gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Sācies atvaļinājuma laiks- zini savas tiesības uz atpūtu!  

  • Cik garā atvaļinājumā var doties darbinieks, ja viņš vienā uzņēmumā strādā divās darba vietās? Vai viņam pienākas divi brīvi mēneši? 

Ja darbinieks vienā uzņēmumā strādā divās darba vietās, viņam, saskaņā ar Darba likumu, ir tiesības doties atvaļinājumā tikai četras kalendārās nedēļas. Tas ir saistīts ar to, ka minētajam darbiniekam tas ir papildu darbs, par kuru viņš saņem papildu atalgojumu. Šeit varētu minēt klasisku piemēru - ja darbiniece pa dienu nelielā uzņēmumā strādā par sekretāri, vakarā viņa veic papildu darbu - izpilda apkopējas pienākumus. Par šo papildu darbu viņa arī saņem papildu atalgojumu, bet par to nepienākas atvaļinājums.

  • Vai ir iespējams kompensēt darbā nostrādātās virsstundas, piešķirot darbiniekam brīvas dienas, nevis samaksājot par tām naudu? 

Runājot par darbā nostrādāto virsstundu kompensāciju ar naudu, jāsaka, ka šajā gadījumā darba devējam ir pienākums samaksāt par virsstundām darbiniekam dubulti. Turklāt darba devējam jebkurā gadījumā ir jāpiešķir atpūta, lai darbinieks varētu pilnvērtīgi atpūsties pēc darba. Savukārt, ja darbiniekam nākas strādāt brīvdienās, piemēram, sestdienās un svētdienās, šīs dienas nekādā gadījumā nedrīkst kompensēt ar naudu. Par tām ir noteikti jāpiešķir atpūtas dienas citā laikā.

  • Vai darbinieks, kurš pie attiecīgā darba devēja ir nostrādājis 10 gadus un atvaļinājumā ir bijis tikai 2 nedēļas, pārtraucot darba attiecības, var saņemt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu ?   

Atbilstoši Darba likumam, darba devējam ir pienākums to piešķirt. Diemžēl agrāk šāda prakse, kad darbinieki vairākus gadus pēc kārtas neizmanto atvaļinājumu, bija diezgan bieža. Šobrīd, darba devējam ir jānodrošina tas, ka darbinieks, kuri ilgstoši nav izmantojis atvaļinājumu, to izmantos pilnā apmērā. Turklāt jāatgādina, ka gadījumā, ja darba tiesiskās attiecības ar darbinieku tiks izbeigtas, darba devējam būs pienākums izmaksāt kompensāciju par visu neizmantoto atvaļinājumu.

  • Kādos gadījumos atvaļinājumu drīkst kompensēt naudā? 

To drīkst darīt, ja ar darbinieku tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības, respektīvi, cilvēks iet prom no darba. Šādā gadījumā darba devējs veic aprēķinu un darbiniekam samaksā par neizmantotajām atvaļinājuma dienām.

  • Kā rīkoties darbiniekam gadījumā, ja darba devējs ir izdevis rīkojumu par viņa atvaļinājuma pārtraukšanu? Vai viņam ir jāpiekrīt darba devēja rīkojumam un jāatgriežas darbā, piemēram, no atvaļinājuma Havaju salās?

Darba likums šobrīd neparedz tādu iespēju, kā darbinieka atsaukšanu no atvaļinājuma, jo ikvienam darbiniekam ir tiesības uz atpūtu. Katrs darba devējs vēlas, lai viņa darbinieks, atgriežoties no atvaļinājuma, varētu kvalitatīvi strādāt. Tiesa gan, praksē nereti ir sastopami gadījumi, kad darba devējs lūdz darbinieku viņa atvaļinājuma laikā uz pāris dienām atnākt uz darbu un izdarīt nepieciešamos darbus. Šādā gadījumā tomēr ir nepieciešama paša darbinieka piekrišana. Darba devējam būtu jāļauj viņam pilnvērtīgi atpūsties. Vienīgi, lai izvairītos no varbūtējām nesaskaņām, savstarpējā darba devēja un darbinieka vienošanās par atvaļinājuma pārtraukšanu jāveic rakstiski,  par pamatu ņemot darbinieka iesniegumu.   

  • Ir vairākas darba vietas, kurās koplīgumā paredzēts, ka darbiniekiem, kas noteiktu gadu skaitu ir nostrādājuši attiecīgajā uzņēmumā, pienākas papildu atvaļinājuma nedēļa. Vai tas ir godīgi attiecībā pret pārējiem darbiniekiem?

