.2 par šo jautājumu apstiprināta 2012.gada 19.jūnija Ministru kabineta sēdē. Nacionālā pozīcija saskaņota ar Ārlietu ministriju, Veselības ministriju, izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu  ministriju, Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju. Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

Latvijas nostāja:

            Latvija pieņem zināšanai Prezidentūras sniegto informāciju. Latvija atbalsta Padomes neformālās sarunas ar Eiropas Parlamentu, lai atbilstoši koplēmuma procedūrai veicinātu Padomes un Eiropas Parlamenta vienošanos par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par ES Sociālo pārmaiņu un inovāciju programmu pieņemšanu pirmajā lasījumā. Šajā kontekstā atzinīgi vērtējam Kipras prezidentūras paveikto, Padomes vārdā tiekoties ar Eiropas Parlamenta pārstāvjiem un cenšoties rast kompromisu.

 

4) Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no personas reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas (Kultūras ministrija)

Kipras prezidentūras laikā tika turpināts iepriekšējo prezidentūru laikā uzsāktais darbs, precizējot priekšlikuma tvērumu un īpašu uzmanību pievēršot jautājumiem par pieeju sociālajai aizsardzībai un pieeju izglītībai. Diskusijas par direktīvas projektu turpinās jau kopš 2008.gada.

Attiecībā uz pieeju sociālajai aizsardzībai Kipras prezidentūra sagatavoja priekšlikumus, kas aizliedz diskrimināciju attiecībā uz pieeju pabalstiem un pakalpojumiem, kas tiek piešķirti saskaņā ar dalībvalstu normatīvajiem aktiem. Vienlaikus Kipras prezidentūra precizēja direktīvas normas attiecībā uz pieeju izglītībai, neskarot dalībvalstu ekskluzīvo kompetenci organizēt savas izglītības sistēmas, noteikt izglītības saturu un apmācību metodes.

Padomes 2012.gada 6.-7.decembra sanāksmē plānots pieņemt zināšanai Prezidentūras sagatavoto progresa ziņojumu. Atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota. Nacionālā pozīcija Nr.2 par šo jautājumu apstiprināta 2010.gada 15.aprīlī. Nacionālā pozīcija saskaņota ar Ārlietu ministriju, Labklājības ministriju, Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju un Veselības ministriju. Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

Latvijas nostāja:

            Latvija atbalsta sagatavoto progresa ziņojumu, jo Kipras prezidentūras laikā ir panākts zināms progress direktīvas projekta attīstībā. Latvija kopumā atbalsta priekšlikumu un uzskata, ka darbs pie direktīvas projekta būtu jāturpina tālāk progresa ziņojuma izvirzītajos jautājumos.   

 

5) „Eiropa 2020" stratēģijas pārvaldība un Eiropadomes secinājumu nodarbinātības un sociālās politikas jomā izvērtējums

a) Ikgadējais izaugsmes ziņojums (2013), Vienotais nodarbinātības ziņojums un Ziņojums par brīdinājuma mehānismu

            Komisija sniegs informāciju Padomei par 2012.gada 28.novembrī publicēto Ikgadējo izaugsmes ziņojumu (2013), Vienoto nodarbinātības ziņojumu un Ziņojumu par brīdinājuma mehānismu, ar kuru detalizētāku izskatīšanu sāksies 2013.gada Eiropas semestris.

            Ikgadējā izaugsmes ziņojumā tiek uzsvērts, ka gan dalībvalstu, gan ES līmenī ir pieņemti būtiski lēmumi un ir nepieciešams pievērst uzmanību to īstenošanai. Komisija uzskata, ka 2012.gadā identificētās prioritārās jomas joprojām saglabā savu aktualitāti, tādēļ arī 2013.gadā nacionāla un ES līmeņa aktivitātēm jākoncentrējas uz sekojošām piecām prioritātēm:

-   izaugsmei draudzīgas fiskālās konsolidācijas īstenošana;

-   normālās kreditēšanas atjaunošana ekonomikā;

-   izaugsmes un konkurētspējas veicināšana;

-   bezdarba un sociālo problēmu risināšana;

-   valsts pārvaldes modernizācija.

            Savukārt Vienotajā nodarbinātības ziņojumā tiek norādīts, ka ES kopumā ir samazinājusies jaunu darba vietu veidošanās un atkal pieaug bezdarba līmenis, turklāt ir palielinājušās bezdarba līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm. Tādejādi ir palielinājies arī nabadzības risks un ir nepieciešams turpināt modernizēt darba tirgus un veikt ieguldījumus cilvēkkapitālā, lai sekmētu jaunu darba vietu veidošanos.

