gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 


INFORMATĪVAIS  ZIŅOJUMS

Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības
Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes
2008.gada 16.-17.decembra sanāksmē izskatāmajos jautājumos

I Ministru padomes sanāksmes darba kārtība

2008.gada 16.-17.decembrī Briselē notiks Eiropas Savienības (turpmāk - ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksme, kuras darba kārtībā ir iekļauti šādi jautājumi:

1) krīzes sociālā ietekme, nodarbinātības situācija un Sociālās programmas īstenošanas uzraudzība:

a) Nodarbinātības komitejas atzinums par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu un finanšu krīzes ietekmi uz ES darba tirgu,

b) Kopīgais Sociālās aizsardzības komitejas un Nodarbinātības komitejas atzinums par Atjaunoto sociālo programmu,

c) elastdrošības misijas ziņojums „Vienoto elastdrošības principu īstenošana 2008.-1010.gada Lisabonas stratēģijas cikla ietvaros",

d) Sociālās aizsardzības komitejas atzinums par atvērtās koordinācijas metodes stiprināšanu,

e) Sociālās aizsardzības komitejas secinājumi par Kopienas noteikumu piemērošanu attiecībā uz vispārējās nozīmes sociālajiem pakalpojumiem,

f) Eiropas Komisijas iniciatīvas:

i) Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns,

ii) Jaunas prasmes jaunām darbavietām: paredzēt un apmierināt darba tirgus prasmju nepieciešamību,

iii) priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza regulu Nr.1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu, lai paplašinātu ESF attiecināmo izmaksu veidus;

2) priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (pārstrādāta redakcija);

3) priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācijas (EKKĪA) un Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETDF) Nolīgumu par 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā un groza Direktīvu 1999/63/EK;

4) Komisijas paziņojums par brīvas darbaspēka kustības ietekmi ES paplašināšanās kontekstā;

5) grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka īstenošanas kārtību regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju;

6) grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju un nosaka tās pielikumu saturu;

7) Padomes secinājumu projekts par vienotiem aktīvās iekļaušanas principiem, lai efektīvāk apkarotu nabadzību;

8) priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas;

9) Pekinas Rīcības platformas īstenošana:

a) Padomes secinājumu projekts „Pārskats par to, kā dalībvalstis un ES iestādes īsteno Pekinas Rīcības platformu - Rādītāji saistībā ar sievietēm un bruņotiem konfliktiem",

b) Padomes secinājumu projekts „Pārskats par to, kā dalībvalstis un ES iestādes īsteno Pekinas Rīcības platformu: darba un ģimenes dzīves saskaņošana".

Darba kārtības sadaļā "Dažādi" ir ietverti šādi jautājumi, par kuriem Prezidentūra Padomē plāno sniegt informāciju par to izskatīšanu:

10) priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti;

11) priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, kā piemērot vienlīdzības principu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar ko atceļ Direktīvu 86/613/EEK.

II Latvijas nacionālā pozīcija

1)  Krīzes sociālā ietekme, nodarbinātības situācija un Sociālās programmas īstenošanas uzraudzība

Ņemot vērā ekonomiskās krīzes radītās sekas dažādās politikas jomās, Padomē ir plānota viedokļu apmaiņa par krīzes sociālo ietekmi, nodarbinātības situāciju un Sociālās programmas īstenošanas uzraudzību. Ministru diskusijai ir izvirzīti jautājumi:

1) par īstermiņa pasākumiem, lai novērstu bezdarba pieaugumu un sociālās kohēzijas riskus,

2) par to, kā īstermiņa pasākumi varētu sekmēt vidējā termiņa reformu darba tirgus un sociālās aizsardzības jomā īstenošanu,

3) par veidiem, kā uzlabot politiku koordinēšanu un pastiprināt pieejamos instrumentus, lai mazinātu krīzes sociālo ietekmi.

Padomē plānots:

  • apmainīties ar viedokļiem, balstoties uz diskusiju jautājumiem;
  • pieņemt zināšanai:
    • Nodarbinātības komitejas atzinumu par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu un finanšu krīzes ietekmi uz ES darba tirgu,
    • kopīgo Sociālās aizsardzības komitejas un Nodarbinātības komitejas atzinumu par Atjaunoto sociālo programmu,
    • elastdrošības misijas ziņojumu „Vienoto elastdrošības principu īstenošana 2008.-1010.gada Lisabonas stratēģijas cikla ietvaros",
    • Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu par atvērtās koordinācijas metodes stiprināšanu,
    • Sociālās aizsardzības komitejas secinājumus par Kopienas noteikumu piemērošanu attiecībā uz vispārējās nozīmes sociālajiem pakalpojumiem;
  • uzklausīt Komisijas informāciju par šādām iniciatīvām:
    • Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns,
    • Jaunas prasmes jaunām darbavietām: paredzēt un apmierināt darba tirgus prasmju nepieciešamību,
    • priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza regulu Nr.1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu, lai paplašinātu ESF attiecināmo izmaksu veidus.

