gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

I Ministru padomes sanāksmes darba kārtība

2006.gada 1.-2.jūnijā Luksemburgā notiks kārtējā ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (turpmāk - Padome) sanāksme, kuras darba kārtībā ir ietverti šādi Labklājības ministrijas kompetencē esoši jautājumi:

1)      ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pārskats: Sociālā iekļaušana;

2)      Komisijas paziņojums „Īstenojot Kopienas Lisabonas programmu: vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi ES";

3)      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka īstenošanas kārtību regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju;

4)      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju un nosaka XI pielikuma saturu;

5)      Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi;

6)      Pārskats par Pekinas platformas īstenošanu dalībvalstīs un ES institūcijās. Padomes secinājumu projekts: sievietes un veselība;

7)      Elastība un drošība;

8)      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par papildpensiju tiesību pārvietojamības uzlabošanu;

9)      Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Kopienas nodarbinātības un sociālās vienotības programmu PROGRESS;

10)   Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politiku pamatnostādnēm;

11)   Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza direktīvu 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem.

Papildus sadaļā „Dažādi" Prezidentūra sniegs informāciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi.

II Latvijas nacionālā pozīcija

1.      ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pārskats: Sociālā iekļaušana

Gatavojoties atjaunotās ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (turpmāk - ES IAS) apstiprināšanai 2006.gada jūnija Eiropadomē, Austrijas prezidentūras laikā šis jautājums tiek skatīts dažādās nozaru ministru padomēs to kompetences ietvaros. Padomes 2006.gada 1.-2.jūnija sanāksmē ir plānota politiska diskusija par citās ministru padomēs skatītiem horizontāla rakstura jautājumiem par ES IAS mērķiem, uzdevumiem, instrumentiem, rezultātu sasniegšanu un saskaņotību ar Lisabonas stratēģiju, kā arī saskaņotību starp ES iekšējo un ārējo politiku. Papildus tiks skatīts arī specifisks ar sociālo iekļaušanu saistīts jautājums:

Kurus atvērtās koordinācijas metodes elementus sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas jomā Jūs uzskatāt par atbilstīgiem Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, un kā visos līmeņos varētu uzlabot to cilvēku iesaistīšanu, kas dzīvo nabadzībā?

Padomes sanāksmē paredzēts arī pieņemt zināšanai Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas sagatavoto viedokli par ES IAS, kurā tiek uzvērts, ka ES IAS mērķim ir jābūt tādas sociāli iekļaujošas sabiedrības izveidei, kurā būtu vairāk un labākas darbavietas, vienlaikus nepieciešams nodrošināt, ka Eiropas sociālais modelis ir ilgtspējīgs.

Detalizētāka informācija par ES IAS ietverta Vides ministrijas izstrādātajā sākotnējā Latvijas nacionālajā pozīcijā, kas ir apstiprināta Ministru kabinetā 2006.gada 21.februārī.

Latvijas pozīcija:

Latvija kopumā atbalsta ES IAS pārskatīšanu, jo tās kontekstā tiks pārskatītas visu ES dalībvalstu aktuālās problēmas, kuras saistās ar ekonomiku, finansēm, sociālo, vides politiku u.c. jomām. Par diskusijas jautājumiem:

1)      Uzskatām, ka kopumā ES IAS pārskatīšanas gaitā ieteiktie uzdevumi, mērķi, galvenie pasākumi un instrumenti ir piemēroti un pietiekami.

2)      Katrai Padomes formācijai ir jāfokusējas uz sava sektora jautājumu risināšanu, izmantojot integrētu un daudzdimensionālu pieeju, bet rezultātu sasniegšanu var atvieglot ar Lisabonas stratēģiju saskaņota īstenošana.

3)      Ņemot vērā globalizācijas radītās sekas nabadzības, vides, veselības u.c. jomās, ārējās dimensijas ietveršana ir ļoti aktuāla un būtiska.

