gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Presei pirmālapa Pilns arhīvs
| 07.08.2020

Labklājības ministrija gatavo normatīvo aktu grozījumu paketi Satversmes tiesas spriedumu īstenošanai, ieviešot minimālo ienākumu līmeņu noteikšanas metodoloģiju, kā rezultātā atsevišķām iedzīvotāju grupām būtiski palielināsies ikmēneša ienākumi.

Metode paredz to, ka ienākumu sliekšņi tiek noteikti procentuālā izteiksmē pret Latvijas mājsaimniecību ienākumu mediānu  uz vienu ekvivalento patērētāju (544,41 eiro), kur pirmā persona mājsaimniecībā ir ar svaru 1, nākamās pieaugušās personas un bērni - 0.7 no pirmās personas.

Minimālo ienākumu sliekšņi attiecas uz personām ar invaliditāti, senioriem, personām (mājsaimniecībām) ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem. Minimālo ienākumu atbalsts tiek sniegts individuālai personai minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta veidā, bet mājsaimniecībai ar vairākiem cilvēkiem caur pašvaldību sociālo palīdzību. 

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pieņēmusi lēmumu skatīšanai valdībā virzīt priekšlikumu, kur tiek noteikti augstāki apmēri valsts pusē nodrošinātajiem sliekšņiem – t.i., vecuma un invaliditātes pensijai - 163 eiro jeb 30% no ienākumu mediānas, personām ar invaliditāti kopš bērnības – 191 eiro jeb 35% no mediānas. Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, strādājošām personām ar invaliditāti un nestrādājošām personām ar invaliditāti, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tiks piedāvāti atšķirīgi minimālo ienākumu sliekšņi.  

Savukārt attiecībā uz sociālo palīdzību saglabāt jau izskanējušo piedāvājumu – 109 eiro jeb 20% no mediānas pirmajai personai mājsaimniecībā, bet otrajai un nākamajām piemērojot koeficientu 0.7 no pirmās personas. 

Tāpat paredzēts trūcīgas personas ienākumu līmeņa un maznodrošinātas personas ienākumu līmeņa, kas līdz šim varēja būt atšķirīgs katrā pašvaldībā, vietā noteikt vienotu trūcīgas personas ienākumu slieksni – 272 eiro jeb 50% no mediānas pirmajai personai mājsaimniecībā. 

Labklājības ministrijas piedāvājuma realizēšana 2021. gadā valsts budžetam varētu izmaksāt aptuveni 150 miljonus eiro, bet pašvaldībām – 25 miljonus. Labklājības ministre Ramona Petraviča gan prognozē, ka, ceļot minimālo ienākumu sliekšņus valsts pusē, ir sagaidāms, ka samazināsies cilvēku skaits, kas spiesti griezties pašvaldībā un lūgt GMI:

“Līdz ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, minimālo vecuma un invaliditātes pensiju sliekšņu celšanu sagaidām, ka ievērojami saruks garantētā minimālā ienākuma pabalsta pieprasītāju skaits, bet pašvaldībām lielāks finansējums būs nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvokļa pabalstu un to saņemtu cilvēks neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā viņš dzīvo. Mājokļa pabalsta noteikšanā būtu jāaptver visas izmaksas, kas saistītas ar mājokli – īre, apkure, apsaimniekošana, maksa par komunālajiem pakalpojumiem un elektrība.” 

Atgādinām, ka kopumā ir bijuši trīs Satversmes tiesas spriedumi, kuros pēc tiesībsarga pieteikuma par Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošu atzīsta kāda sociālā nodrošinājuma norma – GMI līmenis, trūcīgas personas ienākumu līmenis un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs. Vēl ir gaidāmi divi spriedumi - par minimālās vecuma un minimālās invaliditātes pensijas adekvātumu.
 

| 07.08.2020

Eksperti uzskata, ka cilvēku ar invaliditāti skaita pieaugums skaidrojams ar sabiedrības novecošanos kopumā, kā arī citiem savstarpēji saistītiem faktoriem. Piemēram, ar izmaiņām rīcībpolitikā un atbalsta pasākumos, kas paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti, pārmaiņām sociālekonomiskajā situācijā. 

Cilvēkiem ar invaliditāti valsts ir noteikusi dažādus atvieglojumus. Pirmais, kas te nāk prātā, protams, ir invaliditātes pensija. Taču šiem cilvēkiem pienākas vēl dažādi atvieglojumi, par kuriem bieži vien pietrūkst informācijas.