Latvijas pozīcija:

Par diskusiju jautājumiem:

Latvija uzskata, ka bezdarba situācijā nonākušo iedzīvotāju atbalstam un darba tirgus attīstībai būtiska ir nodarbinātības dienestu stiprināšana aktīvo nodarbinātības pasākumu ieviešanai, lai atbalstītu bezdarbniekus un darba meklētājus (piemēram, jāpaplašina e-apmācību iespējas, efektīvi jāizmanto ES struktūrfondu sniegtais finansējums u.c.). Ieviešot īstermiņa pasākumus, ir nepieciešams tos saskaņot ar dalībvalstu izvēlēto vidējā termiņa attīstības stratēģiju, t.sk. saistībā ar reformām, kuras vērstas uz elastības un drošības principu ieviešanu darba tirgū. Tomēr krīzes apstākļos ir svarīgi nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamo atbalstu, kas ietver arī esošo bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas nosacījumu nepasliktināšanu.

Lai ar ES līmeņa pasākumiem palīdzētu risināt krīzes sociālo ietekmi, ir jāturpina Atjaunotajā sociālajā programmā ietvertās iniciatīvas. Īpaši būtisks arī Latvijai ir Eiropas Komisijas (turpmāk - Komisija) plānotais izvērtējums „Jaunas prasmes jaunām darbavietām" ar darba tirgus vajadzību un nepieciešamo prasmju prognozi līdz 2020.gadam. Papildus pozitīvu efektu darba tirgus līdzsvarošanai un nodarbinātības veicināšanai varētu sniegt Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējuma no ES  puses palielināšana.

 

Par dokumentiem uz kuru pamata plānota viedokļu apmaiņa:

Latvija pieņem zināšanai un kopumā atbalsta Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas sagatavotos atzinumus par Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, Atjaunoto sociālo programmu, atvērtās koordinācijas metodes stiprināšanu un Kopienas noteikumu piemērošanu attiecībā uz vispārējās nozīmes sociālajiem pakalpojumiem. Tāpat Latvija pieņem zināšanai elastdrošības misijas ziņojumu un Komisijas informāciju par tās jaunajām  iniciatīvām.

 

2)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (pārstrādāta redakcija)

Priekšlikuma mērķis ir izdarīt grozījumus Padomes direktīvā 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās, kā arī uzlabot darbinieku informēšanas un uzklausīšanas tiesības Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās. Vienlaikus priekšlikums palīdz saskaņot direktīvu 94/45/EK ar citām direktīvām, kas attiecas uz darbinieku informēšanu un uzklausīšanu, jo īpaši saskaņojot definīcijas un nosakot Eiropas Uzņēmumu padomes kompetences jomu, tādējādi veicinot tiesību aktu vienkāršošanu.

Priekšlikuma izskatīšanas gaitā tika ņemts vērā Eiropas līmeņa sociālo partneru organizāciju kopīgais viedoklis par nepieciešamiem labojumiem priekšlikuma redakcijā.  Pašlaik priekšlikuma izskatīšana Padomes darba grupā ir pabeigta. Gaidāma vienošanās ar Eiropas Parlamentu.

 

Padomē plānots panākt politisku vienošanos par priekšlikumu.

 

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta politisku vienošanos par priekšlikumu. Uzskatām, ka direktīvas pieņemšana sekmēs darbinieku starpvalstu informēšanas un apspriešanās tiesību efektivitāti, palielinās izveidoto Eiropas Uzņēmumu padomju īpatsvaru, palielinās juridisko noteiktību, īpaši uzņēmumu apvienošanas gadījumos, kā arī nodrošinās labāku saikni starp direktīvām attiecībā uz darbinieku informēšanu un apspriešanos.

 

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Tieslietu ministriju un Ekonomikas ministriju.

