gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS
Par Latvijas nostāju par Eiropas Savienības nodarbinātības un
sociālās politikas ministru
2008.gada 31.janvāra-2.februāra neformālajā sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem 

Neformālās sanāksmes darba kārtība

2008.gada 31.janvārī - 2.februārī Brdo, Slovēnijā notiks Eiropas Savienības (turpmāk -ES) nodarbinātības un sociālās politikas ministru neformālā sanāksme (turpmāk - neformālā sanāksme), kuras laikā galvenā uzmanība tiks pievērsta elastdrošības vienotajiem principiem un to praktiskai ieviešanai. 

Ņemot vērā ES kopējos izaicinājumus - demogrāfiskās pārmaiņas, globalizācijas ietekmi un nepieciešamību stiprināt ES konkurētspēju globālajā tirgū, 2007.gada decembrī Padome pieņēma vienotos elastdrošības principus. Tomēr, lai nākamajā Lisabonas stratēģijas posmā (2008.-2010.gads) veiksmīgāk īstenotu nospraustos mērķus un pilnveidotu darba tirgus funkcionēšanu, būtisks faktors ir efektīva šo vienoto principu ieviešana praksē.

Elastdrošība ir integrēta pieeja, lai vienlaikus veicinātu elastību un drošību darba tirgū. No vienas puses, elastība nodrošina veiksmīgu pāreju no skolas uz darba tirgu, pāreju no vienas darbavietas uz citu, pāreju no darba uz pensionēšanos u.tml. No otras puses, drošība ietver mehānismus, lai darbiniekam palīdzētu atrast darba tirgum nepieciešamās prasmes, sniegtu atbalstu jauna darba meklējumos vai atvieglotu pāreju no viena darba uz citu, līdz ar pienācīgu bezdarba pabalstu sistēmu

Būtiska loma elastdrošības politikas ieviešanā ir sociālajam dialogam un sociālo partneru līdzdalībai gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī. Analizējot situāciju darba tirgū, tiek norādīts uz divu iedzīvotāju vecuma grupu problēmām iekļauties darba tirgū. Tās ir:

  • vecāki cilvēki - ņemot vērā sabiedrības novecošanās procesus, nepieciešama ne tikai pensiju sistēmu pielāgošana jaunajiem apstākļiem, bet ir jāuzlabo arī darba tirgus funkcionēšana, izmantojot aktīvas novecošanās pieeju. Tādejādi lielāka uzmanība ir jāpievērš vecāku cilvēku nodarbinātībai un darba ražīgumam, veicinot pēc iespējas ilgāku palikšanu darba tirgū un kvalifikācijas celšanu, kā arī mazinot atšķirības starp zemas un augstas kvalifikācijas darbiniekiem. Īpaša uzmanība jāpievērš vecāka gadagājuma sieviešu noturēšanai darba tirgū, kas vēlāk ietekmē pensiju apmēru un dzīves standartus; 
  • jaunieši - jāuzlabo efektīvāka pāreja no skolas uz darba tirgu. Straujās tehnoloģiju attīstības rezultātā īpaša uzmanība ir jāpievērš jauniešiem ar zemām vai darba tirgum neatbilstošām prasmēm, kā arī jauniešu konkurētspējai, salīdzinot ar pieredzējušiem darbiniekiem, lai jaunieši mazkvalificētos un nepilna laika darbos neaizkavētos pārāk ilgi. Šajā ziņā dati liecina, ka jaunas sievietes uzrāda sliktākus rezultātus nekā vīrieši, kas atspoguļo tendenci, ka darba tirgus kontekstā jaunām sievietēm ir zemāka izglītības atdeve, kas var kavēt pilnvērtīgu iesaistīšanos darba tirgū. Lai veicinātu jauniešu nodarbinātību, Slovēnijas prezidentūra uzsver profesionālās apmācības, augstākās izglītības atbilstības darba tirgum, karjeras veidošanas nozīmi, darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējas, darba devēju vēlmi pieņemt darbā jauniešus, jauniešu mobilitātes (arī ģeogrāfiskās) veicināšanas darba likumdošanas nozīmi.