            Ziņojumā par brīdinājuma mehānismu ir veikta analīze, kas balstīta uz 11 makroekonomikas indikatoriem, kas pievērš uzmanību katras dalībvalsts situācijai tādās jomās kā konkurētspēja, parādsaistības, aktīvu cenas, pielāgojumi finanšu tirgū u.c. Kopumā tiek secināts, ka makroekonomiskā nelīdzsvarotība pakāpeniski samazinās. Vienlaikus Komisija ierosina veikt padziļinātu izvērtējumu par makroekonomisko nelīdzsvarotību 14 ES dalībvalstīs (Beļģija, Bulgārija, Dānija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Ungārija, Malta, Nīderlande, Slovēnija, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste).

b)  Jauniešu nodarbinātības pakotne

            Komisija sniegs informāciju Padomei par Komisijas jaunajiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir jauniešu nodarbinātības veicināšana (plānots, ka tie tiks publicēti īsi pirms Padomes - 2012.gada 5.decembrī).

c)  Nodarbinātības snieguma izvērtējums un kritēriji

            Nodarbinātības komiteja katru gadu sagatavo nodarbinātības snieguma uzraudzības ziņojumu, kurā tiek sniegts esošās situācijas apraksts un kopīgie dalībvalstu izaicinājumi darba tirgū. Nodarbinātības snieguma uzraudzības ziņojumā tiek atspoguļota arī katras dalībvalsts situācija darba tirgū, statistiskie rādītāji, kā arī progress attiecībā uz nacionālo nodarbinātības mērķu sasniegšanu līdz 2020.gadam.

            Ziņojumā ir atjaunoti statistikas dati par dalībvalstīm, kā arī iestrādāta jauna sadaļa par kritērijiem, kurā ir iespējams pavērtēt dalībvalstu darba tirgus rādītāju atbilstību 5 labāko dalībvalstu rādītājiem. Latvija ir 5 labāko dalībvalstu skaitā šādos rādītājos:

-   darba ražīguma pieaugums pēdējos 3 gados,

-   darbaspēka vienības minimālās izmaksas,

-   nodarbināto cilvēku skaita pieaugums.

Kā būtiskākie Latvijas izaicinājumi darba tirgū tiek minēti:

-   jauniešu bezdarba līmenis joprojām paliek augsts un ir lielāks par ES vidējo rādītāju,

-   augsts ilgstošā bezdarba līmenis un samērā zema bezdarbnieku aktivizēšana (zemi izdevumi aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem),

-   zema bezdarbnieku sociālā aizsardzība, augsts nodokļu slogs zemu ienākumu saņēmējiem,

-   zema iedzīvotāju līdzdalība mūžizglītības pasākumos,

-   zema profesionālās izglītības pievilcība; nepietiekoša augstākās izglītības kvalitāte,

-   augsts NEET līmenis (jaunieši, kas nepiedalās izglītībā un nav nodarbināti).

Savukārt kā Latvijas darba tirgus priekšrocības tiek minētas:

-   zema darba tirgus segmentācija,

-   nelielas nodarbinātības atšķirības dzimumu griezumā,

-   liels pieaugušo personu ar vidējo un augstāko izglītību īpatsvars.   

Padomes 2012.gada 6.-7.decembra sanāksmē plānots pieņemt zināšanai Komisijas un Nodarbinātības komitejas sniegto informāciju.

Vienlaikus plānota viedokļu apmaiņa par „Eiropa 2020" stratēģijas pārvaldību.

Latvijas nostāja:

            Latvija pieņem zināšanai Komisijas un Nodarbinātības komitejas sniegto informāciju par iepriekšminētajiem jautājumiem.    Pateicamies Komisijai par savlaicīgi sagatavotajiem ziņojumiem saistībā ar nākamo Eiropas semestri, kā arī Nodarbinātības komitejai par tās izstrādāto Nodarbinātības snieguma izvērtējumu.

Latvija uzskata, ka 2012.gada Ikgadējā izaugsmes ziņojuma prioritātes joprojām ir aktuālas arī 2013.gada Ikgadējā izaugsmes ziņojuma kontekstā. Latvijai svarīga ir turpmāka ES Vienotā tirgus, kā arī fiskālās atbildības stiprināšana ES dalībvalstīs un eirozonas situācijas uzlabošana, ņemot vērā Latvijas plānus iestāties eirozonā 2014.gada 1.janvārī. Tuvākajā laikā tiks sagatavota atsevišķa Latvijas nacionālā pozīcija par šo jautājumu.

            Uzskatām, ka Nodarbinātības snieguma izvērtējumā ir atbilstoši novērtēta Latvijas darba tirgus situācija, t.sk. izaicinājumi un priekšrocības salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm. Tomēr jāņem vērā, ka tuvākajā laikā Latvija vairākos radītājos nevarēs tuvināties dalībvalstu vislabākajam sniegumam, ņemot vērā gan krīzes būtisko ietekmi, gan kopējo attīstības līmeni.