 

3) Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociāciju (EKKĪA) un Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETDF) Nolīgumu par 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā un groza Direktīvu 1999/63/EK

 

Starptautiskā darba organizācija 2006.gada 23.februārī pieņēma Konvenciju par darbu jūrniecībā, kuras mērķis ir izveidot vienotu un saskaņotu tiesību aktu, kurā būtu iekļauti visi jaunākie standarti, ko piemēro darbam starptautiskajā jūrniecībā.

Savukārt šā priekšlikuma mērķis ir īstenot Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociāciju un Eiropas Transporta darbinieku federācijas Nolīgumu par 2006.gada Konvenciju par darbu jūrniecībā un grozīt Padomes direktīvas 1999/63/EK pielikumu attiecībā uz Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu. Nolīgums tika noslēgts 2008.gada 19.maijā un pārstāv darba devējus un darbiniekus jūras transporta nozarē. 

 

Padomē plānots panākt politisku vienošanos par priekšlikumu.

 

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta politisku vienošanos par priekšlikumu, jo Nolīguma ieviešana veicinās drošības un veselības aizsardzības darbā pilnveidošanu, kā arī uzlabos darba apstākļus uz kuģiem. Vienlaikus direktīvas pieņemšana varētu palīdzēt celt jūrniecības nozares prestižu, kā arī veicināt darba pievilcīgumu uz ES dalībvalstu karoga kuģiem, veicinot jūrnieku nodarbinātību.

 

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Finanšu ministriju.

 

4) Komisijas paziņojums par brīvas darbaspēka kustības ietekmi ES paplašināšanās kontekstā

 

2008.gada 18.novembrī Komisija, izvērtējot Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem piemērojamos brīvas darbaspēka kustības ierobežojumus, kā arī atbildot uz Čehijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas sociālo lietu ministru lūgumu, publicēja ziņojumu par brīvas darbaspēka kustības ietekmi ES paplašināšanās kontekstā. Ziņojumā tiek secināts, ka:

  • darbaspēks no „jaunajām" ES dalībvalstīm ir devis lielu ieguldījumu ES ekonomikas izaugsmē, nodrošinot darba  tirgus vajadzībām atbilstošu darba spēku;
  • neskatoties uz īslaicīgām pielāgošanās problēmām, brīvas darba spēka kustības ietvaros nav radītas būtiskas problēmas vietējiem darbiniekiem darbaspēka saņēmējvalstīs attiecībā uz darba algu un bezdarba līmeni;
  •  lielāka ietekme uz darbaspēka migrācijas plūsmām ir darbaspēka pieprasījumam, nevis dalībvalstu noteiktajiem ierobežojumiem. Piemēram, Zviedrijā un Somijā tika noteikta brīva pieeja darba tirgum, taču darbinieku pieplūdums no jaunajām ES dalībvalstīm bija salīdzinoši neliels, turpretim Vācijā un Austrijā joprojām pastāv ierobežojumi brīvai darbaspēka kustībai, bet vienlaikus ir liels darbaspēka pieplūdums.

 

Padomē Komisija plāno prezentēt ziņojumu. Detalizēta Latvijas nacionālā pozīcija par šo jautājumu netiks gatavota.

 

Latvijas pozīcija:

Tā kā brīva darbaspēka kustība ir bijis viens no ES dibināšanas pamatelementiem, Latvija uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt vienlīdzīgu pieeju visu ES valstu darba tirgiem, tāpēc cer, ka nākotnē ierobežojumi brīvai darbaspēka kustībai tiks atcelti arī tajās dalībvalstīs, kuras tos šobrīd piemēro.

 

5) Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka īstenošanas kārtību regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju

 

Priekšlikuma mērķis ir vienkāršot un modernizēt regulu Nr.574/72, kurā ietvertas procedūras regulas Nr.1408/71 par sociālās drošības sistēmu koordināciju piemērošanai praksē, stiprinot sadarbību un uzlabojot datu apmaiņas metodes starp sociālās drošības institūcijām, kā arī precizējot visu iesaistīto pušu tiesības un pienākumus. Pēc šīs regulas pieņemšanas tiks uzsākta jaunās regulas Nr.883/2004, kas aizstās regulu Nr.1408/71, piemērošana.

Ņemot vērā priekšlikuma lielo apjomu, tas tika virzīts apspriešanai Padomē pa atsevišķām sadaļām. Padome pašlaik ir pabeigusi darbu pie visām priekšlikuma sadaļām, tomēr vēl notiek sarunas ar Eiropas Parlamentu par regulas pieņemšanu.

 

Padomē plānota kopējās nostājas pieņemšana.

