gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Presei pirmālapa Pilns arhīvs
| 10.07.2020

Labklājības nozares prioritārajiem pasākumiem 2021. gadā papildus nepieciešami vairāk nekā 216 miljoni eiro, taču tā kā atsevišķi pasākumi paredz arī ienākumu kompensāciju, kopējā pasākumu ietekme tiek lēsta aptuveni 90 miljonu eiro apmērā. 

Labklājības ministrijas priekšlikumi par nākamajā gadā īstenojamajiem 18 nozares politikas prioritārajiem pasākumiem iesniegti Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram. Ir paredzēti gan jaunu iniciatīvu uzsākšanu no nākamā gada, gan jau esošo sociālo pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanu un valsts materiālā atbalsta palielināšanu dažādām iedzīvotāju grupām, tostarp pensionāriem un ģimenēm ar bērniem.

“Nākamgad prioritāšu saraksta augšgalā ir pensiju celšana, ģimenes valsts pabalstu palielināšana un palīdzība personām ar invaliditāti, tajā skaitā bērniem. Asistentu pakalpojumu pilnveidošana ir aktuāla daudzus gadus un prasa ievērojamus līdzekļus. Ceru uz koalīcijas partneru izpratni un atbalstu, lai varētu šo problēmu risināt. Vienlaikus ir skaidrs, ka budžeta veidošanas sarunas būs grūtas, jo koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze valsts finanšu iespējas krietni pasliktinājusi,” uzskata labklājības ministre Ramona Petraviča.

Prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts papildu finansējuma pieprasījums izmaiņām asistenta pakalpojumā personām ar invaliditāti. Asistenta pakalpojums pašvaldībā, ko finansē no valsts budžeta, tika ieviests 2013.gadā, lai sniegtu atbalstu nokļūšanai darba vietā, izglītības iestādē vai pakalpojumu saņemšanas vietā, kā arī, lai palīdzētu personu ar invaliditāti ģimenes locekļiem un veicinātu to iesaisti darba tirgū. Diskusijās ar nevalstiskajām organizācijām, pakalpojuma saņēmējiem un pašvaldību sociālajiem dienestiem secināts, ka asistenta pakalpojums neapmierina mērķa grupu un pakalpojuma nodrošināšanā ir nepieciešamas izmaiņas. 

LM piedāvā valdībai piecus pakalpojuma izmaiņu variantus. Viens no tiem paredz ievērojami mainīt un paplašināt pakalpojumu bērniem ar invaliditāti (nosakot pavadoņa un asistenta pakalpojumus) un vienlaikus arī mainīt pakalpojuma piešķiršanas kārtību. Papildus plānots ieviest vienotu anketu pakalpojuma nepieciešamības izvērtēšanai pilngadīgām personām un paaugstināt asistenta atalgojumu. Lai to īstenotu, kopā nepieciešami 23,3 miljoni eiro 2021.gadā.

Aptuveni 9 miljoni eiro plānoti pensiju saņēmēju atbalstam un ienākumu palielināšanai. Lai palielinātu pensiju apmēru un sekmētu nabadzības riska mazināšanos vairāk nekā 400 tūkstošiem pensijas saņēmējiem, no 2021.gada Labklājības ministrija piedāvā pakāpenisku piemaksu nodrošināšanu pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kuras piešķirtas laikā no 2012. līdz 2036.gadam un, sākot ar 2037. gadu visiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem, par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Priekšlikumi arī paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli nepaliekamā minimuma paaugstināšanu pensijām uz 4200 eiro gadā jeb 350 eiro mēnesī.

LM piedāvā arī ģimenēm ar apgādājamajiem bērniem piešķirt jaunu pabalstu 50 eiro apmērā par katru bērnu. Jaunā pabalsta kopējā ietekme uz valsts budžetu 2021. gadā plānota virs 30 miljoniem eiro. Domājot par pietiekamiem ienākumiem vecumdienās, LM piedāvā veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par tiem bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmējiem, kuri nestrādā.