4)      Racionalizējot atvērtās koordinācijas metodes pielietošanu pensiju, sociālās iekļaušanas un veselības un ilgtermiņa aprūpes jomās, palielināsies dalībvalstu prasmes saskaņot aktivitātes ar mērķiem visās ar sociālo iekļaušanu saistītās politikas jomās. Nabadzīgo iedzīvotāju iesaisti politikas plānošanas dokumentu izstrādē un ieviešanā var uzlabot, sekmējot nevalstisko organizāciju aktivitāti lēmumu veidošanas un pieņemšanas procesos gan nacionālā, gan ES līmenī.

Latvija pieņem zināšanai Sociālās aizsardzības komitejas un Nodarbinātības komitejas viedokli par ES IAS pārskatīšanu.

2.      Komisijas paziņojums „Īstenojot Kopienas Lisabonas programmu: vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi ES"

Paziņojuma uzdevums ir panākt, lai sociālo pakalpojumu specifiku ievērotu Eiropas līmenī, un izskaidrot šiem pakalpojumiem piemērojamos Kopienas noteikumus, ciktāl tie attiecas uz sociālajiem pakalpojumiem.

Paziņojuma pirmajā daļā tiek skaidrota sociālo pakalpojumu izpratne ES, kur tie tiek iedalīti divās galvenajās grupās - obligātās un papildu sociālās drošības shēmas, kā arī citi pakalpojumi, kurus sniedz tieši personai (profilaktiskie un sociālajai kohēzijai nozīmīgie pakalpojumi, kas sniedz personalizētu palīdzību, lai atvieglotu personu iekļaušanos sabiedrībā un nodrošinātu viņu pamattiesību īstenošanu). Otrajā daļā tiek raksturota Kopienas tiesību aktu piemērošana sociālo pakalpojumu jomā, uzsverot subsidiaritātes principu vispārējas nozīmes pakalpojumos. Savukārt trešajā daļā raksturoti vispārējas nozīmes pakalpojumu kritēriji (universalitāte, pārskatāmība, nepārtrauktība, pieejamība u.c.)

Padomes 2006.gada 1.-2.jūnija sanāksmē Komisija prezentēs paziņojumu un Sociālās aizsardzības komitejas pārstāvis sniegs mutisku viedokli par paziņojumu.

Latvijas pozīcija:

Latvija pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu. Latvija konceptuāli atbalsta paziņojumu, vienlaikus uzskatot, ka ir nepieciešams turpināt apspriešanos ar dalībvalstīm, pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem, lai noskaidrotu un ievērotu sociālo pakalpojumu specifiku ES līmenī. Vienlaikus Latvija atbalsta arī dalībvalstu brīvību neatkarīgi definēt sociālos pakalpojumus un uzskata, ka ir pāragri pieņemt lēmumu par kopīgu likumdošanu sociālo pakalpojumu jomā Kopienas līmenī.

3.      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka īstenošanas kārtību regulai (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju (turpmāk - Īstenošanas regulas projekts)

Īstenošanas regulas projekta mērķis ir vienkāršot un modernizēt regulu Nr.574/72, kurā ietvertas procedūras regulas Nr.1408/71 piemērošanai praksē, stiprinot sadarbību un uzlabojot datu apmaiņas metodes starp sociālās drošības institūcijām, kā arī precizējot visu iesaistīto pušu tiesības un pienākumus. Tādejādi tiktu uzsākta regulas Nr.883/2004, kas aizstās regulu Nr.1408/71, piemērošana.

Ņemot vērā jautājuma steidzamību un Īstenošanas regulas projekta sarežģīto raksturu, ir nolemts virzīt to apspriešanai Padomē pa atsevišķām sadaļām.