Latvijas nostāja

Lai veicinātu ministru diskusiju, Slovēnijas prezidentūra ir sagatavojusi šādus diskusiju jautājumus:

1)      Kā jāīsteno vienotie elastdrošības principi, izstrādājot visaptverošas elastdrošības pieejas īstenošanas pasākumus, lai ņemtu vērā jauniešu un vecāku cilvēku situāciju, un dzimumu līdztiesību aspektu?

Vienotie elastības principi ir labs pamats, kā, reaģējot uz mūsdienu globāliem un nacionāliem izaicinājumiem, ir iespējams panākt nodarbinātības pieaugumu, iesaistot darba tirgū arī tos  iedzīvotājus, kuri līdz šim ir saskārušies ar grūtībām iekļauties darba tirgū. Tādēļ, lai veicinātu efektīvas un visaptverošas elastdrošības pieejas īstenošanu, vienotos elastdrošības principus ir nepieciešams integrēt visās nozaru politikās, pasākumus ieviešot kompleksi.

Piedāvājot arvien jaunus risinājumus jau esošā normatīvā regulējuma ietvaros, tostarp, elastīgākas darba formas, tiktu sekmēta arvien jaunu mērķa grupu, piemēram, jauniešu, vecāka gadagājuma cilvēku, personu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma integrācija darba tirgū. Tās ir iespējas kā, nesamazinot darbinieku darba un sociālās garantijas un ienākumu līmeni, nodrošināt zināmu elastību.

Sekmējot darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, piemēram, nodrošinot bērnu aprūpes iespējas, tiks veicināta sieviešu nodarbinātība, tādējādi sekmējot arī dzimumu līdztiesību. Uzlabojot darbaspējīgo iedzīvotāju prasmes atbilstoši darba tirgus vajadzībām, tiks sekmēta darbinieku konkurētspēja, darba ražīgums un uzlabots sociālās drošības un dzīves līmenis ne tikai indivīdam, bet arī sabiedrībai kopumā.

Lai veicinātu jauniešu, sieviešu un vecāku cilvēku iesaistīšanos un ātrāku pāreju no viena darba uz citu, tādejādi mazinot bezdarba negatīvās sekas, papildus elastdrošības pieejas ietvaros īstenotajām aktivitātēm, īpaši nozīmīga ir efektīvu aktīvās nodarbinātības politiku ieviešana, īstenojot pasākumus atbilstoši katras grupas specifiskajām vajadzībām. Piemēram, Latvijā aktīvās nodarbinātības politikas ietvaros, ir izstrādāti īpaši jauniešu nodarbinātību veicinoši pasākumi -„Nodarbinātības pasākums vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs", „Darba prasmju apguve pie darba devēja", „Subsidētā nodarbinātība" u.c. Arī vecākiem cilvēkiem ir paredzēti dažādi pasākumi, piemēram, „Subsidētās darba vietas pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem", „Aktīvās darba dzīves paildzināšana senioriem", kas dod iespēju uzlabot darba tirgū nepieciešamās prasmes atbilstoši katras grupas vajadzībām.

Vienlaikus jāuzsver, ka līdztekus darba tirgum pastāv arī citi faktori (makroekonomiskā stabilitāte, pakalpojumu un kapitāla tirgus, piemērota biznesa vide u.c.), kas ir nozīmīgi, lai sasniegtu pilnīgu elastību un drošību darba attiecībās.

2)      Ar kādu pasākumu palīdzību ir iespējams nodrošināt dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu? Kā tā ir ietekmējusi darba tirgus un sociālās aizsardzības sistēmas attīstību?