Kādus atvieglojumus valsts nodrošina ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti?

Bērnam ar invaliditāti un bērna pavadošai personai, kas nav jaunāka par 13 gadiem, pienākas bezmaksas pilsētu un starppilsētu sabiedriskais transports. Nepieciešama bērna invaliditātes apliecība, bet pavadošai personai papildu dokumenti nav nepieciešami.

Ģimenes, kurās ir bērns ar invaliditāti, valsts ir pilnībā atbrīvojusi no ģimenes īpašumā esošā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. Pienākas arī elektroenerģijas maksas atvieglojums - samazināts elektroenerģijas tarifs par pirmajām patērētajām 100 kW/h mēnesī.

Noteikts arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumi par apgādībā esošu bērnu (neatkarīgi no invaliditātes fakta) līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24gadu vecuma, ja bērns mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē. Ienākumu nodokļa papildu atvieglojums noteikts arī par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir bērns ar invaliditāti. Atvieglojuma apmērs ir 3000 eiro gadā jeb 250 eiro mēnesī. 

Kādus atvieglojumus valsts nodrošina pilngadīgiem cilvēkiem ar invaliditāti?

Ir noteikts iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojums strādājošām personām ar I un II invaliditātes grupu – 1848 eiro gadā, ar III invaliditātes grupu 1440 eiro gadā. Ir noteikts neapliekamais minimums pensijai (t.sk. invaliditātes pensijai). 2020. gadā tas ir 300 eiro mēnesī. 

Pienākas arī atbrīvojums no pacienta līdzmaksājuma un bezmaksas ģimenes ārsta mājas vizīte pie  personas ar I invaliditātes grupu. No 2021.gada šie atvieglojumi būs pieejami arī personām ar II invaliditātes grupu.

Cilvēkiem ar I un II invaliditātes grupu un personai, kas pavada cilvēku ar I invaliditātes grupu, pilsētu un starppilsētu sabiedriskais transports ir bez maksas. Nepieciešama personas invaliditātes apliecība, pavadošai personai papildu dokumenti nav nepieciešami. Ja cilvēkam ar invaliditāti īpašumā ir transporta līdzeklis, tad viņš ir pilnībā atbrīvots no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa. Samazināta arī obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas prēmijas maksa par 40% personām ar  I un II  invaliditātes grupu un personai ar III invaliditātes grupu, ja ir izsniegts VDEĀVK atzinums par medicīniskām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai. Pienākas arī atbrīvojums no dažiem CSDD maksas pakalpojumiem.

Cilvēkiem ar I invaliditātes grupu par patērētajām pirmajām 100 kw/h ir noteikti elektroenerģijas maksas atvieglojums. Valsts dzēš arī studiju un studējošā kredītu, ja cilvēks kļuvusi par personu ar I vai II invaliditātes grupu. 

Noteikti arī patentmaksas atvieglojumi – samazināts patentmaksas atvieglojums personām ar I un II invaliditātes grupu (17 eiro gadā vai 9 eiro pusgadā). Patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par fiziskās personas saimniecisko darbību.

Cilvēkiem ar I vai II invaliditātes grupu noteikti dažādi valsts nodevu atvieglojumi. Piemēram,  valsts nodevas samazinājums par personas apliecinoša dokumenta izsniegšanu; samazināta valsts nodeva par valsts arhīva izziņas sagatavošanu; atbrīvojums no valsts nodevas par civilstāvokļa reģistrēšanu. 

Visi atvieglojumi personām ar invaliditāti pieejami: http://www.lm.gov.lv/lv/personam-ar-invalidati/atvieglojumi-personam-ar-invaliditati
 

| 06.08.2020

Labklājības ministrijas gatavotie grozījumi normatīvajos aktos Satversmes tiesas spriedumu īstenošanai no 2021. gada 1. janvāra paredz izmaiņas minimālo ienākumu līmeņu noteikšanas metodoloģijā, kā rezultātā atsevišķām iedzīvotāju grupām būtiski palielināsies ikmēneša ienākumi.

