gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Presei pirmālapa Pilns arhīvs
| 21.09.2020

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu Uzticības tālrunis 116111 (turpmāk – Uzticības tālrunis) no 11. līdz 15. septembrim rīkoja akciju “Uzticības tālrunis tēviem”, lai sabiedrībā aktualizētu tēva lomu ģimenē un sniegtu informatīvu un psiholoģisku atbalstu tēviem. Akcijas laikā tika sniegta 81 psiholoģiskā konsultācija.

Akcijas laikā Uzticības tālruņa konsultantiem zvanīja ne tikai tēvi, bet arī bērnu mātes, citi radinieki utt. Kopumā akcijas laikā sniegtas konsultācijas 45 pieaugušajiem un 36 bērniem, tostarp 21 tēvam, septiņām mātēm, trim citiem radiniekiem utt.

Tēvu auditorijā aktuālākie jautājumi bija saistīti ar šķiršanās tēmu (par tikšanās iespējām ar bērniem, par to, kā paziņot šo lēmumu bērnam u.tml.), daudz jautājumu bijis arī par saskarsmes kārtību un bērna dzīvesvietas noteikšanu, tēva tiesībām saņemt informāciju par bērna veselību, attīstību un aprūpes jautājumiem. Vairākas sarunas veltītas tēvu bažām par bērnu aprūpi mātes ģimenē, kā arī pusaudžu disciplinēšanas problēmām utt.

Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 strādā visu diennakti un ir bezmaksas tālruņa līnija, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona.

| 21.09.2020

Jau septīto gadu pēc kārtas 2019. gada nogalē Labklājības ministrija rīkoja konkursu „Labākais sociālais darbinieks Latvijā 2019”. Konkursā pieteikt pretendentus varēja dažādās nominācijās - “Labākais vadītājs sociālā darba jomā”, “Labākais sociālais darbinieks”, “Gada notikums sociālajā darbā”. Sākotnēji iesniegtos pieteikumus konkursa nominācijām izvērtēja Labklājības ministrijas izveidota konkursa žūrijas komisija un labākos no pretendentiem izvirzīja tālākai iedzīvotāju balsošanai, kas laikā no 2020. gada 2. līdz 31. janvārim tika organizēta Labklājības ministrijas mājas lapā. 

2020. gada februāra sākumā konkursa žūrijas komisija apkopoja iedzīvotāju balsojuma rezultātus un lēma par konkursa uzvarētājiem. Par katru pretendentu žūrijas komisijas un iedzīvotāju balsojums nominācijās veidoja vienlīdzīgus 50% no kopējā punktu skaita. Konkursa balvas saņemšanai tika izvirzīts viens uzvarētājs ar visaugstāko punktu skaitu katrā no nominācijām.

Nominācijā “Labākais sociālais darbinieks 2019” visaugstāko punktu skaitu saņēma nodibinājuma “Zantes ģimenes atbalsta centrs” sociālo gadījumu vadītāja Elita Šmelde.

Nominācijā “Labākais vadītājs sociālā darba jomā 2019” visaugstāko punktu skaitu saņēma Daugavpils novada Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova.

Nominācijā “Gada notikums sociālajā darbā 2019” visaugstāko punktu skaitu saņēma Jaunjelgavas novada dome ar pieteikumu par grupu dzīvokļu un pansijas izveidi Vīgantes pamatskolā.

Papildus iepriekšminētajam, žūrija lēma piešķirt balvu nominācijā “Žūrijas speciālā balva sociālajā darbā 2019” Madonas novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja vietniecei Ilzei Fārnestei. Kā arī konkursa žūrijas komisijā iekļautā Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība nolēma konkursa ietvaros pasniegt savu balvu Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktorei Ivetai Sietiņsonei.

Valstī izsludinātā ārkārtējā situācija saistībā ar COVID-19 izplatību ieviesa izmaiņas iepriekš plānotajā apbalvošanas pasākuma norisē, kas bija paredzēta 2020. gada martā. Taču piektdien, 25.septembrī, plkst.14.00 konkursa „Labākais sociālais darbinieks Latvijā 2019” uzvarētāju apbalvošana notiks Pasākums tiks organizēts ierobežotā dalībnieku lokā, lai ievērotu ar COVID-19 izplatību saistītos piesardzības pasākumus, Rīgā, viesnīcā “Pullman Riga Old Town”.