Īstenošanas regulas projekta I sadaļa ietver definīcijas, nosacījumus par institūciju sadarbību un informācijas apmaiņu, kā arī procedurālas normas attiecībā uz provizorisku pabalstu piešķiršanu un aprēķināšanu, pabalstu pārklāšanās novēršanu, dzīves vietas noteikšanu un periodu summēšanu. Savukārt Īstenošanas regulas II sadaļa  ietver detalizētus nosacījumus par regulas Nr.883/2004 attiecīgās sadaļas īstenošanu praksē.

Padomes 2006.gada 1.-2.jūnija sanāksmē paredzēts panākt daļēju vispārēju pieeju par Īstenošanas regulas projekta I un II sadaļu.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta daļēju vispārēju pieeju par Īstenošanas regulas projekta I un II sadaļu. Īstenošanas regulas projekta pieņemšana ļaus uzsākt regulas Nr.883/2004 piemērošanu, tādejādi sekmējot darba ņēmēju brīvu pārvietošanos ES teritorijā.

4.      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālās drošības sistēmu koordināciju un nosaka XI pielikuma saturu

Regulas Nr.883/2004 83.pants paredz, ka īpašus noteikumus dalībvalstu tiesību aktu piemērošanā atspoguļo XI pielikumā, kurā ir ietverti individuālām valstīm raksturīgi piemērošanas noteikumi. Papildus XI pielikuma satura noteikšanai priekšlikums paredz arī tehniska un redakcionāla rakstura grozījumus regulas Nr.883/2004 preambulā, 3.un 14.pantā, kā arī tās I pielikumā.

Padomes 2006.gada 1.-2.jūnija sanāksmē paredzēts panākt daļēju vispārēju pieeju par priekšlikuma daļām, kas attiecas uz Īstenošanas regulas projekta I un II sadaļu.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta daļēju vispārēju pieeju par priekšlikumu. Priekšlikuma pieņemšana sekmēs regulas Nr.883/2004 vienveidīgu piemērošanu dalībvalstīs, kā arī darba ņēmēju brīvu pārvietošanos ES teritorijā.

5.      Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta izveidi

Regulas projekts paredz izveidot Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu (turpmāk - Institūts), kura mērķi būs veicināt dzimumu līdztiesību un dzimumu līdztiesības integrēto pieeju visās Kopienas un nacionālajās politikās, cīnīties pret dzimumu diskrimināciju un veicināt šo jautājumu izpratni starp ES pilsoņiem, kā arī sniegt tehnisko palīdzību Kopienas institūcijām un Komisijai.

Institūta galvenie uzdevumi būs šādi:

  • apkopot, analizēt un izplatīt salīdzināmus datus par dzimumu līdztiesību;
  • attīstīt metodes, kas uzlabotu datu salīdzināmību, objektivitāti un ticamību Eiropas līmenī;
  • veikt pētījumus par situāciju Eiropā dzimumu līdztiesības jomā;
  • organizēt pasākumus (kampaņas, konferences u.c.) Eiropas līmenī, lai sekmētu labās prakses un informācijas apmaiņu par dzimumu līdztiesības jautājumiem u.c.

Padomes 2006.gada 1.-2.jūnija sanāksmē paredzēts pieņemt politisku vienošanos par regulas projektu.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta politisku vienošanos par regulas projektu. Institūts kalpos kā koordinējoša institūcija, kas apkopos visu pieejamo informāciju, labās prakses piemērus, statistikas datus, projektu aktivitātes, pētījumus u.c. informāciju dzimumu līdztiesības kontekstā.

6.      Pārskats par Pekinas platformas īstenošanu dalībvalstīs un ES institūcijās. Padomes secinājumu projekts: sievietes un veselība

Kopš 1995.gada ES regulāri tiek izvērtēta situācija Pekinas rīcības platformā minētajās jomās. 2006.gadā Austrijas prezidentūra ir sagatavojusi ziņojumu, kurā ir izvirzīti trīs rādītāji attiecībā uz sieviešu stāvokli un veselību:

  • veselīgas dzīves gadi, kas veidojas no diviem rādītājiem - mirstības un indivīda vērtējuma par savu veselību vai invaliditāti;
  • veselības aprūpes pieejamība;
  • sirds un asinsvadu slimības.