Tostarp labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) ir pieņēmusi lēmumu skatīšanai valdībā virzīt priekšlikumu, kur tiek noteikti augstāki apmēri valsts pusē nodrošinātajiem sliekšņiem – vecuma un invaliditātes pensijai, savukārt attiecībā uz sociālo palīdzību, ar pašvaldībām panākts vienots redzējums par GMI paaugstinājuma apmēru:

“Tā nav diskusija par to, ir vai nav nauda. Satversmes tiesas lēmumi ir jāpilda. Mans piedāvājums paredz augstākus ienākumus cilvēkiem, kuri ir strādājuši un nopelnījuši mazas pensijas un personām ar invaliditāti, kas nevar pašas par sevi parūpēties. Vienlaikus GMI apmēram jābūt tādam, lai cilvēkiem saglabātu motivāciju atgriezties darba tirgū. Tas ir īslaicīgs atbalsts grūtībās nonākušajiem.”

Par plānotajām izmaiņām sabiedrību plašāk informēs preses konferencē 7. augustā, plkst. 11.00, kas notiks Labklājības ministrijā, Skolas ielā 28, Rīgā.

Preses konferencē piedalīsies:

Ramona Petraviča – labklājības ministre (KPV LV)
Ingus Alliks - Labklājības ministrijas valsts sekretārs
 

| 06.08.2020

Jūlijā un augustā aktīvi norisinās Skolēnu vasaras nodarbinātības programmas īstenošana un dažādos darbos līdz šim iesaistīti 4302 skolēni, no tiem darbu augustā uzsāka 1680 skolēni (uz šodienu strādā 1776), izveidotas 4238 darba vietas, no kurām augustā – 1674. Lielākie darba devēji pēc izveidoto darba vietu skaita ir SIA MAXIMA LATVIJA – 172 darba vietas, Liepājas pašvaldības aģentūra "NODARBINĀTĪBAS PROJEKTI" – 100 darba vietas, JELGAVAS NOVADA PAŠVALDĪBA – 86 darba vietas, SIA Olimpiskais centrs "Ventspils" – 79 darba vietas, Saldus novada pašvaldība – 76 darba vietas.

Visbiežāk skolēni strādā tādās profesijās kā palīgstrādnieks, labiekārtošanas strādnieks, apkopējs, pārdevēja palīgs, virtuves strādnieks, viesmīlis, skolotāja palīgs, klientu apkalpošanas speciālists un citas.

Visvairāk vasaras darba iespēju skolēniem tiek piedāvāts Rīgas reģionā, kur darba vietas jauniešiem izveidojuši 155 darba devēji, no tām 90 darba vietas pieteiktas Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rīgas reģionālajā filiālē. NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumos Rīgas reģionā ir iesaistījušies kopumā 1164 jaunieši. Skolēnu nodarbinātības ziņā aiz Rīgas reģiona seko Kurzeme.

Reģions

Skaits/ % no kopskaita

Kurzemes reģions

1031

24,0

Latgales reģions

748

17,4

Rīgas reģions

1164

27,0

Vidzemes reģions

597

13,9

Zemgales reģions

762

17,7

Kopā

4302

 

Viens no uzņēmumiem, kas aktīvi izmanto skolēnu vasaras nodarbinātības programmas iespējas, ir Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, kurā nodarbināti 23 skolēni, kas palīdz rūpēties par dzīvniekiem, sakopj teritoriju, rūpējas par kārtību biļešu iegādes un automašīnu iebraukšanas zonā.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūras direktori Evitu Simsoni šodien tikās ar zoodārza vadību un pārrunāja skolēnu vasaras nodarbinātības programmas jautājumus, kā arī tikās ar skolēniem. Ministre uzsver, ka COVID-19 pandēmijas radītās ekonomiskās grūtības uzņēmēju interesi par programmu nav būtiski samazinājušas, arī skolēnu interese par iespēju piepelnīties ir liela: 

“Iespēja vasarā strādāt ir nozīmīga gan skolēniem, gan vecākiem, jo īpaši pēc laika, kas pavadīts sociāli distancējoties. Arī uzņēmējiem darba rokas ir vajadzīgas. Jomas, kurās skolēni strādā šogad, ir ļoti dažādas, tostarp vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, apstrādes rūpniecība, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, arī lauksaimniecība.”

Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone: „Izmantojot iespēju ar NVA atbalstu vasaras brīvlaikā strādāt, skolēni iegūst viņu profesionālajā nākotnē ļoti noderīgas praktiskas zināšanas par darbu un darba tiesiskajām attiecībām, darba vidi un darba pienākumiem, iemācās noslēgt darba līgumu, veidot darba attiecības ar kolēģiem. Ik gadu no daudziem darba devējiem, kas piedalās NVA skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā, mēs saņemam labas atsauksmes par jauniešu darbu. Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums – tas ir nozīmīgs ieguldījums skolēnu profesionālajā nākotnē.”