Tāpat plānots precizēt ģimenes valsts pabalsta saņemšanas nosacījumus tām ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti un kurš sava veselības stāvokļa dēļ nevar turpināt mācības pēc 15 gadu sasniegšanas. Šobrīd šie bērni ģimenes valsts pabalstu nesaņem, ja neturpina mācības, kas pēc LM domām nav pareizi. Savukārt atbalsta pilnveidošanai aizbildņiem, plānots dubultot pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu, vienādojot to ar pabalstu audžuģimenē ievietota bērna uzturam.

Gandrīz 15 miljoni eiro paredzēti dažādu sociālo pakalpojumu pieejamības un kvalitātes, kā arī pakalpojumu saņemšanas vides uzlabošanai, piemēram, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar dzirdes un redzes invaliditāti, bērniem, kas cietuši no prettiesiskām darbībām, cilvēku tirdzniecības upuriem, vardarbību veikušām personām pieejamības palielināšanai, tehnisko palīglīdzekļu saņēmēju rindas mazināšanai, ilgstošās sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanas vides un kvalitātes uzlabošanai.
 

| 09.07.2020

Saeima ārkārtas sēdē šodien 1. lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz no 1. septembra aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kamēr taps jauns adopcijas regulējums. Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) moratoriju neatbalsta, paužot bažas, ka jaunā regulējuma izstrāde var ievilkties pat gadiem ilgi un galu galā regulējums var tikt nepieņemts vispār. Desmitiem bērnu tas var nozīmēt palikšanu institūcijās:

“Līdz pēdējam brīdim cerēju, ka Saeimas deputāti sekos veselajam saprātam un nepakļausies atsevišķu politiķu populismam, kuri savus reitingus ceļ uz bērnu rēķina. Šobrīd uz ārvalstīm var adoptēt tikai bērnus, kuri vecāki par 9 gadiem, kuri ilgstoši netiek pieņemti ģimenēs Latvijā, bērnus ar veselības problēmām, kā arī trīs un vairāk vienas ģimenes bērnus (brāļus/ māsas). Par bērniem ar vidēji smagu vai smagu invaliditāti Latvijā interese ir ļoti neliela. Ārvalstu adopcija viņiem nereti ir vienīgā iespēja pārrakstīt dzīvi un nokļūt mīlošā ģimenē. Moratorija ieviešana draud izpostīt daudzu bērnu likteņus”.

Lai gan koalīcijā vienprātības ārvalstu bērnu adopcijas jautājumā nav, Labklājības ministre Ramona Petraviča turpinās meklēt iespējas panākt, lai otrajā lasījumā moratoriju nepieņem vai to mīkstināt. Viņas vadībā turpināsies koalīcijas partiju Attīstības komitejas sanāksmes par bērnu ārvalstu adopcijas jautājumiem. Nākamā sēde plānota 21. jūlijā, savukārt, sēdē, kas notika trešdien, 8. jūlijā panākta vienošanās sagatavot ceļa karti ar pasākumiem, kas ieviešami adopcijas sistēmas uzlabošanai, neatkarīgi no tā vai aizliegumu ārvalstu adopcijai pieņems vai nepieņems:

“Attīstības komitejā saņēmām priekšlikumus no partijām ne tikai par ārvalstu adopciju, bet arī vietējo ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu pilnveidošanu. Labklājības ministrija nedēļas laikā šos priekšlikumus apkopos, lai varētu iesniegt uz otro lasījumu. Daudzi priekšlikumi ir realizējami tūlīt, vienlaikus, daudzi jautājumi jau ir procesā kontekstā ar bāriņtiesu reformu“.