            Latvijas nacionālās pozīcijas par Komisijas sagatavotajiem ziņojumiem saistībā ar nākamo Eiropas semestri un priekšlikumiem Jauniešu nodarbinātības pakotnes ietvaros tiks izstrādātas pēc šo dokumentu detalizētākas izvērtēšanas.

           

6) Padomes deklarācijas projekts par Eiropas gadu aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2012): ceļš tālāk

Deklarācijas projektā tiek uzsvērts, ka aktīva novecošana ietver vecāka gadagājuma cilvēku līdzdalību sociālajā, ekonomiskajā, politiskajā un kultūras dzīvē, kā arī līdzdalību sabiedriskajās aktivitātes un darba tirgū. Vienlaikus tiek norādīts uz Eiropas gada ieguldījumu, lai veicinātu vecāka gadagājuma cilvēku līdzdalību, kā arī viņu zināšanu un pieredzes pilnvērtīgu izmantošanu. Starppaaudžu solidaritātes veicināšanai ir nepieciešams radīt apstākļus, kas ļautu vecāka gada gājuma cilvēkiem dzīvot neatkarīgu dzīvi, tāpēc deklarācijas projektā tiek uzsvērts, ka ir jāveicina sociālā kohēzija, sociālā iekļaušana, līdzdalība darba tirgū, jāsekmē veselīgs dzīvesveids un slimību agrīna novēršana, kā arī jāpielāgo sociālās drošības un pensiju sistēmas. Deklarācijas projektam ir pievienoti Sociālās aizsardzības komitejas izstrādāti aktīvas novecošanas un starppaaudžu solidaritātes principi tādās jomās kā nodarbinātība, līdzdalība sabiedrībā un neatkarīga dzīve.

Padomes 2012.gada 6.-7.decembra sanāksmē plānota Padomes deklarācijas pieņemšana.

Latvijas nostāja:

            Latvija atbalsta deklarācijas pieņemšanu. Esošais Eiropas gads (2012) ir mudinājis daudzas iesaistītās puses izprast un apzināties nākotnes izaicinājumus saistībā ar sabiedrības straujo novecošanos, pievēršot pastiprinātu uzmanību vairākiem līdz šim neatrisinātiem jautājumiem, piemēram, attiecībā uz darba tirgu (diskriminācijas novēršana, darba un ģimenes dzīves saskaņošana u.c.), uzņēmējdarbības ietvaru, mūžizglītības iespējām un aprūpes pakalpojumu jautājumiem, kā arī savstarpējo attiecību nozīmei un lomai sabiedrības ikdienas dzīvē. Šajā kontekstā atbalstām, ka deklarācijas projektā minēta arī turpmāk nepieciešamā rīcība aktīvas novecošanas un paaudžu solidaritātes jautājumu risināšanā.

 

7) Padomes secinājumu projekts par vardarbības pret sievieti apkarošanu un sociālo pakalpojumu nodrošināšanu no vardarbības ģimenē cietušajiem

Kopš 1995.gada ES līmenī regulāri tiek izvērtēta situācija Pekinas Rīcības platformā minētajās jomās (kopā 12 jomās). Kipras prezidentūra sadarbībā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu uzmanību ir pievērsusi jautājumam par atbalsta pakalpojumiem no vardarbības ģimenē cietušajiem. Secinājumu projektā tiek uzsvērts, ka visu veidu vardarbība pret sievietēm ir uzskatāma par cilvēktiesību pārkāpumu, tāpēc šādas prakses izskaušanai ir nepieciešama visu iesaistīto institūciju koordinēta darbība nacionālajā līmenī.

Secinājumu projektā dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas izstrādāt un ieviest (vai pilnveidot jau eksistējošos) rīcības plānus un programmas cīņai pret vardarbību pret sievietēm, apsvērt iespēju izstrādāt Eiropas līmeņa stratēģiju cīņai pret vardarbību pret sievietēm, uzlabot datu apkopošanu un izplatīšanu, nodrošināt apmācības profesionāļiem, kas darbojas šajā jomā u.c. Vienlaikus Eiropas Parlaments, Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas apsvērt iespēju parakstīt, ratificēt un īstenot Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm izskaušanu, nodrošināt atbilstošu finansējumu, lai sekmētu dzimumu līdztiesību, kā arī apsvērt iespējas noteikt 2015.gadu par neiecietības pret vardarbību pret sievietēm Eiropas gadu u.c.

Padomes 2012.gada 6.-7.decembra sanāksmē plānota Padomes secinājumu pieņemšana. 

Latvijas nostāja:

            Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu. Secinājumu projektā ir iekļauti Eiropas Padomes Konvencijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu nostiprinātie pamatprincipi, kas ir aktuāli arī Latvijā (pašlaik Latvija izskata iespējas parakstīt šo konvenciju).