Dzimumu līdztiesības integrētā pieeja ir būtiskākais instruments vienādu tiesību un iespēju sievietēm un vīriešiem nodrošināšanai. Integrētā pieeja ietver dzimuma perspektīvu jeb ņem vērā sieviešu un vīriešu atšķirīgo situāciju, intereses un iespējas ikvienā nozaru politikas plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā. Tādējādi tā attiecas arī uz sociālās apdrošināšanas, sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, nodarbinātības, darba un darba aizsardzības, sociālās integrācijas, kā arī uz citām jomām.

Latvijā, izstrādājot jebkuru normatīvo aktu, anotācijā tiek norādīta tā ietekme uz sieviešu un vīriešu vienādām tiesībām un iespējām. Šī prasība ir efektīvs instruments, lai nodrošinātu to, ka dažādu nozaru ministrijas un iestādes veic analīzi arī no dzimuma perspektīvas un integrē dzimumu līdztiesības principu savās politikās.

Vienlaikus Latvijas normatīvie akti nevalstiskajām organizācijām paredz tiesības sniegt atzinumus par izstrādātajiem normatīvajiem aktiem, tādejādi dodot iespēju tos izvērtēt arī no dzimumu līdztiesības aspekta. Šādā veidā sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas, tostarp, dzimumu līdztiesību pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tiek iesaistītas likumdošanas procesā.

Papildu neatsverama nozīme dzimumu līdztiesības integrētās pieejas veicināšanā dažādās nozarēs ir valsts pārvaldes speciālistu apmācība, jo par dzimumu līdztiesības jautājumiem vēl joprojām nav pietiekamas izpratnes. Tādēļ bez atbilstoša informēšanas un izglītošanas darba nav pamata gaidīt efektīvu dzimumu līdztiesības integrētās pieejas izmantošanu praksē.

Visi iepriekš minētie politikas pasākumi Latvijā ir veicinājuši to, ka Latvijas nodarbinātības un sociālās drošības politiku veidošanā, veicot situācijas analīzi un definējot dažādus nozaru politiku pasākumus, tiek izmantota dzimuma perspektīva.

3)      Kā varētu tikt izmainītas sociālās aizsardzības sistēmas, lai tās efektīvāk reaģētu uz jaunajiem izaicinājumiem / savstarpējo mijiedarbību starp darba likumdošanu un sociālajām aizsardzības sistēmām, atbalstot veiksmīgu pāreju no vienas darba vietas uz citu?

Mūsdienu pasaulē vairāk nekā jebkad agrāk ir raksturīgi jauni stratēģiski izaicinājumi, tostarp, globalizācijas un konkurences ietekme, pāreja uz zināšanām balstītu ekonomiku, sabiedrības novecošanās problēma, darba un ģimenes dzīves saskaņošanas modeļu attīstība, integrācijas procesi u.c. Šajā kontekstā īpaša loma ir jāpievērš elastdrošībai, kas nodrošinātu ne tikai sociālās garantijas, bet arī veicinātu indivīdu nodarbinātību, tostarp, pēc iespējas ilgāku palikšanu un ātrāku integrāciju darba tirgū.

Latvijas pensiju sistēma šobrīd tiešā veidā sekmē iesaistīšanos darba tirgū, jo valsts vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un vecuma, kad tiek pieprasīta pensija. Darba mūža pagarināšanu veicina apstāklis, ka strādājošiem pensionāriem pensija tiek izmaksāta pilnā apmērā. Tomēr, lai veicinātu elastīgu darbinieku pensionēšanos, joprojām (līdz 2008.gada 1.jūlijam) ir saglabāta iespēja priekšlaicīgi pieprasīt vecuma pensiju.