Attīstības komitejas sēdes vada labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) un piedalās Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns (KPV LV), Atis Zakatistovs (KPV LV), Dace Rukšāne un Vita Anda Tērauda no “Attīstībai/PAR!”, Linda Ozola un Evita Zālīte-Grosa no Jaunās Konservatīvās partijas, Jauno vienotību pārstāvēs Anda Čakša un Karīna Ploka, savukārt Nacionālo apvienību – Raivis Dzintars un Ieva Preimane.
 

| 08.07.2020

8. jūlijā plkst. 11.00 notiks labklājības ministres Ramonas Petravičas organizetā Attīstības komitejas sanāksme par bērnu ārvalstu adopcijas jautājumiem. Šī  būs otrā šāda formāta tikšanās, pirmā notika 26. jūnijā. Par sēdes nepieciešamību iepriekš vienojās koalīcijas sadarbības sanāksmē, jo partiju starpā nav vienprātības un nepieciešams meklēt kompromisus. Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pauda neizpratni par lielo steigu, kādā Saeimā tiek virzīts jautājums par moratorija noteikšanu bērnu adopcijai uz ārzemēm un aicināja koalīcijas partnerus uz izsvērtu un konstruktīvu dialogu.

Attīstības komitejas sēde notiks attālināti – videokonferences formātā, to vadīs labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) un piedalīsies Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns (KPV LV), Atis Zakatistovs (KPV LV), Dace Rukšāne un Vita Anda Tērauda no “Attīstībai/PAR!”, Linda Ozola un Evita Zālīte-Grosa no Jaunās Konservatīvās partijas, Jauno vienotību pārstāvēs Anda Čakša un Karīna Ploka, savukārt Nacionālo apvienību – Raivis Dzintars un Ieva Preimane.

Ramona Petraviča uzsver, ka pēdējos gados samazinās labklājības ministra izsniegtās atļaujas bērna adopcijai uz ārvalstīm – pirms trim gadiem šādi bija 69 gadījumi, bet pērn – 42. Bērni ir absolūta Labklājības ministrijas prioritāte un katrs gadījums tiek rūpīgi izvērtēts pirms atļaujas izsniegšanas.

“Pirms kādu neatgriezenisku lēmumu pieņemšanas aicinu politiķus nepakļauties populismam, bet rūpīgi iepazīties ar problēmu un sekām, kādas radītu moratorija ieviešana. Adopcija uz ārzemēm daudziem bērniem ir vienīgā iespēja pāršķirt dzīvē jaunu lappusi. Par šiem bērniem, kuri pārsvarā ir ar vidēji smagu vai smagu invaliditāti, vecumā virs 10 gadiem, Latvijā interese ir ļoti neliela. Moratorijs līdz jauna ārvalstu adopcijas regulējuma izstrādei var ieilgt vai pat saglabāties uz visiem laikiem, atņemot iespēju šiem bērniem jebkad nokļūt ģimenē”, norāda labklājības ministre.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lēmusi virzīt izskatīšanai parlamentā grozījumus, kas paredz no 1. septembra aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kad stāsies spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos.
 

| 02.07.2020

Labklājības ministrija (LM) projekta „Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu (VAS) uzsāk jauna pasākuma īstenošanu - e-mācības par sociālā darba praksē aktuālām tēmām.

Piektdien, 2020.gada 3.jūlijā, pirmo e-mācību kursu “Sociālais darbs ar pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem” uzsāks gandrīz 400 dalībnieku. Minēto e-mācību programmu izstrādājušas divas profesionāļu biedrības - „Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” un “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem ”ZELDA””, abām ir ilgstoša pieredze nacionālā un starptautiskā līmenī, pārstāvot cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tiesības un nodrošinot atbalstu viņiem un viņu ģimenēm. 

E-mācības tiek īstenotas ar Eiropas Sociālā fonda finansējuma atbalstu, un ikvienam interesentam neatkarīgi no izglītības vai darba jomas tās pieejamas bez maksas. Īpaši aktuālas tās būs profesionāļiem, kuri ikdienā nodrošina atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem - sociālajiem darbiniekiem, policistiem, pedagogiem ārstniecības personām  u.c. Arī studentiem un ikvienam, lai labāk izprastu mūsu līdzcilvēkus, ar mentālo veselību saistītus jautājumus un iespējas, kā sabiedrībā būt savstarpēji pieņemošiem un par iespējām atbalstīt personas ar garīga rakstura traucējumiem. 

