gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

INFORMATĪVAIS  ZIŅOJUMS
Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības
Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu
ministru padomes 2011.gada 3.oktobra sanāksmē izskatāmajos jautājumos



I SANĀKSMES DARBA KĀRTĪBA
2011.gada 3.oktobrī Luksemburgā notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksme, kuras darba kārtībā ir iekļauti šādi jautājumi:
1) Eiropas Sociālais fonds „ES-2020" stratēģijas īstenošanā;
2) Padomes secinājumu projekts par brīvprātīgā darba nozīmi sociālajā politikā;
3) Padomes secinājumu projekts „Risinot demogrāfiskos izaicinājumus: dalībvalstu iestāžu sadarbība demogrāfiskajos jautājumos un darba un ģimenes dzīves saskaņošanā - tuvojoties karjeras un ģimenes savienojamībai".

II LATVIJAS NACIONĀLĀ POZĪCIJA

1) Eiropas Sociālais fonds „ES-2020" stratēģijas īstenošanā

„ES-2020" stratēģijas prioritātes ir noteiktas savstarpēji saistītos un izmērāmos mērķos, kas ir ļoti būtiski, lai līdz 2020.gadam panāktu vēlamo progresu. Eiropas Komisija (turpmāk - Komisija) uzsver, ka šajā situācijā būtisks instruments ir Eiropas Sociālais fonds (turpmāk - ESF). Vienlaikus Polijas prezidentūra uzsver, ka Eiropas Sociālajam fondam arī turpmāk ir jābūt nozīmīgam instrumentam, lai veicinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, ņemot vērā dalībvalstu kompetenci nodarbinātības un sociālās politikas jomās.
Padomes 2011.gada 3.oktobra sanāksmē plānota diskusija, balstoties uz šādiem Polijas prezidentūras sagatavotiem jautājumiem:

1.    Kādiem „ES-2020" stratēģijas mērķiem, uzdevumiem un pamatiniciatīvām būtu jāsniedz prioritārs ESF atbalsts?
Lai arī Latvijā vēl nav konkrēti definētas prioritātes ESF atbalstam 2014.-2020.gadā, kopumā ir nepieciešama saskaņota rīcība, lai atjaunotu izaugsmi Eiropā un sasniegtu „ES-2020" stratēģijas mērķus. ESF prioritāšu noteikšanā būtu jāņem vērā dalībvalstu sociālekonomiskā situācija un nacionālās attīstības prioritātes „ES 2020" stratēģijas mērķu sasniegšanai. Nākamajā plānošanas periodā Latvija aicina turpināt ESF aktivitāšu atbalstu saskaņā ar līdzšinējiem fonda mērķiem. Darba tirgus politikai un sociālajai politikai arī turpmāk ir jāveido ESF vispārējais ietvars, sniedzot ieguldījumu cilvēkresursu attīstībā un prasmju pilnveidošanā, nodarbinātības veicināšanā, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu (ilgstošo bezdarbnieku, personu ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēku, jauniešu) iekļaušanā darba tirgū un sabiedrībā u.c.
Latvija uzskata, ka par ESF prioritātēm detalizētām diskusijām jānotiek pēc ES fondu regulu publicēšanas, tādejādi nodrošinot efektīvāku kohēzijas politikas plānošanu un koncentrāciju.

2.    Kā ES, valsts, reģionālā un vietējā līmeņa dalībnieki var uzlabot ESF efektivitāti, lai panāktu vairāk uz rezultātiem balstītu pieeju?
Latvija uzskata, ka nākotnē Kohēzijas politikai ir jābūt uz rezultātiem vērstai politikai, kuras ietvaros dalībvalstij būtu jāatskaitās par sasniegtajiem rezultātiem, nevis izlietoto naudas apjomu, uzsvaru liekot uz šīs politikas efektivitāti un ietekmi. Tādēļ ierosinām nākotnē atteikties no izmaksu balstītās pieejas (cost based approach).
ES līmenī būtu īpaši jānosaka Kohēzijas politikas rezultātu definēšanas metodes, lai rādītāji būtu salīdzināmi starp visām ES dalībvalstīm un reģioniem.
Ņemot vērā, ka Komisija plāno izstrādāt pamata rādītājus (core indicators) periodam pēc 2013.gada, kas palīdzēs izvērtēt Kohēzijas politikas ietekmi uz ES sociālekonomisko attīstību, t.sk. „ES 2020" stratēģijas mērķu sasniegšanu, šiem pamata rādītājiem ir jābūt pieejamiem savlaicīgi, proti, pirms nākamā plānošanas perioda, lai ES dalībvalstu uzraudzības sistēmas ar tiem būtu attiecīgi salāgotas. Turklāt jānodrošina, ka tie būs izmērāmi visās dalībvalstīs un ka tie nebūs diskriminējoši attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras daļu finansējuma ieguldīs ar „ES 2020" stratēģijas mērķiem nesaistītās investīcijās, piemēram, pamata infrastruktūras nodrošināšanu darbspējīgā līmenī. Tomēr vienlaikus Latvija uzsver, ka ESF pasākumi ir specifiski un novirzāmi to iedzīvotāju atbalstam, kuriem tie  ir visnepieciešamākie.