Lai gan Covid-19 pandēmijas dēļ skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu sākotnēji atcēla, epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, tika pieņemts lēmums programmu īstenot un tajā iesaistīt līdz 7000 skolēnu. 

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma īstenošanai valstī kopumā pieteicās 742 darba devēji un dalībai programmā reģistrējās vairāk nekā 9000 jauniešu. Programmas īstenošanai novirzīts finansējums 1,7 miljonu eiro apmērā.

| 05.08.2020

Ceturtdien, 6. augustā Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) un Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone dosies uz Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu, kur tiksies ar skolēnu vasaras nodarbinātības programmā iesaistītajiem jauniešiem, kā arī informēs par aktualitātēm programmas īstenošanā - skolēnu aktivitāti, visizplatītākajām profesijām, kā arī novērotajām tendencēm un atšķirībām reģionos.

Lai gan Covid-19 pandēmijas dēļ skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu sākotnēji atcēla, epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, tika pieņemts lēmums programmu īstenot, un tajā iesaistīt līdz 7000 skolēnu. 

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka COVID-19 pandēmijas radītās ekonomiskās grūtības uzņēmēju interesi programmu nav būtiski samazinājušas, arī skolēnu interese par iespēju piepelnīties ir liela: 

“Iespēja vasarā strādāt ir nozīmīga gan skolēniem, gan vecākiem, jo īpaši pēc laika, kas pavadīts sociāli distancējoties. Arī uzņēmējiem darba rokas ir vajadzīgas. Jomas, kurās skolēni strādā šogad, ir ļoti dažādas, tostarp vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, apstrādes rūpniecība, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, arī lauksaimniecība.”

Skolēnu vasaras pasākumu īstenošanai pieteicās 742 darba devēji un programmai reģistrējās vairāk nekā 9000 jauniešu. 

Programmas īstenošanai novirzīts finansējums 1,7 miljonu eiro apmērā, paredzot, ka vienas darba vietas maksimālās izmaksas nevar pārsniegt 258,75 eiro.

Viens no uzņēmumiem, kas aktīvi izmanto programmas iespējas, ir Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, kurā nodarbināti vairāk nekā 20 skolēni, kas palīdz rūpēties par dzīvniekiem, sakopj teritoriju, rūpējas par kārtību biļešu iegādes un automašīnu iebraukšanas zonā. Pasākuma laikā mediju pārstāvjiem būs iespēja iztaujāt zoodārza vadību, kā arī aprunāties ar programmas dalībniekiem – skolēniem.

Pasākuma programma, ceturtdien 6. augustā, Meža prospektā 1, Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā:
12.10. – 12. 45.   ZOO administrācijas ēkā amatpersonu tikšanās un saruna ar preses pārstāvjiem
12:45 – 13.30.  ZOO teritorijas apmeklējums un saruna ar NVA īstenotā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākuma dalībniekiem

Dalībnieki:
Ramona Petraviča - Labklājības ministre (KPV LV)
Evita Simsone - Nodarbinātības valsts aģentūras direktore 
Rolands Greiziņš - SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” valdes priekšsēdētājs
Artūrs Dedumietis (jaunietis) – šovasar strādā zoodārza Zīdītāju nodaļā
Tatjana Ivasenko  - zoodārza Zīdītāju nodaļas vadītāja (sāka strādāt jau skolas vecumā)

| 03.08.2020

Labklājības ministrija ir pārskatījusi tās atbildībā esošo Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēto specifisko atbalsta mērķu un pasākumu īstenošanas gaitu, iespējamo ieguldījumu un nozīmību pēc krīzes un sagatavojusi priekšlikumus Eiropas Sociālā fonda finansējuma pārstrukturizācijai COVID-19 seku mazināšanai. 

Tiek veidoti jauni pagaidu nodarbinātības pasākumus t.i. algoti pagaidu sabiedriskie darbi, kas sniedz atbalstu noteiktā periodā, kamēr beidzas krīze un stabilizējas ekonomiskā situācija. Tajā tiks iesaistīti bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai atsakās no tā saņemšanas. Atlīdzības apmērs par dalību pagaidu sabiedriskajos darbos būs 200 eiro mēnesī, kas domāti patēriņam un pamatvajadzību nodrošināšanai, nabadzības risku mazināšanai. Papildus par bezdarbniekiem tiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai.