Uzņēmumos nereti ir darbinieki, kuri tajos ilgstoši strādā, veicinot uzņēmumu attīstību. Darba devējs viņiem kā pateicību par labu darbu var piedāvāt iespēju doties papildu atpūtā. Šādā veidā darba devējs lieliski demonstrē savu attieksmi pret darbinieku, motivējot viņu turpināt darbu esošajā darba vietā. Katrā gadījumā papildu atvaļinājuma piešķiršanu neuzskatu par pārkāpumu attiecībā pret citiem. Otra lieta, kam šeit varētu pievērst uzmanību, ir darbinieku novērtēšana. Objektīvi novērtējot katra darbinieka ieguldījumu, darba devējs var izveidot taisnīgāku papildu labumu sistēmu. Proti, ja darba devējs redz, ka darbinieks visu gadu ir nenogurstoši  un centīgi strādājis, viņš var piešķirt šim darbiniekam papildu atvaļinājumu. Tomēr jebkuru papildu labumu piešķiršanai uzņēmumā ir jābūt caurspīdīgai un visiem skaidri saprotamai. 

  • Kādos gadījumos darbinieks var doties papildatvaļinājumā?

Likumā ir noteikti divi gadījumi, kad darbinieks var doties papildatvaļinājumā. Viens no tiem attiecas uz darbiniekiem, kuriem ir 3 vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds. Papildatvaļinājuma ilgums ir 3 darba dienas. Otrs gadījums ir saistīts ar darbiniekiem, kuri darbā pakļauti īpašam riskam. Viņiem papildatvaļinājuma ilgums nedrīkst būt īsāks par 3 darba dienām. Protams, darba devējs koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citus papildatvaļinājuma piešķiršanas gadījumus. Tā, piemēram,  koplīgumā vai darba līgumā var noteikt, ka papildatvaļinājumu var piešķirt par nakts, maiņu vai ilggadēju darbu.

  • Vai darbinieks var pārcelt atvaļinājumu, ja, piemēram, viņš ir paziņojis, ka dosies atvaļinājumā jūlijā, bet tieši tad līst lietus un darbinieks paziņo, ka nāks atpakaļ darbā, bet atvaļinājumu ņems augustā. Vai šāda situācija ir pieļaujama?

Atvaļinājuma piešķiršana lielākos uzņēmumos, galvenokārt, notiek pēc gada sākumā sagatavota grafika. Protams, dzīve bieži vien ievieš savas korekcijas mūsu plānos un ne vienmēr var pieturēties pie atvaļinājuma grafikiem. Šeit viss ir atkarīgs no darba devēja. Piemēram, ja uzņēmumā ir struktūrvienība, kurā strādā trīs darbinieki, no kuriem viens atvaļinājumā ir paredzējis iet jūnijā, otrs - jūlijā, bet trešais augustā. Tomēr pēkšņi viņi visi paziņo, ka ies atvaļinājumā augustā. Šādā gadījumā atvaļinājuma pārcelšana darbiniekiem ir atkarīga no darba devēja iespējām plānot darbus, izpratnes un pretimnākšanas.   

  • Vai svētku dienas, piemēram, saistībā ar Līgo svētkiem jāpieskaita pie atvaļinājuma? 

Likums paredz to, ka atvaļinājuma četru kalendāro nedēļu laikā neieskaita svētku dienas. Tas nozīmē, ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas, tad tās netiek skaitītas un atvaļinājums attiecīgi pagarinās par šo dienu skaitu.  

  • Ja vairāki darbinieki vienlaikus vēlas doties atvaļinājumā, bet darba dēļ tas nav iespējams, kam ir tiesības pieprasīt ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu noteiktā laikā?

Darba likums īpaši aizsargā dažas darbinieku kategorijas, kuriem ir tiesības uz ikgadējiem atvaļinājumiem noteiktā laikā vai noteiktā laika posmā. Tās varētu sadalīt divās daļās, pirmkārt, ir grūtnieces un sievietes pēcdzemdību periodā, kurām likums noteic tiesības pieprasīt ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā, neatkarīgi no nostrādātā laika pie attiecīgā darba devēja. Otrkārt, tiesības pieprasīt atvaļinājuma piešķiršanu vasarā vai pēc darbinieka vēlēšanās jebkurā citā laikā ir darbiniekam, kurš ir jaunāks par 18 gadiem vai darbiniekam, kuram ir bērns līdz 3 gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam. Šādos gadījumos ikgadējais atvaļinājums ir piešķirams vasarā vai jebkurā citā laikā.

