gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Presei pirmālapa Pilns arhīvs
| 04.06.2020

Saslimšana ar infekcijas slimību uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā tikai tad, ja šāda saslimšana ir saistīta ar konkrēti identificējamu ārkārtēju notikumu darba veikšanas laikā un šis notikums ir tiešā cēloņsakarībā ar nodarbinātā saslimšanu. Tas attiecas ne tikai uz COVID-19, bet arī uz citām iespējamām infekcijas slimībām.

To paredz, ceturtdien, 4. jūnijā, valdības sēdē pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”.

Grozījumos arī nepārprotami tiek noteikts, ka nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība ir attiecināma uz nelaimes gadījumiem, kas radušies veicot attālināto darbu. 

Jaunais noteikumu projekts izstrādāts saistībā ar paredzamo ārkārtējās situācijas izbeigšanu, lai padarītu skaidrāku nelaimes gadījumu identificēšanu situācijās, kas saistītas ar inficēšanās risku darbā.
 

| 04.06.2020

Papildināti darba nespējas lapu (DNL) izrakstīšanas nosacījumi slima bērna kopšanai, nosakot, ka bērna saslimšanas gadījumā DNL varēs izrakstīt par bērnu, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ja bērnam piešķirts invaliditātes kopšanas pabalsts, kā arī, ja bērnam ir smaga slimība, kuras dēļ nepieciešama ilgstoša ārstēšanās un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas konsilijs noteicis, ka nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne. 

To paredz ceturtdien, 4. jūnijā, valdības sēdē pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība””.

Tāpat ir precizēts un skaidri noteikts personu loks, kurām var tikt izrakstīta DNL slima bērna kopšanas gadījumā. DNL izsniegs vienam no bērna vecākiem vai aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu aprūpē bērnu, vienam no bērna vai iepriekš minēto personu tuvākajiem radiniekiem (vecvecākam, pilngadīgajam brālim vai māsai) vai vecāka laulātajam, ja slimu bērnu nevar kopt bērna vecāki vai aizbildņi vai cita persona saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu.  

Precizēti nosacījumi DNL izsniegšanai karantīnas gadījumā, nosakot, ka šādā gadījumā to izsniedz, pamatojoties uz Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologa sniegto informāciju. 

Tāpat noteikts, ka gadījumā, ja izolācija karantīnas laikā nepieciešama bērnam vecumā līdz 14 gadiem, no pirmās darbnespējas dienas izsniedz B DNL vienam no bērna vecākiem vai aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu aprūpē bērnu, vai arī vienam no bērna vai iepriekš minēto personu tuvākajiem radiniekiem (vecvecākam, pilngadīgajam brālim vai māsai) vai vecāka laulātajam, ja šī persona dzīvo vienā mājsaimniecībā ar šo bērnu. Iepriekš noteikumos netika atrunāts, ar kādiem nosacījumiem un vai vispār izrakstāma DNL bērnam karantīnas gadījumā.

Grozījumi arī nosaka, ka karantīnas gadījumā, ja par izolāciju karantīnas laikā saņemta attiecīga informācija no Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologa, par ko attiecīgi veic arī ierakstu medicīniskajā dokumentācijā vai, ja personai konstatēta saslimšana ar kādu no bīstamajām infekcijas slimībām (tajā skaitā Covid-19),  DNL ārsts vai ārsta palīgs var izsniegt attālināti bez personas personīgas apskates un izmeklēšanas.
 

| 04.06.2020

Ministru kabineta noteiktajā arodslimību sarakstā ir iekļautas bioloģisko faktoru izraisītās slimības, tai skaitā infekcijas slimības, kas radušās, veicot darba pienākumus veselības aprūpes, profilakses un sociālā darba nozarē vai citos dienestos. 

Tagad šo infekcijas slimību sarakstā noteikts, ka arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība var tikt attiecināta arī uz saslimšanu ar COVID-19. 

To paredz ceturtdien, 4. jūnijā, valdības sēdē pieņemtais grozījums Ministru kabineta noteikumos “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība””.

Atbilstoši arodslimību izmeklēšanas kārtībai, ja cilvēkam ir konstatētas minētās slimības vai to pazīmes un viņš pakļauts kaitīgu darba vides faktoru iedarbībai, viņam ir tiesības prasīt ģimenes ārstam, lai tiktu noteikts, vai konstatētā slimība ir arodslimība. 
 

| 04.06.2020

Papildus vēl 170 bērni saņems aprūpi, uzraudzību un iespēju saturīgi pavadīt brīvo laiku, kamēr vecāki mācās vai strādā. Tas iespējams, jo tiks piešķirti papildu līdzekļi ļoti pieprasītā “Aprūpes dzīvesvietā” pakalpojuma nodrošināšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Palielināts arī  finansējums sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem šādi dodot iespēju saņemt līdz 100 apmaksātiem speciālistu pakalpojumiem līdzšinējo 40 vietā.

Šādu papildu finansējumu paredz ceturtdien, 4. Jūnijā, valdības sēdē pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.2.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1.pasākuma "Deinstitucionalizācija" īstenošanas noteikumi”.

Grozījumos arī noteikts palielināt atmaksas lielumu līdz 73 eiro par diennakti daudziem ļoti aktuālā pakalpojuma “Atelpas brīdis” sniedzējiem. Šādi  pašvaldībām būs iespēja nodrošināt lielākam bērnu ar funkcionāliem traucējumiem  skaitam vai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pilnvērtīgu aprūpi sociālās aprūpes institūcijās līdz 30 diennaktīm gadā, dodot iespēju ģimenes locekļiem atpūsties vai veltīt laiku pienākumiem kam nav atlicis laika ikdienā.