 

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta Padomes kopējās nostājas pieņemšanu. Regulas pieņemšana ļaus uzsākt regulas Nr.883/2004 piemērošanu, tādējādi sekmējot darba ņēmēju brīvu pārvietošanos ES teritorijā.

 

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju un Veselības ministriju.

 

6)  Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju un nosaka tās pielikumu saturu

 

Regulā (EK) Nr.883/2004 paredzēts, ka tās II un X pielikuma saturs jānosaka pirms šīs regulas piemērošanas dienas. Pārējie pielikumi jāatjaunina, lai galvenokārt ņemtu vērā to dalībvalstu prasības, kuras ES pievienojušās kopš šīs regulas pieņemšanas dienas. Pielikumos ietvertie dalībvalstu ieraksti atspoguļo katras valsts nacionālo normatīvo aktu noteikumus, un tajos veiktie grozījumi uzlabos nacionālo institūciju informētību un savstarpējo koordināciju. Latvijas ieraksti ir iekļauti priekšlikuma I, VI, VIII, IX un X pielikumā.

Priekšlikums tika virzīts apspriešanai Padomē pa atsevišķiem pielikumiem. Padome pašlaik ir pabeigusi darbu pie visiem pielikumiem, tomēr vēl notiek sarunas ar Eiropas Parlamentu par regulas pieņemšanu.

 

Padomē plānota kopējās nostājas pieņemšana.

 

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta Padomes kopējās nostājas pieņemšanu. Regulas Nr.883/2004 pielikumos veiktie grozījumi atbilstoši atspoguļo dalībvalstu tiesību aktos noteikto, un regulas pieņemšana uzlabos sadarbību starp ES dalībvalstīm sociālās drošības sistēmu koordinācijas procesā.

 

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Finanšu ministriju un Veselības ministriju.

 

7) Padomes secinājumu projekts par vienotiem aktīvās iekļaušanas principiem, lai efektīvāk apkarotu nabadzību

 

Secinājumos tiek uzsvērts, ka šā brīža ekonomiskās un finansiālās krīzes apstākļos efektīva aktīvās iekļaušanas stratēģiju īstenošana ir kļuvusi vēl būtiskāka, tāpēc ir jāpiesaista atbilstoši instrumenti, jāveicina labākās prakses piemēru un pieredzes apmaiņa. Vienlaikus ir jāņem vērā dalībvalstu atšķirības un jānodrošina iedzīvotājiem pieeja tādiem būtiskiem pakalpojumiem kā sociālie pakalpojumi, nodarbinātības un profesionālās apmācības pakalpojumi, palīdzība mājokļu un sociālo mājokļu jomā, bērna aprūpes, veselības un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumi un finanšu pamatpakalpojumi. Ņemot vērā vienotos principus, secinājumos dalībvalstis tiek aicinātas arī turpmāk nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu noteikt kā vienu no politikas prioritātēm                  

Padomē plānota secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta secinājumu pieņemšanu, jo secinājumu projektā uzsvērtie aktīvās iekļaušanas principi saskan ar „Nacionālajā sociālās iekļaušanas plānā 2008.-2010.gadam" noteiktajiem uzdevumiem. Esošajā ekonomiskajā un finanšu situācijā ir īpaši svarīgi ieviest aktīvās iekļaušanas politiku, veicinot dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgu iespēju politiku īstenošanu, kā arī nodrošinot finansiālos resursus adekvātu minimālo ienākumu nodrošināšanai.

 

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Veselības ministriju, Ekonomikas ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Finanšu ministriju, Bērnu un ģimenes lietu ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

 

8) Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas

 

Priekšlikums papildina jau esošo ES tiesisko regulējumu diskriminācijas izskaušanas jomā un paredz paplašināt aizsardzību pret diskrimināciju vecuma, invaliditātes, dzimumorientācijas un reliģijas vai ticības dēļ arī ārpus darba vietas. Priekšlikumā paredzēts diskriminācijas aizliegums tādās jomās kā sociālā aizsardzība, tostarp sociālā drošība un veselības aprūpe, sociālās priekšrocības, izglītība, kā arī pieeja precēm un pakalpojumiem, tostarp mājokļiem.

 

Padomē  Prezidentūra plāno informēt ar paveikto priekšlikuma izskatīšanā. Šajā stadijā jauna Latvijas nacionālā pozīcija par šo jautājumu netiks gatavota.