3.    Sniegt ieguldījumu ES pamatnostādņu mērķos - kāda ir dalībvalstu perspektīva? Vai visām dalībvalstīm un reģioniem „ES-2020" stratēģijas mērķu panākšanā vajadzētu būt iesaistītiem līdzīgā veidā, vai arī to iesaistīšanās varētu būt atkarīga no konkrētu reģionu vajadzībām un spējām?
    „ES-2020" stratēģijas mērķi ir izvirzīti ļoti ambiciozi, un to sasniegšana ir izaicinājums visai ES, ņemot vērā, ka starp ES dalībvalstīm un reģioniem joprojām pastāv būtiskas attīstības līmeņa atšķirības. Šīs atšķirības ir iespējams mazināt ar ES līmeņa politiku un iniciatīvām, kas atbalsta mazāk attīstīto ES dalībvalstu un reģionu konverģenci. Tādejādi, nosakot dalībvalstīm sasniedzamos mērķus un paredzot līdzekļus mērķu sasniegšanai, jāņem vērā dalībvalstu atšķirīgās izejas pozīcijas. Latvijas kvantitatīvo mērķu sasniegšana līdz 2020.gadam būs lielā mērā atkarīga no tā, cik fokusēti tiks īstenota kohēzijas politika, sniedzot atbalstu tām ES dalībvalstīm un reģioniem, kuri būtiski atpaliek no ES vidējā attīstības un labklājības līmeņa.

4.    Vai ESF minimālo daļu piemērošana atbilstīgi reģionam palīdzētu palielināt ESF efektivitāti „ES-2020"stratēģijas mērķu panākšanu?
Latvija var piekrist Komisijas ierosinājumam noteikt obligātu minimālo struktūrfondu līdzekļu iezīmēšanu ESF 25% apjomā Konverģences mērķa reģioniem, tomēr kontekstā ar šo Latvija vēlas paturēt iespēju vēlākām finansējuma pārdalēm starp ESF un Eiropas Reģionālas attīstības fondu (turpmāk - ERAF), kā arī uzsver nepieciešamību harmonizēt attiecināmības nosacījumus starp fondiem. ESF līdzekļu iezīmēšana dotu ieguldījumu „ES 2020" stratēģijas sociālo mērķu sasniegšanā.
ESF finansējuma īpatsvaram būtu jābūt samērojamam ar valstij/reģionam izvirzītajiem izaicinājumiem (piemēram, bezdarba situācija) un ar „ES-2020" stratēģijas kontekstā sasniedzamajiem mērķiem. Jāņem arī vērā attiecīgās dalībvalsts pašas resursu mobilizēšanas iespējas „ES-2020" stratēģijas mērķu sasniegšanai.

5.    Kā uzlabot saskaņošanu starp struktūrfondiem, lai varētu panākt vispusīgus politikas mērķus?
Latvija pozitīvi vērtē un jau ir paudusi atbalstu Komisijas ierosinājumam izveidot vienotu stratēģisko ietvaru (common strategic framework) pieciem decentralizēti vadītajiem instrumentiem (Kohēzijas fonds, ERAF, ESF, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Zivsaimniecības fonds). Tādējādi tiktu novērsta iespējamā dažādu fondu atbalsta pārklāšanās un tiktu veicināta vispārējā minēto finanšu instrumentu un citu ES finanšu instrumentu sinerģija. Uzskatām, ka paredzētā partnerības līgumu (development and investment partnership contract) slēgšana ar katru no dalībvalstīm nodrošinās pieejamo resursu labāku mērķēšanu un efektīvāku izmantošanu. Latvijai pozitīvi vērtē piedāvāto iespēju piemērot daudz-fondu pieeju (multi-fund approach), tādējādi arī operacionālā līmenī vienoti ieviešot ES budžeta teritoriāli iezīmētās programmas.
Atbildes uz diskusiju jautājumiem saskaņotas ar Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju.

