gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Ārzemnieku nodarbināšana 

 
Ārzemnieka tiesības uz nodarbinātību apliecina ieraksti vīzā vai uzturēšanās atļaujā, neizsniedzot atsevišķu dokumentu (darba atļauju). Ja darba devējs neatrod piemērotu darbinieku Latvijā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm vai Šveices Konfederācijas, viņam ir tiesības piesaistīt darbiniekus arī no trešajām valstīm. To var darīt gan fiziskas, gan juridiskas personas.

Ārzemnieku var nodarbināt, pamatojoties:

  • uz noslēgtā darba līgumu pamata;
  • uz cita civiltiesiska līguma pamata (piemēram, uzņēmuma līguma).

Ja darba devējs Latvijā vēlas nodarbināt ārzemnieku uz darba līguma pamata:

  • darba devējs Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālē piesaka brīvu darba vietu;
  • darba devējs vēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), lai apstiprinātu ielūgumu vīzas pieprasīšanai (īstermiņa nodarbinātībai) vai izsaukumu uzturēšanās atļaujas (ilgtermiņa nodarbinātībai) pieprasīšanai ārzemniekam;
  • ārzemnieks iesniedz dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanai  Latvijas republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārzemēs;
  • ārzemnieks reģistrējas Valsts ieņēmuma dienestā kā nodokļu maksātājs.

Darba devējs var nodarbināt ārzemnieku, ja NVA reģistrētā vakance nav bijusi aizpildīta mēneša laikā. Ja darba devējs, kurš vēlas nodarbināt ārzemnieku profesijā, kurā ir prognozēts būtisks darbaspēka trūkums (šādu profesiju sarakstu ir apstiprinājis Ministru kabinets), vakancei jābūt brīvai ne mazāk kā 10 darba dienas. Tiesības uz nodarbinātību bez vakances reģistrēšanas var būt piešķirtas tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, māksliniekiem, sportistiem, sporta treneriem, pedagogiem, ārzemniekiem ar augstu kvalifikāciju ar ES zilo karti u.c. Sezonas darbiniekiem tiek izsniegta ilgtermiņa vīza uz laiku līdz 6 mēnešiem 12 mēnešu periodā.

Pieņemot darbā ārzemnieku, lūdzu, pārbaudiet, vai potenciālajam darba ņēmējam ir piešķirtas tiesības uz nodarbinātību atbilstoši vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņam!

Ja ārzemnieks vēlas saņemt vīzu un tiesības uz nodarbinātību, kā arī uzturēšanās atļauju, nepieciešamajam finanšu līdzekļu apjomam, jeb darba algai, ko izmaksā darba devējs, ir jābūt ne mazāk par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā (2018.gadā – 1004 euro bruto alga). Šī norma neattiecas uz ES/EEZ un Šveices Konfederācijas pilsoņiem. Ja ārzemnieks saņem vīzu vai uzturēšanās atļauju kā sezonas darbinieks lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivkopības nozarē, finanšu līdzekļu apjomam ir jābūt ne mazāk par strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu ārzemnieka paredzamajā nodarbinātības nozarē.

Ja uzturēšanās atļauju pieprasa ārzemnieks, kurš vēlas saņemt ES zilo karti, darba samaksai ir jābūt ne mazākai par Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā, piemērojot koeficientu 1,5. Ja uzturēšanās atļauju pieprasa ārzemnieks, kurš vēlas saņemt ES zilo karti un kurš tiks nodarbināts specialitātē (profesijā), ko Ministru kabinets iekļāvis to specialitāšu (profesiju) sarakstā, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu, minimālajai darba samaksai ir jābūt atbilstošai strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā, piemērojot koeficientu 1,2.

Papildus informācija par ārzemnieku nodarbināšanu ir pieejama PMLP mājas lapā un NVA mājas lapā.

Informāciju var atrast arī informatīvajā ceļvedī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājas lapā.

Noteikumi ārzemnieku nodarbināšanas jomā:

2014.gada 28.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr. 55 „Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu"

2017.gada 25.aprīļa Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanas kārtību”