To nosaka otrdien, 28. jūlijā, valdības sēdē pieņemtie “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr.835 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū” 9.1.1.1. pasākuma “Subsidētās darbavietas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem” īstenošanas noteikumi””.

Grozījumi noteikumos paredz arī paplašināt mērķa grupu algu subsīdijas atbalsta pasākumā. Pašreiz subsidētā nodarbinātība ir vērsta uz atbalsta sniegšanu no jauna radītās darba vietās ilgstošajiem bezdarbniekiem un bezdarbniekiem ar invaliditāti, nodrošinot algas subsīdiju ilgākā laika periodā (līdz diviem gadiem). 

Tagad paredzēts paplašināt pasākuma mērķa grupu sniedzot iespēju, arī bezdarbniekiem nodrošināt atbalstu ātrākai iesaistīšanai darba tirgū un pastāvīgās nodarbinātības sekmēšanai. Algu subsīdijas atbalsta pasākuma ietvaros darba devējs līdz četriem mēnešiem varēs saņemt subsīdiju darba algai 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas, bet ne vairāk kā 430 eiro mēnesī.

Bez tam bezdarbnieka statusu ieguvušajiem augstskolu un koledžu klātienes studentiem paredzēta iespēja piedalīties prasmju un iemaņu attīstības pasākumā, kas ļautu studējošajiem studiju laikā attīstīt pētnieciskās, organizatoriskās, IT prasmes, veicot noteiktus uzdevumus savā mācību iestādē. Pasākumā iesaistītajiem studentiem tiks izmaksāta stipendija – 10 eiro apmērā par katru dalības dienu. Pasākuma ilgums ir līdz sešiem mēnešiem
 

| 16.07.2020

Cilvēkam, kuram dažādu apstākļu dēļ ir ilgstoši vai nepārejoši ļoti smagi, smagi vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumi, kas ietekmē viņa garīgās, fiziskās spējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā, valsts nosaka invaliditāti. 

Šādiem cilvēkiem, atkarībā no veselības stāvokļa un funkcionēšanas ierobežojumu pakāpes, tiek noteikta I, II vai III invaliditātes grupa. Valsts viņiem piešķir invaliditātes pensiju, kuras apmērs ir atkarīgs no noteiktās invaliditātes grupas smaguma un veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, ir noteikta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta. Ļoti smagas invaliditātes gadījumos valsts piešķir arī īpašas kopšanas pabalstu.  Taču šiem cilvēkiem ir pieejami arī citi atbalsta pasākumi, par kuriem viņi bieži vien ir nepietiekami informēti.

Kādi atbalsta pasākumi, izņemot piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta, ir pieejami ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti?

Ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti ir pieejami dažādi valsts apmaksāti atbalsta pasākumi. Viens no atbalsta pasākumiem ir desmit psihologa konsultācijas bērnam, kuram noteikta pirmreizējā invaliditāte, kā arī bērna vecākiem vai viņa likumiskajiem pārstāvjiem.

Tāpat bērniem, kuriem izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, tiek nodrošināts asistenta pakalpojums pašvaldībā un izglītības iestādē. Abus šos pakalpojumus var sniegt jebkurš cilvēks, ja viņam ir pieredze bērna ar invaliditāti aprūpē. Lai pieprasītu kādu no asistenta pakalpojumiem, jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā, kurā deklarēts bērns vai izglītības iestādē, kurā bērns mācās vai plāno mācīties.

Bērniem ar dzirdes traucējumiem, izglītības programmas apguvei un saskarsmes nodrošināšanai tiek nodrošināti surdotulka pakalpojumi. Izglītības programmas apguvei surdotulks tiek nodrošināts līdz 480 akadēmiskām stundām mācību gadā, bet saskarsmes nodrošināšanai līdz 120h kalendārajā gadā. Pakalpojumu nodrošina Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS) kontakttālrunis papildu informācijai 26278525 vai mājas lapā https://www.lns.lv/lat/.

Bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem tiek nodrošināti dažāda veida individuāli pielāgoti tehniskie palīglīdzekļi (TPL). Ja ir dzirdes traucējumi, to mazināšanai Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS) nodrošina, piemēram, dzirdes aparātus, bet ne tikai tos. Ja ir redzes traucējumi, to mazināšanai Latvijas Neredzīgo biedrība (LNB) nodrošina dažāda veida tiflotehniku (piem., braila raksta vai pārvietošanās palīglīdzekļi). Ja ir dažādi funkcionālie traucējumi, to mazināšanai Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrs (TPL Vaivari) nodrošina dažāda veida pielāgotus palīglīdzekļus - ortozes, protēzes, riteņkrēslus. Lai pieprasītu kādu no palīglīdzekļiem, jāvēršas Latvijas Nedzirdīgo savienībā (LNS) pa tālruni 29643789 vai mājas lapā https://surdocentrs.lv/kontakti/; Latvijas Neredzīgo biedrībā (LNB) pa tālruni 67532607 vai mājas lapā https://www.lnbiedriba.lv/lv/pakalpojumi/tiflotehnika/katalogs/; Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrā (TPL Vaivari) pa tālruni 67552350 vai mājas lapā https://www.vtpc.lv/lv.

Palīdzēt var arī pašvaldības, kuras var sniegt psihosociālo atbalstu bērnam un vecākiem (psihologs, atbalsta grupas u.c.), piedāvāt dienas aprūpes/rehabilitācijas centra pakalpojumus bērnam ar invaliditāti., kā arī aprūpes mājās pakalpojumu bērnam ar invaliditāti.

Ar Eiropas Savienības (ES) fondu sniegto atbalstu līdz 2023.gadam deinstitucionalizācijas (DI) projekta ietvaros ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti pieejami dienas aprūpes centra pakalpojumi, dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērnam un vecākiem, sociālās aprūpes pakalpojumi dzīvesvietā bērnam ar īpašas kopšanas nepieciešamību. Pieejams arī īslaicīgās sociālās aprūpes jeb “atelpas brīža” pakalpojums bērnam ar īpašas kopšanas nepieciešamību, līdz 30 dienām gadā. Visus minētos pakalpojumus nodrošina pašvaldības sociālais dienests, kurā ir deklarēts bērna ar invaliditāti, ja attiecīgā pašvaldība piedalās DI projektā.

Kādi atbalsta pasākumi, izņemot noteikto invaliditātes pensiju, ir pieejami pilngadīgiem cilvēkiem ar invaliditāti?

Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) cilvēkiem ar invaliditāti nodrošina sociālo rehabilitāciju – sociālo spēju atjaunošana vai uzlabošana un profesionālo rehabilitāciju – jaunas profesijas apgūšanai vai profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidošanai, kā arī izglītības iespējas – Jūrmalas profesionālajā vidusskolā vai SIVA koledžā. Papildu informāciju par šiem pakalpojumiem var iegūt, zvanot pa tālruni 67769890 vai rakstot uz e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai mājas lapā https://www.siva.gov.lv/aktualitates.html.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā dažādus aktīvās nodarbinātības pasākumus personām ar invaliditāti, lai viņas veiksmīgāk varētu iekļauties darba tirgū. Daži no tiem ir – motivācijas programma darba meklēšanai un sociālā mentora pakalpojumi ilgstošajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti; apmācības iespējas; ergoterapeita konsultācija pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas un daudzi citi pakalpojumi. Par šiem un citiem pakalpojumiem, kursu nodrošina NVA sīkāk var uzzināt zvanot pa tālruni 80200206 vai rakstot uz e-pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., kā arī mājas lapā https://www.nva.gov.lv/.

Ja cilvēks ar invaliditāti strādā, mācās vai iesaistās dažādos sociālos pasākumos un viņam ir izsniegts VDEĀVK atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, tad var tikt nodrošināts asistenta pakalpojums pašvaldībā. Lai pieprasītu asistenta pakalpojumu, personai ar invaliditāti jāvēršas sociālajā dienestā, kurā deklarēta persona ar invaliditāti.

Gluži tāpat kā bērniem arī pilngadīgām personām ar invaliditāti tiek nodrošināti surdotulka pakalpojumi, individuāli pielāgoti tehniskie palīglīdzekļi (TPL), dažādi pašvaldību nodrošinātie sociālie pakalpojumi (Ilgstoša sociālās aprūpe; Aprūpe mājās; Dienas aprūpes centrs; Pusceļa māja; Grupu māja/dzīvoklis; Servisa dzīvoklis) un (ES) fondu ietvaros sniegti pakalpojumi (Aprūpe mājās; Dienas aprūpes centri; Specializētās darbnīcās; Grupu dzīvoklis vai māja; “Atelpas brīdis”; Atbalsts dažādās dzīves situācijās), kurus nodrošina personas dzīvesvietas sociālais dienests vai attiecīgā iestāde, kura nodrošina minēto pakalpojumu.
 

Arhīvs Pilns arhīvs