Savukārt, lai veicinātu bezdarbnieku ātrāku atgriešanos darba tirgū, kā arī izslēgtu iespēju atsevišķu  specialitāšu un profesiju  bezdarbnieka grupu iedzīvotājiem starpsezonu periodus pavadīt bezdarbnieka statusā, Latvijā ar 2008.gada 1.janvāri ir palielināts bezdarbnieka pabalsta kvalifikācijas periods (apdrošināšanas iemaksu veikšanas periods, kas dod tiesības uz bezdarbnieka statusu) no 9 mēnešiem 12 mēnešu periodā uz 12 mēnešiem 18 mēnešu periodā, kā arī bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir diferencējams atkarībā no personas apdrošināšanas stāža.

4)      Kādi īpaši pasākumi varētu tikt izmantoti, lai veicinātu jauniešu, vecāka gadagājuma cilvēku un sieviešu uzticību un atbalstu veiktajām izmaiņām? Kādai vajadzētu būt sociālo partneru lomai? Kā citas iesaistītās puses var to sekmēt?

Lai veicinātu labāku izpratni un atbalstu attiecībā uz ieviestajām izmaiņām sociālās aizsardzības sistēmās un darba likumdošanā, ir nepieciešams veicināt dialogu starp jauniešu, vecāku cilvēku, sieviešu intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām un politiku veidotājiem, iesaistīt tās situācijas analīzes procesos, nodrošinot reālu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un normatīvo aktu izstrādē. Tāpat būtiski ir iesaistīt sociālos partnerus, it īpaši reģionālajā un pašvaldību līmenī, tādejādi sekmējot iepriekš minēto mērķa grupu iekļaušanos darba tirgū atbilstoši vietējai nodarbinātības situācijai, un nodrošinot draudzīgāku un atbalstošāku vidi jauniešiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Tomēr, vienlaikus jāuzsver preventīvo pasākumu nozīme, lai jaunieši, vecāka gadagājuma cilvēki un sievietes pēc iespējas mazāk saskartos ar šķēršļiem un problēmām darba tirgū. Kā viens no preventīviem pasākumiem ir jāmin karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana, kas ietver karjeras izglītības un karjeras konsultāciju nodrošinājumu, lai plānotu un attīstītu individuālās profesionālās un karjeras spējas un izaugsmi atbilstoši katra spējām un darba tirgus pieprasījumam.

Latvijā no 2007.gada vispārējās izglītības iestādēs ir pieejami apmācīti pedagogi - konsultanti, kas jauniešiem (izglītojamajiem) palīdz apgūt un attīstīt prasmes savu interešu, spēju un iespēju samērošanā, sniedz atbalstu karjeras mērķu izvirzīšanā un karjeras vadīšanā, sniedz zināšanas un izpratni par darba pasauli, tās saikni ar izglītību. Vienlaikus tiek sekmēta karjeras plānošana un attīstīšana mūža garumā, rosinot profesionālo izvēli saistīt ar  pieprasījumu/piedāvājumu darba tirgū.

Savukārt, lai veicinātu pieaugušo iedzīvotāju profesionālo pilnveidi un karjeras attīstību, Nodarbinātības valsts aģentūrā tiek piedāvātas bezmaksas karjeras konsultācijas, tas ir,  palīdzība cilvēkam, lai veicinātu sevis izzināšanu, profesionālās ievirzes apzināšanu, padziļinātu izpratni par izglītību un iespējām darba tirgū, kā arī atklātu to profesionālo virzienu, kas vislabāk atbilst katra cilvēka personībai, vērtībām un mērķiem. Karjeras konsultācijas  sekmē apzinātu un patstāvīgu karjeras lēmumu pieņemšanu. Karjeras konsultēšana var ietvert arī palīdzību karjeras plānošanā, profesionālās piemērotības noteikšanu, darba prakses, darba meklēšanas un darbā noturēšanās prasmju apguvi.

Saskaņošana

Informatīvais ziņojums saskaņots ar Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Bērnu un ģimenes lietu ministriju. Konsultācijas notikušas arī ar sociālajiem partneriem (Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību) un nevalstiskajām organizācijām (resursu centrs sievietēm „Marta").