Konkurss „Labākais sociālais darbinieks Latvijā 2019” tiek īstenots sadarbībā ar Sociālo darbinieku biedrību, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienību un Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociāciju, kuru pārstāvji bija iekļauti konkursa žūrijas komisijas sastāvā. 
 

| 18.09.2020

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) piedāvā jaunu rīku vardarbības novēršanai izglītības iestādēs – spēli “Ikviens ir svarīgs”.

Spēle veidota kā inovatīvs daudzpakāpju sistēmisks instruments fiziskās un emocionālās vardarbības mazināšanai izglītības iestādē. Vienlaikus ar spēli izmantojama arī metodika izglītības iestādēm par vienaudžu vardarbības mazināšanu, kā arī spēles izmantošanu. Spēle izmantojama kā sarunu materiāls darbam gan ar cietušo audzēkni, gan varmāku, gan aculieciniekiem individuāli, grupā un ar visu klasi.

Spēlei ir vairāki sarežģītības līmeņi, lai to varētu izmantot bērni un pedagogi klašu audzināšanas stundās un mācību priekšmetos, kā arī atbalsta komandas speciālisti - psihologi, sociālie pedagogi u.c. Spēlē iekļauti daudzi atbalsta faili, kas palīdzēs modelēt un risināt dažādas situācijas.

Spēlei ir sešas daļas: 1. daļa domāta klases klimata apzināšanai gan bērnu, gan pieaugušo kolektīvā. 2. daļa skata apstākļu kopumu, kas izraisa vardarbību. Šīs daļas mērķis ir apzināt riskus vidē, attiecībās vai procesu organizēšanā, kas varētu paaugstināt stresu un veicināt negatīvas vides veidošanos. 3. un 4. spēles daļas runā par vardarbības veidiem un iespējām apturēt vardarbību. Šo daļu mērķis ir mācīt bērniem atpazīt vardarbību, kā arī rīcības stratēģijas tās mazināšanai. Tās iespējams spēlēt, apskatot situāciju no trim pozīcijām – varmākas, aculiecinieka un upura. 5. daļa māca klasei, grupām un bērniem individuāli sarunāties un veidot veselīgas attiecības pēc notikušajiem incidentiem. 6. daļas mērķis ir veidot un stiprināt pozitīvu kolektīva identitāti, kā arī individuālu bērnu, jauniešu pieaugušo identitāti un modelēt pozitīvu nākotni.

Ar spēli var iepazīties un to izmantot darbam, lejupielādējot pievienotās datnes, sekojot saitei http://www.uzvediba.lv/draudzigai-klasei/ 

Spēli pēc VBTAI pasūtījuma izstrādājusi SIA Out Loud.
 

| 17.09.2020

LM ir sagatavojusi vadlīnijas augstskolām par iekļaujošas studiju vides veidošanu. To mērķis ir sekmēt augstākās izglītības pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, veicinot izpratni par personu ar invaliditāti vajadzībām augstākās izglītības iegūšanā un augstskolu rīcību studiju vides un procesa pielāgošanai. Vienlaikus vadlīniju mērķis ir sniegt iedvesmu un parādīt, ka daudzviet Latvijā un citur pasaulē eksistē pieejamības risinājumi, tie laika gaitā pilnveidojas, rodoties arvien jauniem risinājumiem.

Vadlīnijās ir apkopoti ieteikumi un labās prakses piemēri, kā arī citu valstu  prakses, kas var būt kā ierosmes avots jaunu ideju īstenošanai. Vienlaikus vadlīnijas satur informāciju arī par būvnormatīvos ietvertajām prasībām attiecībā uz vides pieejamību ciktāl tas ir nepieciešams, lai plašāk skaidrotu pieejamības prasību piemērošanas nolūkus. Tās ir vienlīdz attiecināmas arī uz citām izglītības iestādēm – koledžām un laboratorijām, bibliotēkām un sporta zālēm, ēdnīcām un studentu viesnīcām.

Vadlīniju izstrādes procesā piedalījās augstskolu, nevalstisko organizāciju  un studentu pārstāvji, kas  sniedza savu redzējumu un dalījās pieredzē, kā veidot iekļaujošu un studentiem ar invaliditāti draudzīgu studiju vidi Latvijas augstskolās.

Vadlīniju mērķauditorija ir augstskolu akadēmiskais personāls, vispārējais personāls, studentu pašpārvaldes u.c. organizācijas, studējošie, tostarp maģistranti, doktoranti un rezidenti, kā arī augstskolu tehniskais personāls. Tās var būt noderīgas arī būvniecības speciālistiem un projektētājiem, lai papildu normatīvajiem dokumentiem gūtu praktiskus padomus un ierosmes, kā veidot draudzīgu un pieejamu studiju vidi visiem.