E-mācības ir interaktīvs veids, kā piecu līdz sešu nedēļu laikā, veltot procesam apmēram divas stundas nedēļā, padziļināt savas zināšanas, mācoties sev ērtā laikā un vietā. E-mācību apguvei nepieciešams dators vai viedtālrunis ar iespēju pieslēgties internetam. Mācību kurss ir piesātināts un aizraujošā veidā sniedz iespēju nostiprināt esošās zināšanas un iegūt jaunas. Katras tēmas teorētiskais izklāsts ir papildināts ar patiesiem stāstiem, sarunu demonstrācijām, sajūtu simulācijām u.tml. 

E-mācības ir titrētas, līdz ar to vieglāk uztveramas un pieejamas arī interesentiem ar dzirdes traucējumiem. Mācību sekmīgas apguves gadījumā dalībnieki saņem apliecinājumu par kursa apguvi.

Šis ir pirmais e-mācību kurss, kas sagatavots projekta ietvaros. Līdz šī gada beigām tiks organizēta vēl vismaz viena e-mācību grupa par sociālo darbu ar pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, un arī turpmākajos gados esam ieplānojuši organizēt atkārtotas šī mācību kursa grupas. Šogad tiks piedāvāti vēl trīs jauni e-mācību kursi. Kopā līdz projekta noslēgumam 2023.gadā plānots sagatavot 12 dažādus e-mācību kursus. 

Informācija par to, kā notiek e-mācības, pieejama projekta “Sociālā darba attīstība pašvaldībās” Facebook lapā https://www.facebook.com/Profesionalasocialadarbaattistibapasvaldibas/photos/a.1090820760941791/3323080621049116/?type=3&theater .
 

| 02.07.2020

Lai pasargātu COVID-19 īpašā riska grupā esošās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās dzīvojošās personas, gan bērnus, gan pieaugušas personas ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un hroniskām slimībām, institūcijām arī turpmākajā periodā tiks saglabāti piesardzības pasākumi jeb daļēji ierobežojumi. 

Tā kā institūcijās saistībā ar blīvo apdzīvotību ir augsts COVID-19 izplatīšanās un masveida saslimšanas risks, minētajām institūcijām jau ir sniegti ar Veselības ministriju saskaņoti ieteikumi karantīnas noteikto ierobežojumu pakāpeniskai mazināšanai. Tajās institūcijās, kurās ir inficēšanās gadījumi ar COVID-19, tiek un tiks īstenoti pilna spektra epidemioloģiskās drošības pasākumi.

Slimību profilakses un kontroles centrs ir informējis, ka saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra novērtējumu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs augsta Covid-19 saslimstība un mirstība novērota ilgstošās aprūpes iestādēs, kas rada nopietnas problēmas infekcijas profilaksei un kontrolei šādās iestādēs. Tādējādi ir ļoti svarīgi spēt ātri identificēt, novērtēt un kontrolēt Covid-19 uzliesmojumus institūcijās, lai aizsargātu šo sabiedrības daļu ar augstu inficēšanās risku. 

Labklājības ministrija aicina institūciju klientus būt solidāriem un respektēt citu institūcijās dzīvojošo personu tiesības, ievērojot nosacījumus atstājot institūcijas teritoriju - distancēšanās, individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu lietošana. Attiecīgi, ja minētie nosacījumi netiek ievēroti, tad atgriežoties institūcijā klientiem ir jāievēro 14 dienu pašizolācija.