2)    Padomes secinājumu projekts par brīvprātīgā darba nozīmi sociālajā politikā
Secinājumu projektā norādīts, ka brīvprātīgais darbs attiecas uz visiem brīvprātīgā darba veidiem, ko veic bez intereses gūt finansiālu labumu. Brīvprātīgais darbs ir instruments, ar kuru risina humānas, sociālas, paaudžu vai ar vidi saistītas vajadzības un problēmas. Atzīmēta tā nozīme dažādās politikas jomās, piemēram, nodarbinātības jomā, sociālajā aprūpē, izglītības un jaunatnes jomā, kultūras politikā u.c., kā arī brīvprātīgā darba iespējas atbalstīt stratēģijas „ES-2020" mērķu sasniegšanu. Vienlaikus secinājumu projektā uzsvērts, ka brīvprātīgais darbs ir stingri jānošķir no algota darba un tas nekādā veidā nedrīkst to aizstāt.
Secinājumu projektā dalībvalstīm un Komisijai atbilstoši to kompetencei izteikti šādi galvenie aicinājumi:

  • ņemt vērā šos secinājumus, īstenojot „ES-2020" stratēģijas mērķus un tās pamatiniciatīvas;
  • attīstīt brīvprātīgo darbu ES un Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīs;
  • veicināt sadarbību, kopīgu projektu īstenošanu, pieredzes apmaiņu starp dažādiem publiskā sektora līmeņiem;
  • iedrošināt uzņēmumus un citus privātā sektora dalībniekus atbalstīt iniciatīvas, ar kurām veicina un stiprina nodarbināto brīvprātīgā darba aktivitātes u.c.

Padomes 2011.gada 3.oktobra sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.
Latvijas pozīcija:
Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu. Secinājumu projektā uzsvērtā brīvprātīgā darba nozīme sociālajā politikā, kas papildināta ar konkrētiem ieteikumiem un uzdevumiem, kuru īstenošana varētu pozitīvi ietekmēt brīvprātīgo aktivitāšu attīstību nacionālā un ES līmenī, ir aktuāli un attiecināmi arī uz Latvijas situāciju.
Nacionālā pozīcija saskaņota ar Ārlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju, Kultūras ministriju un Veselības ministriju. Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

3)Padomes secinājumu projekts „Risinot demogrāfiskos izaicinājumus: dalībvalstu iestāžu sadarbība demogrāfiskajos jautājumos un darba un ģimenes dzīves saskaņošanā - tuvojoties karjeras un ģimenes savienojamībai"
Secinājumu projektā uzsvērts, ka iedzīvotāju novecošana rada papildu spriedzi sociālās aizsardzības sistēmām, kā arī zemie dzimstības rādītāji. Tiek arī secināts, ka pieredzes un labākās prakses apmaiņa ģimenes politikas jautājumos Eiropas līmenī var dot būtisku ieguldījumu „ES-2020" stratēģijas mērķu sasniegšanā.
Secinājumu projektā dalībvalstis tiek aicinātas pievērst pietiekamu uzmanību demogrāfiskajiem izaicinājumiem savās Nacionālajās reformu programmās, veicināt sadarbību starp valsts institūcijām, kā arī ar sociālajiem partneriem, sekmēt labākās pieredzes apmaiņu un efektīvāk izmantot Eiropas Sociālā fonda līdzekļus aktivitātēm, lai veicinātu sieviešu un vīriešu iekļaušanu un izaugsmi darba tirgū.
Padomes 2011.gada 3.oktobra sanāksmē plānota secinājumu pieņemšana.
Latvijas pozīcija:
Latvija kopumā atbalsta secinājumu pieņemšanu. Latvija uzskata, ka dalībvalstīm un Komisijai, kā arī citām ES institūcijām ir jāturpina iesāktā sadarbība, lai efektīvāk risinātu demogrāfiskos izaicinājumus, ar kuriem saskaras ES dalībvalstis.
Nacionālā pozīcija saskaņota ar Ārlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju. Notikušas konsultācijas ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.