Pieejama un iekļaujoša studiju vide ļauj personām ar invaliditāti īstenot savas tiesības uz izglītību bez diskriminācijas un ar vienlīdzīgām iespējām,  iekļauties izglītības sistēmā visos līmeņos un visu mūžu gūt izglītību, kā arī celt pašcieņu un apzināties savu vērtību, attīstīt savu profesionālo kapacitāti un konkurētspēju darba tirgū, pilnībā izmantojot savu potenciālu.

Vadlīnijas ir pieejamas internetā: http://sf.lm.gov.lv/lv/vienlidzigas-iespejas/2014-2020/hp_aktuali/ 

Vadlīnijas augstskolām par iekļaujošas studiju vides veidošanu ir sagatavotas Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta “Horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā (2.kārta)” ietvaros.
 

| 17.09.2020

Labklājības ministrija projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros no 2020. gada 18. septembra līdz 16. oktobrim rīko ikgadējās metodiski - informatīvās sanāksmes piecos Latvijas reģionos. Pirmā sanāksme notiks Valmierā, 18. septembrī. 

Šī gada martā Latvijas izglītības iestādes, ierobežojot Covid-19 vīrusa izplatību, uzsāka īstenot mācību procesu attālināti. Attālināto mācību pieeja ienesa izmaiņas ierastajā ikdienā visiem mācību procesā iesaistītajiem – skolēniem, viņu ģimenēm un pedagogiem. Izvērtējot attālināto mācību procesu, var secināt, ka būtiski uzlabojās skolēnu un pedagogu digitālās kompetences, arī vecāki vairāk veltīja laiku saviem bērniem, palīdzot mācību procesā. Tomēr šim laikam bija arī vairākas ēnas puses - liela daļa bērnu saskārās ar ierobežotiem tehniskiem resursiem, lai mācītos attālināti vai esošie resursi bija jādala ar vairākiem citiem ģimenes locekļiem, daļa vecāku nespēja sniegt pietiekamu atbalstu saviem bērniem darba noslodzes vai zemo prasmju dēļ. 

Jaunajā mācību gadā izglītības process notiek klātienē, variējot ar mācībām attālināti. Tomēr, ja to paredzēs valstī noteiktie pretepidēmijas pasākumi, izglītības iestādes atkal pāries pilnīgi attālinātā mācību režīmā. Ko esam mācījušies no iepriekšējās pieredzes un kas vēl jāmācās, lai īstenotu attālināto mācību procesu kvalitatīvi un pieejamu visiem skolēniem neatkarīgi no sociālā un materiālā stāvokļa? Par šiem jautājumiem notiks dialogs ar izglītības iestāžu darbiniekiem. Dialoga ietvaros būs diskusijas par izaicinājumiem attālināto mācību laikā un šī laika izraisītajām sekām, par to, kā organizēt savstarpēji papildinošu sadarbību starp izglītības iestādi un sociālo dienestu, lai identificētu bērnus un ģimenes, kurām visvairāk nepieciešama palīdzība un atbalsts gan Covid-19 vīrusa izraisītā ārkārtas situācijā, gan ikdienā.

Sanāksmēs piedalīsies pašvaldību sociālo dienestu vadītāji un sociālie darbinieki, kā arī izglītības iestāžu darbinieki – izglītības pārvalžu darbinieki, skolu direktori, pedagogi un sociālie pedagogi. To laikā dalībnieki tiks iepazīstināti ar Labklājības ministrijas aktualitātēm, jaunumiem projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" aktivitātēs, kā arī ar pieredzi Raunas vidusskolā un Valmieras sociālo lietu pārvaldē attālinātā mācību procesa laikā.  Sanāksmes rezultātā iegūtā informācija tiks izmantota resursu apzināšanai un atbalsta sistēmas stiprināšanai. 

Pasākums tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2023. gada decembrim.
 

| 15.09.2020

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija piedāvā radošo darbnīcu pirmsskolas iestāžu pedagogiem “Sadarbība starp pedagogiem un vecākiem, tās barjeras un pārvarēšanas stratēģijas”.

Radošās darbnīcas palīdzēs pedagogiem uzlabot savas komunikācijas un sadarbības prasmes, kā arī apgūt praktiskās iemaņas konfliktu risināšanā u.tt. Gan vecākiem, gan pedagogiem ir viens mērķis – veiksmīga bērnu attīstība, tādēļ abu pušu sadarbības procesa efektivitāte ir ļoti svarīga.

