gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

INFORMATĪVAIS  ZIŅOJUMS
Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības
Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu
ministru padomes 2011.gada 7.marta sanāksmē izskatāmajos jautājumos

I Sanāksmes darba kārtība

2011.gada 7.martā Briselē (Beļģijā) notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksme, kuras darba kārtībā ir iekļauti šādi jautājumi:

1) Gatavošanās 2011.gada 24.-25.marta Eiropadomes sanāksmei:

a) Eiropas semestris, Ikgadējais ziņojums par izaugsmi:

i) Padomes secinājumu projekts par Vienoto ziņojumu par nodarbinātību Ikgadējā ziņojuma par izaugsmi 2011.gadā kontekstā: nodarbinātības politiku politiskā vadība,
ii) Vienotais ziņojums par nodarbinātību,
iii) Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm,

b) Eiropas Platforma pret nabadzību un sociālo atstumtību:

i) Padomes secinājumu projekts par Eiropas platformu pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas sociālās un teritoriālās kohēzijas ietvars,
ii) „ES 2020" stratēģijas vadošā iniciatīva,

c) „ES 2020" stratēģijas sociālās dimensijas izvērtējums: Sociālās aizsardzības komitejas 2011.gada ziņojums,

2) Padomes secinājumu projekts "Turpmāka elektroniskas apmaiņas sistēmas izstrāde, ar kuru veicina administratīvu sadarbību saistībā ar Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā";

3) Padomes secinājumu projekts par Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011-2020);

4) Ziņojums par līdztiesības starp sievietēm un vīriešiem progresu 2010.gadā;

5) Ziņojums par konsultācijām par Zaļo grāmatu „Ceļā uz pietiekamām, ilgtspējīgām un drošām pensiju sistēmām Eiropā."

II Latvijas nacionālā pozīcija

1) Gatavošanās 2011.gada 24.-25.marta Eiropadomes sanāksmei

Padomes 2011.gada 7.marta sanāksmē plānota ministru diskusija par aktualitātēm nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā saistībā ar „ES 2020" stratēģijas mērķiem, baltoties uz šādiem dokumentiem:

a) Eiropas semestris, Ikgadējais ziņojums par izaugsmi

i) Padomes secinājumu projekts par Vienoto ziņojumu par nodarbinātību Ikgadējā ziņojuma par izaugsmi 2011.gadā kontekstā: nodarbinātības politiku politiskā vadība

Secinājumu projektā tiek uzsvērta nodarbinātības, sociālās politikas, izglītības un ekonomikas politikas savstarpējā saikne, lai nodrošinātu arī „ES 2020" stratēģijā ietverto mērķu sasniegšanu. Vienlaikus tiek norādīts, ka fiskālajai konsolidācijai ir jābūt cieši saistītai ar ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos un nodarbinātības pieaugumu. Turklāt, neraugoties uz fiskālajiem ierobežojumiem, ir jāstiprina sociālas drošības tīklu loma, lai nodrošinātu atbalstu tiem, kam tas visvairāk ir nepieciešams. Secinājumu projektā tiek norādīts, ka darba tirgus reformas nevarēs dot ievērojamu ieguldījumu darbaspēka piedāvājuma palielināšanā, ja nebūs nodrošināta arī citu prioritāro pasākumu īstenošana, proti, nodarbinātībai draudzīgas uzņēmējdarbības vides veidošana, stiprākas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšana, kas balstās uz inovācijām un sekmē jaunu darba vietu veidošanos, u.c.

Secinājumu projektā dalībvalstis tiek aicinātas, ņemot vērā dalībvalstu aktuālo situāciju un apstākļus, kā arī sociālo partneru lomu, nacionālajās reformu programmās noteikt atbilstošus pasākumus, lai īstenotu Nodarbinātības pamatnostādnes un nodrošinātu, piemēram, nodarbinātībai draudzīgas un izaugsmi veicinošas nodokļu un pabalstu sistēmas, elastīgas darba līgumiskās attiecības, bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamību, aktīvās novecošanās politikas, kas veicina gados vecāko cilvēku līdzdalību darba tirgū, uz darba ražīguma un inflācijas izmaiņām balstītas darbaspēka izmaksas, izmaksu efektīvas izglītības un apmācības sistēmas u.c.

ii) Vienotais ziņojums par nodarbinātību

Ziņojumā tiek uzsvērts, ka šobrīd ES dalībvalstu darba tirgos notiek stabilizācija - pakāpeniski pieaug nodarbinātība un samazinās bezdarbs, taču vienlaikus tiek norādīts arī uz strukturālā bezdarba risku. Ziņojumā uzsvērts, ka, lai sasniegtu „ES 2020" stratēģijas mērķus nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļaušanas jomā, ir nepieciešama rīcība dažādās jomās ar mērķi radīt elastīgu, drošu un iekļaujošu darba tirgu.