Balstoties uz šo ziņojumu sagatavotajā Padomes secinājumu projektā dalībvalstis tiek aicinātas turpināt uzlabot tādu datu vākšanu, apkopošanu un izplatīšanu, kas ir savlaicīgi, ticami un salīdzināmi un ir pieejami dzimumu un vecuma grupu griezumā, kā arī reaģēt uz nevienlīdzību veselības jomā, īpašu uzmanību pievēršot iepriekšminētajiem rādītājiem.

Padomes 2006.gada 1.-2.jūnija sanāksmē paredzēta Padomes secinājumu pieņemšana.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta Padomes secinājumu pieņemšanu. Ņemot vērā negatīvo demogrāfisko situāciju, ļoti būtiski ir pievērst uzmanību tieši veselības jomai. Padomes secinājumos ietvertos indikatorus ir paredzēts skatīt sadalījumā pa abiem dzimumiem, kas ļaus novērtēt situāciju veselības jomā daudz detalizētāk un reaģēt uz radušos situāciju, ņemot vērā sieviešu un vīriešu atšķirīgās vajadzības.

7.      Elastība un drošība

Elastības un drošības (flexicurity) koncepts ir pasākumu kopums, lai veicinātu darba tirgus elastību, vienlaikus sekmējot darba organizācijas un darba tiesisko attiecību uzlabošanu. Šis jautājums jau tika skatīts ES nodarbinātības un sociālās politikas ministru 2006.gada 19.-21.janvāra neformālajā sanāksmē, bet Padomes 2006.gada 1.-2.jūnija sanāksmē ministri tiks iepazīstināti ar Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas viedokli par šo jautājumu.

Nodarbinātības komiteja un Sociālās aizsardzības komiteja kā galvenos elastības un drošības elementus uzsver:

  • atbilstošu līgumu slēgšanas kārtību, jo ir nepieciešams nodrošināt vienlīdzīgas tiesības visiem darbiniekiem neatkarīgi no darba līguma veida;
  • nepieciešamību modernizēt pensiju politiku un citas sociālās aizsardzības politikas;
  • nepieciešamību veidot mūsdienīgu sociālās drošības sistēmu, kas nodrošinātu palīdzību iedzīvotājiem bezdarba gadījumā, veicinot viņu integrāciju darba tirgū;
  • aktīvu darba tirgus politiku, mūžizglītību un apmācības, kas ir būtiski faktori, lai veicinātu pāreju no darbavietas drošības uz nodarbinātības drošību.

Komitejas uzsver arī valsts pārvaldes institūciju lomu, skaidrojot nepieciešamos uzlabojumus. Vienlaikus tiek novērtēta arī sociālo partneru un citu iesaistīto pušu loma pasākumu attīstības posmā.

Padomes 2006.gada 1.-2.jūnija sanāksmē ir plānots uzklausīt un pieņemt zināšanai Nodarbinātības komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas kopīgo ieguldījumu. Latvijas nacionālā pozīcija netiek gatavota.

8.      Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par papildpensiju tiesību pārvietojamības uzlabošanu

Direktīvas projekta mērķis ir sekmēt darba ņēmēju tiesību uz pārvietošanās brīvību un tiesību uz profesionālo mobilitāti īstenošanu, novēršot šķēršļus, kurus radījuši noteikumi, kas reglamentē papildpensiju shēmas. Papildpensijas šīs direktīvas izpratnē ir vecuma pensijas (arī invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas, ja tā ir noteikts dalībvalsts normatīvajos aktos), kuru mērķis ir papildināt vai aizstāt pensijas, kas paredzētas attiecībā uz tiem pašiem riskiem valsts sociālās drošības shēmu ietvaros. Direktīvas projekts nosaka papildpensiju tiesību iegūšanas, kā arī potenciālo pensiju tiesību saglabāšanas nosacījumus.