Radošās darbnīcas ir bezmaksas, viena darbnīca ilgst līdz sešām stundām.

Lai pieteiktos dalībai radošajā darbnīcā vai iegūtu papildus informāciju, pirmsskolas iestāžu pedagogi aicināti zvanīt pa tālruni 67 359 147 vai rakstīt e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
 

| 14.09.2020

Labklājības ministrija (LM) nodrošina valsts finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no apreibinošām vielām vai procesiem (piem., datorspēles) vai kuriem ir šādas atkarības izveidošanās risks. 

Pakalpojumu dzīvesvietā, kas tiek organizēts tā, lai tā saņemšana būtu ērti sasniedzama netālu no vietas, kur cilvēks dzīvo šobrīd nodrošina Bērnu slimnīcas fonda izveidotais “Pusaudžu resursu centrs”. Centra filiālēs Rīgā un Liepājā bērniem pieejami mentora, sociālā darbinieka, psihologa, bērnu psihiatra un narkologa pakalpojumi gan individuāli, gan grupās. Vidēji gadā pakalpojumu sniegt te ir iespējams 200 līdz 250 bērniem, kuriem bieži ir nepieciešams atbalsts ne tikai atkarību novēršanai, bet arī speciālistu palīdzība gan bērnam, gan viņa ģimenei tieši uzvedības problēmu dēļ. 

Ir iespējams rehabilitāciju saņemt arī institūcijā - slimnīca “Ģintermuiža” sniedz atbalstu bērniem, kuriem jau ir izveidojusies atkarība no psihoaktīvām vielām vai procesiem. Ir pieejami sociālā darbinieka, psihologa, bērnu psihiatra un narkologa pakalpojumi bērniem gan individuāli, gan grupās. Šis pakalpojums tiek nodrošināts jau ilgstoši un to gadā saņem no 20 līdz 60 bērniem.

Eiropas Sociālā fonda finansētu pakalpojumu bērniem ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām, kā arī viņu vecākiem, aprūpētājiem un pašvaldību speciālistiem, sniedz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Konsultatīvā nodaļa. Tiek veikta bērna uzvedības diagnostika, sniegtas konsultācijas bērna vecākam, citam likumiskajam pārstāvim vai aprūpētājam. Te tiek izstrādāta  bērna individuālā atbalsta programma 12 mēnešiem, kuras laikā notiek sadarbība ar bērna ģimeni. Kopš 2016.gada novembra līdz 2020.gada jūlijam speciālisti ir izstrādājuši 866 atbalsta programmas bērniem ar uzvedības problēmām un saskarsmes grūtībām.

VBTAI Konsultatīvās nodaļas ietvaros tiks īstenoti divi izmēģinājuma projekti 12 mēnešu garumā. To laikā būs pieejamas psihoterapeita konsultācijas ģimenēm ar bērniem, lai sniegtu atbalstu, kā arī izskaust savstarpēji noliedzošas attiecības ģimenē un veicinātu lielāku savstarpējo sapratni, iecietību un laipnību. Īpašas ģimenes psihoterapijas atbalsta jeb resursu grupas paredzētas pusaudžiem, kuru vecāki dzīvo šķirti vai atrodas šķiršanās procesā. 

Atbalstu bērniem ar uzvedības problēmām sniedz arī pašvaldības savu spēju un finanšu ietvaros. Piemēram, Rīgā kopš 2016. gada tiek organizētas sociālās rehabilitācijas programmas jauniešiem ar uzvedības traucējumiem un bērniem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem. Vidēji gadā šo pakalpojumu Rīgā saņem līdz 50 jauniešiem. 

Rīgā pakalpojumu nodrošina arī Latvijas Samariešu apvienība ar programmu “Palēciens”. Tā ir mērķēta uz sociālā riska jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem un ietver sociālās rehabilitācijas un atbalsta programmu, lai veicinātu deviantās uzvedības mazināšanos un sekmētu pozitīvu sociālo prasmju attīstību. Programmas ilgums ir seši mēneši. Tukumā darbojas līdzīga programma, kuru nodrošina Tukuma novada sociālais dienests. 

Ļoti nozīmīgs kā individuāla palīdzība ir ģimenes konsultanta pakalpojums. Saskaņā ar LM veikto datu apkopojumu, šobrīd Latvijā ģimenes asistenta pakalpojumam pietuvinātus pakalpojumus nodrošina vairāk nekā 31 pašvaldībā. Taču, vērtējot ģimenes asistenta pakalpojuma līdzšinējo praksi Latvijā, secināms, ka ir vairāki lieli šī pakalpojuma sniedzēji, kuriem katram ir sava ievirze pakalpojuma satura veidošanā un arī pašvaldības šo pakalpojumu izprot neviennozīmīgi. 