Tāpat LM aicina tuviniekus respektēt institūcijās dzīvojošo personu tiesības uz pakalpojumu saņemšanu drošā, veselību neapdraudošā vidē un lūdz minēto personu tuviniekus ievērot apmeklētājiem noteiktos ierobežojumus. Tostarp arī nosacījumu par vizīšu iepriekšēju saskaņošanu, distancēšanās ievērošanu un individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu lietošanu vizītes laikā. Tāpat pirms apmeklējuma vajadzētu izvērtēt risku savu tuvinieku un citu personu inficēšanai, ja esat atgriezušies no valstīm, uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi. Būt vēlams atlikt institūcijas apmeklējumu, ja jums ir COVID-19 raksturīgie klīniskie simptomi, vai esat  bijis ciešā kontaktā ar COVID-19 infekcijas slimnieku vai cilvēku, kurš atrodas mājas karantīnā. Tāpat institūciju klientiem vēlams nodot tikai tādus sūtījumus, kuri ir oriģinālā iepakojumā, vai tādus, kuru derīguma termiņš atļauj tos novietot karantīnā.  
 

| 30.06.2020

Valdība otrdien, 30. jūnijā, lēma nepieciešamā finansējuma  6 597 401 eiro apmērā piešķiršanu Labklājības ministrijai, lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra varētu nodrošināt pabalsta jaunajiem speciālistiem piešķiršanu un izmaksu.

Tiesības uz minēto pabalstu ir tiem, kuri gada laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas ir beiguši mācības augstskolā vai koledžā un ieguvušas bezdarbnieka statusu ārkārtējās situācijas laikā vai triju mēnešu laikā pēc tās beigām. Tāpat šiem speciālistiem kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai nav veiktas vispār. 

Jaunā speciālista pabalstu izmaksā pirmos divus mēnešus 500 eiro apmērā, trešajā un ceturtajā mēnesī 375 eiro apmērā. Pabalstu izmaksā līdz brīdim, kad zaudē bezdarbnieka statusu, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem un ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

Labklājības ministre Ramona Petraviča: “Cīņā ar koronavīrusa sekām tiek mēģināts radīt maksimāli plašu atbalsta spektru. Šis ir viens no instrumentiem, kas noderēs cilvēkiem, kas krīzes laikā zaudējuši darbu mazā darba stāža un nepietiekošas pieredzes dēļ. Atbalsts jaunajiem speciālistiem dos laiku sameklēt jaunu darba vietu.”

Šim mērķim piešķirts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem  atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumam. Jaunā speciālista pabalsta piešķiršanu un izmaksu nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA), saņemot jaunā speciālista iesniegumu. Dati par iegūto izglītību Latvijā tiks saņemti no Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības informācijas sistēmas, savukārt par ārvalstīs iegūtu izglītību būs jāuzrāda akadēmiski atzīts ārvalstīs iegūts izglītības dokuments.
 

| 30.06.2020

Ģimenei, kurai šā gada jūnija vidū Rīgas Dzemdību namā piedzima trīnīši, piešķirts vienreizējs pabalsts – 8 538 eiro pēc nodokļu samaksas. Tas nolemts otrdien, 30. jūnijā, notikušajā Ministru kabineta sēdē.

Labklājības ministre Ramona Petraviča: “Kopš esmu labklājības ministres amatā, man otro reizi ir tas gods sveikt trīnīšu ģimeni. Šoreiz diemžēl sveicienu vecākiem nevaru nodot klātienē, jo ir svarīgi, lai māmiņa un mazuļi justos droši un pasargāti no koronavīrusa. Novēlu mazajiem puikām augt stipriem un veseliem, lai Latvijā ir kuplas un stipras ģimenes. Ceru, ka šogad sagaidīsim vēl kādus trīnīšus.”

Kopš 1993. gada ģimenēm, kurās piedzimuši trīnīši, tiek sniegts vienreizējais sociālais pabalsts. Tas paredzēts kā materiālais atbalsts ģimenēm, kurās piedzimuši trīnīši, ņemot vērā, ka ar trīs bērnu vienlaicīgu piedzimšanu un kopšanu rodas ievērojami lielāki papildu izdevumi. 

Šogad šī ir pirmā ģimene, kurā piedzimuši trīnīši. Visi jaundzimušie ir puikas. 2015. gadā šāds vienreizējais sociālais pabalsts tika izmaksāts trīs ģimenēm, 2016. un 2017. gadā – divām, 2018. gadā – četrām ģimenēm, bet 2019. gada – vienai ģimenei.
 

Arhīvs Pilns arhīvs