 

Latvijas pozīcija:

Latvija pieņem zināšanai Prezidentūras sniegto informāciju. Sagatavotajā progresa ziņojumā precīzi atspoguļoti dalībvalstu viedokļi, kā arī norādīts uz tiem problēmjautājumiem, kurus dalībvalstis, t.sk. Latvija, ir paudušas attiecībā uz priekšlikuma saturu un darbības jomu.

 

(Detalizētāka Latvijas pozīcija par priekšlikumu ir atspoguļota Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta sagatavotajā nacionālajā pozīcijā Nr.1 (apstiprināta 2008.gada 30.septembra Ministru kabineta sēdē))

 

9) Pekinas Rīcības platformas īstenošana

 

1995.gadā Pekinā ANO pasaules sieviešu ceturtās konferences laikā tika pieņemta Rīcības platforma, kurā atspoguļots valstu skatījums uz sievietes stāvokļa izmaiņām un situācijas uzlabošanu dažādās dzīves jomās, raksturotas pastāvošās problēmas, kā arī piedāvāti rīcības virzieni un ieteikumi, lai mainītu esošo situāciju.

1998.gada decembrī Padome vienojās, ka Pekinas Rīcības platformas ieviešanas novērtēšanai dažādās jomās ir nepieciešams izstrādāt kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus. Lai turpinātu novērtēt dalībvalstu sasniegumus Pekinas Rīcības platformas ieviešanā, Francijas prezidentūra ir sagatavojusi Padomes secinājumu projektus par šādiem jautājumiem:

a) rādītājiem saistībā ar sievietēm un bruņotiem konfliktiem,

b) par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu.

 

a)   Padomes secinājumu projekts „Pārskats par to, kā dalībvalstis un ES iestādes īsteno Pekinas Rīcības platformu - Rādītāji saistībā ar sievietēm un bruņotiem konfliktiem"

 

Secinājumu projektā ir ietverti četri rādītāji attiecībā uz sieviešu un vīriešu īpatsvaru diplomātiskajā korpusā, miera misijās, starp patvēruma meklētājiem, kas ieguvuši bēgļa statusu vai līdzīgu aizsardzību, kā arī rādītāji par dalībvalstu un Komisijas finansējumu dzimumu līdztiesības veicināšanai valstīs, kurās norisinās bruņoti konflikti vai pastāv pēckonflikta situācija.

ES dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt dzimumu līdztiesību diplomātiskajā dienestā, novēršot visus pastāvošos šķēršļus sieviešu līdzdalībai, īpaši augstākajā līmenī. Tas ietver sieviešu aktīvāku iesaisti diplomātiskajā dienestā, kvalificētu sieviešu kandidātu sarakstu veidošanu ar atbilstošām kompetencēm miera un līdzīgām misijām, kā arī sieviešu nominēšanu ES misijām.

 

Padomē plānota secinājumu pieņemšana.

 

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta Padomes secinājumu pieņemšanu. Secinājumos piedāvātie rādītāji var palīdzēt rast labākus risinājumus sieviešu stāvokļa bruņotajos konfliktos un pēckonfliktu situācijās uzlabošanai. Svarīgi ir arī tas, ka secinājumi vērš uzmanību uz sieviešu aktīvu līdzdalību konflikta un pēckonflikta reģionos, kā arī dalībvalstu diplomātiskajos un militārajos dienestos.

 

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju.

 

b)   Padomes secinājumu projekts „Pārskats par to, kā dalībvalstis un ES iestādes īsteno Pekinas Rīcības platformu: darba un ģimenes dzīves saskaņošana"

 

Paralēli rādītāju izstrādei jaunās Pekinas Rīcības platformas jomās un, pamatojoties uz Padomes aicinājumu izveidot skaidru un sistemātisku monitoringa mehānismu progresa izvērtēšanai, prezidentūras ir uzsākušas pakāpenisku to jomu izvērtēšanu, kurās indikatori ir jau pieņemti. 2008.gada pirmajā pusē Slovēnijas prezidentūra izvērtēja joma „Sievietes lēmumu pieņemšanas procesos un varas pozīcijās". Otrā joma, kurā pašlaik tiek izvērtēts paveiktais, ir „Darba un ģimenes dzīves saskaņošana".

Francijas prezidentūra ir izstrādājusi novērtējuma ziņojumu par sievietēm un tautsaimniecību - darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, kur galvenā uzmanība pievērsta deviņiem 2000.gadā apstiprinātajiem rādītājiem, kas ietver darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas sievietēm un vīriešiem, kā arī sieviešu un vīriešu līdztiesību gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē.