Ziņojumā uzmanība tiek pievērsta jautājumiem, kuri turpmāk risināmi šādās darbības jomās: pilnīgas nodarbinātības sasniegšana, augsti kvalificēta un izglītotā darbaspēka pieejamība, nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana.

iii) Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm

Priekšlikums paredz, ka, izstrādājot savas nodarbinātības politikas, dalībvalstis arī 2011.gadā ņem vērā 2010.gada 21.oktobra Padomes lēmumā Nr.2010/707/ES minētās nodarbinātības pamatnostādnes, kas ir daļa no integrētajām pamatnostādnēm „ES 2020" stratēģijas īstenošanā. Nodarbinātības jomā ir paredzētas šādas pamatnostādnes:

  • 7.pamatynostādne: palielināt sieviešu un vīriešu dalību darba tirgū, mazināt strukturālo bezdarbu un veicināt darbavietu kvalitāti;
  • 8.pamatnostādne: attīstīt kvalificētu darbaspēku, kas spēj reaģēt uz darba tirgus vajadzībām, un veicināt mūžizglītību;
  • 9. pamatnostādne: uzlabot visu līmeņu izglītības un mācību sistēmas un palielināt tādu personu skaitu, kas iegūst augstāko izglītību un līdzvērtīgu izglītību;
  • 10. pamatnostādne: sociālā iekļaušana un nabadzības apkarošana.

Padomes 2011.gada 7.marta sanāksmē plānota:

  • secinājumu pieņemšana par Vienoto ziņojumu par nodarbinātību Ikgadējā ziņojuma par izaugsmi 2011.gadā kontekstā: nodarbinātības politiku politiskā vadība,
  • Vienotā ziņojuma par nodarbinātību pieņemšana,
  • vienošanās par Padomes lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu par nodarbinātības politiku politisko vadību pieņemšanu un vienošanos par nodarbinātības politikas pamatnostādņu pārapstiprināšanu uz 2011.gadu, kā arī pieņem zināšanai Vienoto ziņojumu par nodarbinātību. Latvija piekrīt šajos dokumentos ietvertajām atziņām un uzskata, ka ir jāturpina darba tirgus reformas darbaspēka piedāvājuma uzlabošanai, vienlaikus veltot pastiprinātu uzmanību arī instrumentiem un pasākumiem, kas dos ieguldījumu jaunu darba vietu radīšanai un darbaspēka pieprasījuma palielināšanai, tādējādi sekmējot „ES 2020"stratēģijas mērķu sasniegšanu.

Nacionālās pozīcijas projekts saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem.

b) Eiropas Platforma pret nabadzību un sociālo atstumtību:

i) Padomes secinājumu projekts par Eiropas platformu pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas sociālās un teritoriālās kohēzijas ietvars

Secinājumu projektā tiek uzsvērts, ka kopumā katrs sestais ES iedzīvotājs ir pakļauts nabadzības un sociālās atstumtības riskam, un ka cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību ir arī viena no „ES 2020" stratēģijas prioritātēm. Tāpēc dalībvalstis tiek aicinātas pabeigt darbu pie nacionālajiem mērķiem sociālās iekļaušanas un nabadzības samazināšanas jomā, ņemot vērā nacionālos apstākļus, kā arī turpināt darbu pie politiku izstrādes un īstenošanas, kas ir vērstas uz nabadzības un sociālās atstumtības samazināšanu. Vienlaikus Komisija tiek aicināta apzināt aktivitātes un pieejas, kas var sniegt vislielāko ieguldījumu nabadzības samazināšanā.

ii) „ES 2020" stratēģijas vadošā iniciatīva

Komisija 2010.gada 16.decembrī kā vienu no „ES 2020" stratēģijas vadošajām iniciatīvām publicēja paziņojumu par „Eiropas Platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas sociālās un teritoriālās kohēzijas ietvars". Platformas mērķis ir radīt kopīgu dalībvalstu, ES institūciju un citu iesaistīto pušu apņemšanos cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī izveidot ietvaru turpmākām darbībām, lai veicinātu sociālo un teritoriālo kohēziju. Šajā nolūkā Komisija Platformā ir uzskaitījusi savus līdz 2012.gadam plānotos pasākumus, lai atbalstītu dalībvalstu centienus sociālās iekļaušanas jomā.