Padomes Sociālo jautājumu darba grupa direktīvas projekta izskatīšanu uzsāka 2005.gada 26.oktorbī. Ņemot vērā diskusiju tehnisko raksturu un direktīvas projekta sarežģīto izskatīšanu, tuvākajā laikā vienošanās par direktīvu netiek plānota.

Ņemot vērā, ka Padomes 2006.gada 1.-2.jūnija sanāksmē tiks sniegts progresa ziņojums par direktīvas izskatīšanas gaitu, jauna Latvijas nacionālā pozīcija netiek gatavota. Saskaņā ar 2005.gada 21.novembrī apstiprināto sākotnējo pozīciju, Latvija kopumā atbalsta direktīvas projektu, jo, ieviešot direktīvas nosacījumus, tiks veicināta darba ņēmēju pārvietošanās brīvība.  

9.      Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido Kopienas nodarbinātības un sociālās vienotības programmu PROGRESS

Programmas PROGRESS kopējais mērķis ir finansiāli atbalstīt ES mērķu īstenošanu nodarbinātības un sociālo lietu jomā un tādējādi saistībā ar Lisabonas stratēģiju sekmēt sociālās programmas mērķu sasniegšanu. Plānots, ka vienotas programmas izveidošana vienkāršos ES budžeta struktūru, būtiski samazinot budžeta pozīciju skaitu nodarbinātības un sociālās politikas jomā, vienlaikus paaugstinot instrumentu saskaņotību un mazinot to dublēšanos.

Programmu PROGRESS ir paredzēts dalīt 5 nodaļās. Budžeta sadalījums starp programmas nodaļām ir šāds:

  • nodarbinātība - 23%;
  • sociālā aizsardzība un iekļaušana - 30%;
  • darba apstākļi - 10%;
  • nediskriminācija un daudzveidība - 23%;
  • dzimumu līdztiesība - 12%.

Programmas ieviešanai laika posmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim paredzētais finansējums no ES budžeta ir 743,25 miljoni eiro.

Padomes 2006.gada 1.-2.jūnija sanāksmē paredzēts panākt politisku vienošanos par lēmuma projektu.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta politisku vienošanos par lēmuma projektu. Latvijai ir svarīgi sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus un nodrošināt to turpināšanos, ievērojot atvērtās koordinēšanas metodes priekšrocības nodarbinātības un sociālās politikas jomā un izmantojot dažādu finanšu instrumentu iespējas.

10.  Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politiku pamatnostādnēm

Lēmuma projekts paredz, ka dalībvalstīm, izstrādājot nodarbinātības politiku, arī 2006.gadā ir jāņem vērā 2005.gada 12.jūlija Padomes lēmuma 2005/600/EK pielikumā izklāstītās nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas veido daļu no pārskatītās Lisabonas stratēģijas integrētajām pamatnostādnēm.

Padomes 2006.gada 1.-2.jūnija sanāksmē paredzēts panākt politisku vienošanos par lēmuma projektu.

Latvijas pozīcija:

Latvija atbalsta politisku vienošanos par lēmuma projektu. Atstājot spēkā iepriekšpieņemtās pamatnostādnes, tiks nodrošināta iesākto pasākumu turpināšana saskaņā ar dalībvalstu pieņemtajām nacionālajām reformu programmām, koncentrējoties uz jau akceptēto politiku praktisku ieviešanu.