LM ir identificējusi, ka arī sociālajiem darbiniekiem bieži iztrūkst specifiskas prasmes darbā ar dažādām klientu mērķa grupām. Tāpēc Eiropas Sociālā fonda projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībā” ietvaros turpinās darbs pie metodikām sociālajā darbā. Katras metodikas ietvarā tiek īstenots pilotprojekts, kurā tiek iesaistīti vismaz 15 pašvaldību sociālo dienestu sociālie darbinieki. Pilotprojektu laikā sociālajiem darbiniekiem ir nodrošinātas plaša apjoma (līdz 100 stundām) apmācības, vienlaikus aprobējot praksē metodisko materiālu un apmācību programmu. 

LM uzskata, ka sociālās rehabilitācijas pieejamībai pašvaldībās ir jābūt plašākai. Atbalsts bērnam būtu bijis nepieciešams  jau ilgi pirms viņš ir paveicis jebkādu likumpārkāpumu. Tāpat ir ārkārtīgi svarīgi izstrādāt un finansēt prevencijas programmas, kas palīdzētu bērniem jau agrīnā vecumā, iesaistot pārstāvjus no visām ieinteresētajām pusēm un nozarēm. Šeit gan jāatzīmē, ka ne visas ģimenes vēršas sociālajā dienestā pēc palīdzības. Daļēji tāpēc, ka sociālie dienesti netiek uztverti kā sadarbības partneris un tam ir ierobežotas iespējas atbalstīt ģimeni. 

Par problēmas risinājumu ir jādomā arī veselības aprūpes jomā. Pašlaik ir nepietiekama ģimenes ārsta komandas iesaiste bērnu psihiskās veselības novērtēšanā. Bērnam attīstoties, svarīgi ir savlaicīgi veikt diagnostiku un identificēt riskus uzvedības un psihisko traucējumu izveidei, kuru pamatā ir sociālās vides faktori, funkcionālie traucējumi vai iedzimtība. Šobrīd visai nesistemātiski ģimenes ārstu praksēs tiek atpazīti uzvedības un psihisko traucējumu rašanās riski, kā arī netiek nodrošināts tālāks preventīvs darbs ar bērniem agrīnā vecumā. Tas ir iespējams, piemēram, uzlabojot ģimenes ārsta un bērna vecāku savstarpējo mijiedarbību. Līdz ar to ģimenes ārsta iesaistei ir būtiska loma pozitīvā bērna psihiskās un emocionālās attīstības nodrošināšanā, kā arī savlaicīgā bērna veselības stāvokļa uzlabošanā jau agrīnā vecumā. 

Problēma pakalpojumu nodrošināšanā ir arī ārstniecības personu trūkums - pie bērnu psihiatra un neirologa ir rindas un šie speciālisti visos novados nav pieejami. Vienlaikus speciālistu vidū dominē priekšstats, ka psihiskie un uzvedības traucējumi, neatkarīgi no to rašanās cēloņiem, ir ārstējami medikamentozi, un nereti uzvedības traucējumi, kuru pamatā ir sociālās vides faktori, netiek kritiski vērtēti, bet virzīti risināšanai veselības aprūpes sistēmā.

Diemžēl salīdzinoši liels ir to bērnu skaits, kuri dažādu iemeslu dēļ neapmeklē izglītības iestādes. To vidū ir arī bērni ar uzvedības traucējumiem un atkarībām vai to risku, jo skolas nereti “piever acis” uz to, vai šie bērni apmeklē izglītības iestādi. Atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, nezināmu iemeslu dēļ nevienā no izglītības iestādēm ik gadu nav reģistrēti vairāk nekā tūkstotis obligāto izglītības iegūšanas vecumu sasniegušo bērnu, daudzi ilgstoši neattaisnotu iemeslu dēļ kavējuši skolu. Tādējādi problēmas ar bērna iekļaušanos sabiedrībā tiek tikai saasinātas, kas nākotnē var radīt ievērojamu sociālo slogu, tāpēc nepieciešama gan izglītības iestāžu, gan pašvaldības institūciju aktīvāka iesaiste esošās situācijas apzināšanā un adekvātu risinājumu rašanā, nepieciešamības gadījumā piesaistot sociālos un citus dienestus, lai jau agrīni novērstu iemeslus neattaisnotai mācību kavēšanai.  

Arhīvs Pilns arhīvs