Sociālās aizsardzības komiteja savā viedoklī uzsver, ka ir svarīgi, lai sociālas politikas mērķi tiktu integrēti un nabadzības samazināšanas pasākumi tiktu īstenoti visos politikas virzienos gan dalībvalstu, gan ES mērogā. Tāpēc tiek uzsvērta Sociālās aizsardzības komitejas sadarbība ar Nodarbinātības komiteju un Ekonomikas politikas komiteju. Vienlaikus tiek akcentēti arī veselības aprūpes sistēmu, bērnu nabadzības, bezpajumtniecības u.c. jautājumi.

Padomes 2011.gada 7.martā plānota secinājumu par Eiropas platformu pret nabadzību un sociālo atstumtību pieņemšana. Vienlaikus plānots uzklausīt Sociālās aizsardzības viedokli par Eiropas Platformu pret nabadzību un sociālo atstumtību.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu par Eiropas platformu pret nabadzību un sociālo atstumtību pieņemšanu un pieņem zināšanai Sociālās aizsardzības komitejas viedokli šajā jautājumā. Ņemot vērā Latvijas pašreizējo situāciju un ekonomiskās lejupslīdes izraisīto trūcīgo iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu Latvijas iedzīvotāju vidū, sociālās iekļaušanas un aizsardzības aspektu ir īpaši svarīgi integrēt visās saistītajās politikās jomās un īstenojamās aktivitātēs, tostarp „ES 2020" stratēģijas īstenošanā.

Atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota, ņemot vērā, ka Latvijas nostāja par sociālās iekļaušanas un nabadzības samazināšanas jautājumiem „ES 2020" stratēģijas kontekstā ir atspoguļota Labklājības ministrijas izstrādātajā 2010.gada 29.novembra pozīcijā Nr.1 par Padomes secinājumu projektu par sociālo dimensiju integrētās „ES 2020" stratēģijas kontekstā (apstiprināta Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra sēdē un saskaņota Saeimas Eiropas lietu komisijas 2010.gada 3.decembra sēdē) un labklājības ministres 2011.gada 8.februāra apstiprinātajā pozīcijā Nr.1 par Eiropas Komisijas paziņojumu par Eiropas platformu pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas sociālās un teritoriālās kohēzijas ietvars.

c) „ES 2020" stratēģijas sociālās dimensijas izvērtējums: Sociālās aizsardzības komitejas 2011.gada ziņojums

Sociālās aizsardzības komiteja galvenajos vēstījumos par 2011.gada ziņojumu uzsver, ka, lai īstenotu „ES 2020" stratēģijas nabadzības samazināšanas mērķi, ir nepieciešami ambiciozi nacionālie mērķi un pasākumi to sasniegšanai. Lai samazinātu nabadzību un sociālo atstumtību, ir jāpievērš uzmanība izaugsmei, nodarbinātības un izglītības politikām. Vienlaikus būtiska problēma ir arī nabadzības starppaaudžu pārmantojamība, tāpēc ir jāmazina bērnu nabadzība. Tāpat jāmazina pārtraukumi nodarbinātībā, lai nākotnē nodrošinātu pietiekamas pensijas un pensiju sistēmu finansiālo ilgtspēju. Sociālās aizsardzības komiteja atzīst, ka būtiska ir saikne starp sociālo, nodarbinātības un ekonomikas politiku, kā arī sadarbība starp valdību, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību.

Padomes 2011.gada 7.marta sanāksmē plānots pieņemt zināšanai Sociālās aizsardzības komitejas galvenos vēstījumus. Latvija kopumā atbalsta Sociālās aizsardzības komitejas sagatavotos galvenos vēstījumus. Atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota.

2)  Padomes secinājumu projekts "Turpmāka elektroniskas apmaiņas sistēmas izstrāde, ar kuru veicina administratīvu sadarbību saistībā ar Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā"

Secinājumu projektā Komisija un dalībvalstis atbilstoši savai kompetencei tiek aicinātas sākt pilotprojektu (vēlams 2011. gada pavasarī), kurā piedalītos visas dalībvalstis, lai praksē pārbaudītu Iekšējā tirgus informācijas sistēmas atsevišķa moduļa darbību un lietderību direktīvas 96/71/EK īstenošanā. Vienlaikus secinājumu projektā ir ietverts aicinājums nodrošināt apmācības dalībvalstu noteiktajām kompetentajām institūcijām, kas iesaistītas administratīvajā sadarbībā.

Komisija secinājumu projektā tiek aicināta sniegt nepieciešamo atbalstu dalībvalstīm, lai uzlabotu elektronisko informācijas apmaiņu saistībā ar administratīvo sadarbību, kā arī regulāri ar Ekspertu komitejas par darbinieku norīkošanu darbā starpniecību ziņot Padomei par pastiprinātas administratīvas sadarbības jomā gūtajiem panākumiem saistībā ar darbinieku norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā.