11.  Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza direktīvu 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem

2004.gada 24.septembrī Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu grozījumiem direktīvā 2003/88/EK attiecībā uz dažādiem darba laika organizēšanas aspektiem, kas paredzēja:

  • atkāpties no šobrīd noteiktā atskaites perioda (4 mēneši), kāds noteikts attiecībā uz maksimālo nedēļas darba laiku
  • saglabāt iespēju atkāpties no maksimālā nedēļas darba laika, ja darbinieks tam piekrīt (t.s. „iespēja nepiemērot");
  • pārskatīt jēdziena „darba laiks" izpratni, ko būtiski ietekmēja Eiropas Kopienu tiesas lēmumi SIMAP un Jaeger lietās (par ārstu dežūrlaika kvalificēšanu kā darba laiku).

2004.gada 7.decembrī Padome nevienojās par direktīvas grozījumiem. Savukārt Eiropas Parlaments 2005.gada 11.maijā pieņēma vairākus būtiskus grozījumus Eiropas Komisijas sākotnējā priekšlikumā.

Ņemot vērā Padomes un Eiropas Parlamenta nostāju, 2005.gada 31.maijā Eiropas Komisija iesniedza grozīto priekšlikumu, kas aptver šādus jautājumus:

1)       darba vietas definīcija (saistībā ar dežūrlaiku kā jaunu darba laika formu);

2)       dežūrlaika pasīvās daļas aprēķināšanas noteikumi;

3)       darba devēja pienākums veicināt darba un ģimenes dzīves saskaņošanu;

4)       kompensējošās atpūtas piešķiršana saprātīgā periodā;

5)       atskaites perioda pagarināšana līdz 12 mēnešiem;

6)       „iespējas nepiemērot" atcelšana 3 gadus pēc direktīvas pārņemšanas, dodot iespēju valstīm, kuras to izmanto, ar Eiropas Komisija atļauju izmantot šo iespēju ilgāk.

Apvienotās Karalistes Prezidentūras laikā priekšlikums tika vairākkārt skatīts, kopumā vienojoties par galvenajiem jautājumiem, izņemot „iespēju nepiemērot", ko neizdevās atrisināt arī 2005.gada 8.decembra ES Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomē.

Padomes 2006.gada 1.-2.jūnija sanāksmē paredzēts panākt politisku vienošanos par direktīvas projektu.

Latvijas pozīcija:

Latvija var atbalstīt politisku  vienošanos par direktīvas pieņemšanu, ja tiek saglabāta „iespēja nepiemērot" nedēļas maksimālo darba laiku vai tiek noteikts pietiekami ilgs pārejas periods šīs iespējas atcelšanai un netiek noteikts pienākums summēt darba laiku darbiniekam, kas strādā pie vairākiem darba devējiem.

12.  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi

Priekšlikuma mērķis ir parādīt Kopienas solidaritāti un finansiāli atbalstīt pasaules tirdzniecības strukturālo izmaiņu rezultātā darbu zaudējušos, sniedzot atbalstu viņu pārkvalifikācijai un integrācijai darba tirgū. Finansiāls atbalsts tiks sniegts, ja kādā no ES dalībvalstīm iestāsies ekonomiska lejupslīde, izraisot masveida darbinieku atlaišanu.

Finansiāls atbalsts regulas kontekstā tiks sniegts ar mērķi atgriezt darbu zaudējošos darba tirgū, īstenojot koordinētas aktivitātes - aktīvos nodarbinātības pasākumus vai īpašas darba samaksas kompensācijas ierobežotā laika periodā.

Priekšlikuma izskatīšana Padomes Sociālo jautājumu darba grupā tika uzsākta 2006.gada 24.aprīlī un tā tiks turpināta Somijas Prezidentūras laikā.

Padomes 2006.gada 1.-2.jūnija sanāksmē Prezidentūra sniegs informāciju par regulas projektu.

Latvijas pozīcija:

Latvija kopumā atbalsta Komisijas priekšlikumu. Vienlaikus uzsveram, ka regulas projektu nepieciešams precizēt, pielāgojot intervences kritērijus, lai atbalsta saņemšanas iespējas būtu vienlīdz pieejamas visām dalībvalstīm.