  • Ja darbinieks attiecīgajā darba vietā strādā, piemēram, kopš šī gada 1.marta, vai viņam ir tiesības jūnijā doties atvaļinājumā?

Likums noteic, ka darbiniekam tiesības doties atvaļinājumā rodas pēc sešiem attiecīgajā darba vietā nostrādātajiem mēnešiem. Protams, praksē var būt arī tā, ka darba devējs var piešķirt atvaļinājumu darbiniekam arī ātrāk. Tiesa šādos gadījumos, tā ir ļoti liela uzticēšanās no darba devēja puses.

  • Vai jaunieši, kuri jaunāki par 18 gadiem, var doties ikgadējā atvaļinājumā? Cik ilgi?  

Jā, šie jaunieši var doties atvaļinājumā, un tā ilgums ir 1 kalendārais mēnesis.

  • Vai drīkst piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas (bezalgas atvaļinājumu)?

Drīkst, turklāt šajā gadījumā viss ir atkarīgs no darba devēja - uz cik ilgu laiku viņš piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Tomēr, kā liecina pieredze, darba devēji parasti uzmanīgi izvērtē to, kādām vajadzībām darbinieks lūdz šāda atvaļinājuma piešķiršanu, jo darbinieka ilgstoša prombūtne un atrašanās tajā izraisa virkni neērtību - ir jāmeklē jauns darbinieks, kas aizstās atvaļinājumā esošo, viņš jāievada darbā utt. 

  • Vai ir noteikts laiks, cik dienas pirms atvaļinājuma jāiesniedz iesniegums darba devējam?

Likumā nav noteikts konkrēts laiks, kad tas būtu jādara. Tomēr vislabāk, ja iesniegumu iesniegtu mēnesi vai vismaz pāris nedēļas pirms atvaļinājuma, lai darba devējs varētu labāk organizēt un plānot darbu. Protams, ar darba devēju var vienoties arī par īsāku iesnieguma iesniegšanas termiņu. Savukārt, ja darba vietā tiek gatavoti atvaļinājuma grafiki, iesniegums par došanos atvaļinājumā nav jāiesniedz.

  • Kā rīkoties darbiniekam, ja viņam ir noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku un viņš tā laikā nav izmantojis atvaļinājumu? 

Uz darbiniekam, kas tiek nodarbināti noteiktu laiku, tiek attiecinātas tās pašas Darba likuma normas kā uz darbiniekiem, kas tiek nodarbināti uz nenoteiktu laiku. Tas nozīmē, ka arī darbiniekam, ar kuru noslēgts līgums, piemēram, uz 1 gadu, pienākas atvaļinājums. Praksē šādā gadījumā darba devējs vai nu piešķir atvaļinājumu darbiniekam, vai arī, izbeidzot darba tiesiskās attiecības pēc gada, izmaksā kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Jebkurā gadījumā nedrīkst aizstāt atvaļinājumu ar naudu. Iepriekšminētais ir spēkā arī tad, kad darbiniekam darba līgums ir noslēgts uz pusgadu vai tikai vienu mēnesi. Šādā situācijā darbiniekam ir tiesības doties atvaļinājumā proporcionāli nostrādātajam laikam.

  • Ja darba kolēģis aiziet atvaļinājumā, kādu atalgojumu ir tiesīgs saņemt darbinieks, kurš viņu aizvieto?  

Darbiniekam par kolēģu aizvietošanu vajadzētu saņemt papildu samaksu. Parasti par tā apmēru darbinieks vienojas ar darba devēju. Šim apmēram vajadzētu būt norādītam darba līgumā vai koplīgumā, jo Darba likums to nenosaka. Turklāt šeit ir vēl viens būtisks faktors, kas būtu jāņem vērā darba devējam. Proti, tā kā darbiniekam uz kolēģa atvaļinājuma laiku rodas papildu noslodze, darba devējam ir jābūt skaidrībā vai darbinieks šo papildu darbu var paveikt darba laika ietvaros, vai arī viņš to varēs izdarīt ārpus darba laika, tas ir, strādājot virsstundas. Ja darbinieks strādās virsstundu darbu, viņam attiecīgi ir tiesības saņemt piemaksu atbilstoši Darba likuma normām.