Padomes 2011.gada 7.marta sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu. Informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm ir būtiska nozīme efektīvākai direktīvas 96/71/EK mērķu sasniegšanai un tās praktiskai īstenošanai. Secinājumos ietvertais risinājums - Iekšējā tirgus informācijas sistēmas īpaša modeļa izveide - varētu sekmēt ātrāku un efektīvāku informācijas apmaiņu starp iesaistītajām institūcijām.

Nacionālās pozīcijas projekts saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju un Iekšlietu ministriju. Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem.

3) Padomes secinājumu projekts par Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011-2020)

Secinājumu projekts aktualizē 2006.gada martā Eiropadomē pieņemto Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu, uzsverot tā saikni ar „ES 2020" stratēģiju un Komisijas stratēģiju par sieviešu un vīriešu līdztiesību (2010-2015). Paktā uzsvērta Padomes apņemšanās sasniegt dzimumu līdztiesības mērķus, īpaši šādās jomās:

  • dzimumu atšķirību novēršana nodarbinātībā un sociālajā aizsardzībā, lai sasniegtu „ES 2020" mērķus, īpašu uzmanību pievēršot trīs jomām - nodarbinātībai, izglītībai un sociālajai iekļaušanai,
  • sieviešu un vīriešu darba un ģimenes dzīves labāka saskaņošana,
  • cīņa pret visa veida vardarbību pret sievieti.

Padomes 2011.gada 7.marta sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu un kopumā pozitīvi vērtē iniciatīvu aktualizēt un pārskatīt 2006.gadā apstiprināto Paktu, uzsverot turpmākas rīcības nepieciešamību dzimumu līdztiesības nodrošināšanai „ES 2020" stratēģijas kontekstā, t.sk. novēršot dzimumu atšķirības darba tirgū, veicinot darba un ģimenes dzīves labāku saskaņošanu un novēršot vardarbību pret sievieti.

Nacionālās pozīcijas projekts saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Notikušas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem.

4) Ziņojums par līdztiesības starp sievietēm un vīriešiem progresu 2010.gadā

Ziņojumā tiek apskatīta situācija attiecībā uz dzimumu līdztiesību ES piecās būtiskās jomās (nodarbinātība un ekonomiskā neatkarība; vienlīdzīga darba samaksa par vienādu darbu vai vienādas vērtības darbu; līdztiesība lēmumu pieņemšanā; veselība un uz dzimumu balstīta vardarbība; dzimumu līdztiesība ārpus ES). Ziņojumā tiek norādīts, ka, neraugoties uz vispārējo situācijas uzlabošanos attiecībā uz līdztiesību sabiedrībā un darba tirgū, progress dzimumu nevienlīdzības samazināšanu ir lēns. Vienlaikus tiek vērsta uzmanība uz dzimumu līdztiesības lomu ES izaugsmes, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas mērķu sasniegšanā.

Ņemot vērā, ka Padomes 2011.gada 7.marta sanāksmē plānota Komisijas ziņojuma prezentācija, atsevišķa nacionālā pozīcija netiek gatavota. Latvija pieņem zināšanai Komisijas ziņojumu.

5) Ziņojums par konsultācijām par Zaļo grāmatu „Ceļā uz pietiekamām, ilgtspējīgām un drošām pensiju sistēmām Eiropā."

2010.gada 7.jūlijā Komisija publicēja Zaļo grāmatu „Ceļā uz pietiekamām, ilgtspējīgām un drošām pensiju sistēmām Eiropā", ar kuru tika uzsākta Eiropas līmeņa diskusija par galvenajām problēmām, kas skar pensiju sistēmas, kā arī par to, kā ES var atbalstīt dalībvalstu centienus, lai nodrošinātu pietiekamas un ilgtspējīgas pensijas. Zaļajā grāmatā ietvertie jautājumi pievērsa uzmanību pensiju politikas modernizēšanas prioritātēm ES, lai nodrošinātu pensiju sistēmu ilgtspēju un pietiekamību, kā arī sekmētu mobilitāti, piemēram, ES tiesību aktu precizēšana, darba devēja maksātnespējas jautājumu risināšana u.c.

Padomes 2011.gada 7.marta sanāksmē Komisija plāno sniegt informāciju par pirmajiem konsultāciju rezultātiem, kā arī notiks ministru diskusija par aktuāliem pensiju jautājumiem. Konsultāciju ietvaros arī Latvija iesniedza savas atbildes uz Komisijas sagatavotajiem jautājumiem (labklājības ministres 2010.gada 4.novembrī apstiprinātajā pozīcijā Nr.1 par Zaļo grāmatu Ceļā uz pietiekamām, ilgtspējīgām un drošām pensiju sistēmām Eiropā").