 

Padomē plānota secinājumu pieņemšana.

 

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta Padomes secinājumu pieņemšanu. Secinājumos ir pievērsta uzmanība gan dalībvalstīs jau īstenotajiem pasākumiem, kas veicina darba un ģimenes dzīves saskaņošanu un tādējādi arī dzimumu līdztiesību, gan arī turpmāk veicamiem darbiem, kas ir aktuāli arī Latvijā (piemēram, bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamība). Turklāt darba un ģimenes dzīves saskaņošana atbilstoši „Koncepcijai dzimumu līdztiesības īstenošanai" un „Programmai dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.-2010.gadam" ir viena no Latvijas dzimumu līdztiesības politikas prioritātēm.

 

Latvijas nacionālās pozīcijas projekts ir saskaņots ar Ārlietu ministriju, Bērnu un ģimenes lietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

 

10)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Padomes direktīvu 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, vai sievietēm, kas baro bērnu ar krūti

 

Priekšlikuma mērķis ir izdarīt grozījumus direktīvā 92/85/EEK, lai uzlabotu darba apstākļus grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, lai palīdzētu darbiniecei atkopties pēc dzemdībām un vienlaikus atvieglotu atgriešanos darba tirgū pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma. Priekšlikumā paredzēts palielināt grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma minimālo ilgumu no 14 līdz 18 nedēļām, kā arī uzlabot darba tiesības strādājošām grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā. Priekšlikumā ietverti arī noteikumi par elastīgāku darba laika organizēšanu, lai veicinātu profesionālās un ģimenes dzīves saskaņošanu.

Komisija priekšlikumu publicēja 2008. gada oktobrī, un tā izskatīšana ir tikai sākusies.

 

Padomē Prezidentūra plāno sniegt informāciju par priekšlikuma izskatīšanu.

 

Latvijas pozīcija:

Latvija kopumā atbalsta priekšlikumu, jo uzskata, ka ir būtiski veicināt darba apstākļu uzlabošanu darbiniecēm - grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā. Tomēr priekšlikuma pašreizējā redakcija rada bažas par iejaukšanos dalībvalstu kompetencē esošajā sociālās apdrošināšanas jomā. Tāpēc Latvija uzskata, ka izskatīšanas gaitā ir nepieciešams precizēt vairākus jautājumus, tajā skaitā par grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma minimālā ilguma palielināšanu, jo, palielinot atvaļinājuma ilgumu, palielināsies arī dalībvalstu izdevumi maternitātes pabalstu izmaksai.

 

Pozīcija saskaņota ar Ārlietu ministriju, Bērnu un ģimenes lietu ministriju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju un Veselības ministriju.

 

11)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, kā piemērot vienlīdzības principu attieksmē pret vīriešiem un sievietēm, kuri darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar ko atceļ Direktīvu 86/613/EEK

 

Priekšlikuma mērķis ir nostiprināt vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā uz pašnodarbinātām sievietēm un vīriešiem un šo personu laulātajiem, un tas ir īpaši vērsts uz lauksaimniecībā strādājošo stāvokļa uzlabošanu. Priekšlikumā paredzēts, ka līdzstrādājošie laulātie var saņemt vismaz tāda paša līmeņa sociālo aizsardzību, kāda paredzēta pašnodarbinātajām personām, un ka pašnodarbinātajām sievietēm un pašnodarbināto personu sievām ir tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un maternitātes pabalstu u.c.   

Komisija priekšlikumu publicēja 2008. gada oktobrī, un tā izskatīšana ir tikai sākusies.

 

Padomē Prezidentūra plāno sniegt informāciju par priekšlikuma izskatīšanu. Šajā stadijā jauna Latvijas nacionālā pozīcija par šo jautājumu netiks gatavota.

 

Latvijas pozīcija:

Latvija kopumā atbalsta priekšlikumu un uzskata, ka priekšlikums sekmēs pašnodarbinātu personu un personu, kas atbalsta pašnodarbinātā saimniecisko darbību, īpaši sieviešu, stāvokļa uzlabošanos ES. Pēc direktīvas pieņemšanas Latvijas normatīvajos aktos būtiski grozījumi nebūs nepieciešami. (Detalizētāka informācija par Latvijas nostāju ietverta labklājības ministres I.Purnes 2008.gada 11.novembra apstiprinātajā pozīcijā Nr.1)