Papildu finansējums ļaus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri pēc ilgstošas uzturēšanās sociālās aprūpes centrā vēlas atsākt patstāvīgu dzīvi, savstarpējās uzticēšanās un paļāvības uzlabošanas nolūkos izvēlēties sev vēlamos sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu sniedzējus kas palīdzēs iekļauties sabiedrībā. 

Latvijā ir vairāk nekā 24 tūkstoši cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem un vairāk nekā 8000 bērnu, kuriem garīga rakstura traucējumu vai funkcionālu traucējumu dēļ ir noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte. Labklājības ministrija kopā ar Latvijas plānošanas reģioniem un pašvaldībām visā Latvijā īsteno deinstitucionalizācijas programmu, kura ietvaros ar ES fondu finansējuma atbalstu pašvaldības varētu radīt plašu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu klāstu, lai bērni, kas šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē un bērni ar funkcionāliem traucējumiem varētu saņemt sociālo aprūpi un rehabilitāciju savā pašvaldībā. Savukārt pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu varētu izvēlēties dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu. 

| 02.06.2020

Turpinot pilnveidot valsts atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, valdība otrdien, 2. jūnija sēdē, pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība”.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver: “Gandrīz mēnesi bija diskusijas par dīkstāves palīdzības pabalsta saņēmēju loka paplašināšanu, vairākas reizes jautājuma izskatīšana tika atlikta. Beidzot panākta vienošanās vismaz par trīs pašnodarbināto kategorijām, kas varēs tikt pie valsts palīdzības.”

Grozījumi paredz, ka dīkstāves palīdzības pabalstu turpmāk varēs saņem arī atsevišķas pašnodarbinātas personas, kurām Valsts ieņēmumu dienests ir atteicis piešķirt dīkstāves pabalstu. Šo pabalstu varēs saņemt pašnodarbinātie, kuriem VID atteicis, jo pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā papildus noteiktie maksājumi pašnodarbinātajam pārsniedza 1500 eiro vai, ja pēdējā gada laikā nodokļu revīzijas un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā pašnodarbinātajam papildus noteiktie maksājumi nepārsniedz 1500 eiro, bet iesnieguma izvērtēšanas brīdī par pārkāpumiem aprēķinātā summa nav iemaksāta valsts budžetā vai par tās iemaksas grafiku nav panākta vienošanās ar VID. Dīkstāves palīdzības pabalsts pienāksies, ja būs atteikts dīkstāves pabalsts, jo pašnodarbinātā persona iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīta par pārkāpumu, kas attiecas uz nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.

Dīkstāves palīdzības pabalsts ir 180 eiro mēnesī. Cilvēkiem, kuri saņem dīkstāves palīdzības pabalstu, piešķir arī piemaksu 50 eiro apmērā mēnesī par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru personai tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums. Piemaksu par apgādībā esošu bērnu pārskaita uz personas kontu, kurā tiek pārskaitīts dīkstāves palīdzības pabalsts.
 

| 01.06.2020

Starptautiskajā bērnu tiesību aizsardzības dienā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) aicina ar īpašu vērību izturēties pret bērnu drošību. Sākoties vasaras sezonai un mazinoties ārkārtējās situācijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem, var prognozēt, ka cilvēki īpaši aktīvi izmantos iespējas atpūsties un relaksēties. Tieši tāpat vasaras laikā nemainīgi aktuāls ir jautājums par bērnu pieskatīšanu. Vienmēr jāatceras, ka par bērna drošību un veselību atbildīgs ir pieaugušais, tādēļ visās situācijās rūpīgi jāizvērtē apstākļi, kādos atrodas nepilngadīgais, un jācenšas novērst visus iespējamos apdraudējumus.

“Šogad 1. jūniju, Starptautisko bērnu tiesību aizsardzības dienu, sagaidām pavisam savādākā gaisotnē, nekā tas bijis ierasts iepriekš. Joprojām saglabājas Covid – 19 pandēmijas radītie ierobežojumi, joprojām jāievēro distancēšanās un pastiprināti jārūpējas par savu un apkārtējo drošību. Tomēr dzīve turpinās.

Šogad mums gan jāiztiek bez ierastajām Atvērto durvju dienām inspekcijā, kad ikviens interesents varēja nākt un iepazīt mūsu darbu, rast atbildes uz saviem jautājumiem un dot savus ieteikumus. Tā vietā mēs aicinām cilvēkus zvanīt mūsu Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunim 116111 vai sazināties ar inspekcijas speciālistiem, izmantojot centrālo tālruni 67 359 128. Protams, īpaši jūsu zvanus gaidīsim 1. jūnijā”, uzsver VBTAI priekšnieka p.i. Valentīna Gorbunova.

Runājot par bērnu drošību, VBTAI aicina visu sabiedrību pievērst īpašu uzmanību bērnu fiziskajai drošībai. “Aktīvā atpūta, neizmantojot drošības līdzekļus, noved pie traumām. Diemžēl bērnu traumatisma ziņā Latvija joprojām ir starp nesekmīgo valstu saraksta līderiem, un tikai visa sabiedrība kopīgiem spēkiem var to mainīt – neesot vienaldzīgiem, nepaejot garām bērnam potenciāli bīstamā situācijā, palīdzot un atbalstot tos, kam tas nepieciešams”, uzsver V. Gorbunova.

Īpaši augstā riska zonā atrodas nepieskatīti bērni, kas uzturas pie ūdenstilpnēm. Tā kā ar noslīkšanas riskiem saistās daudzi sabiedrībā izplatīti mīti, VBTAI arī šogad ir uzsākusi sabiedrības informēšanas akciju, aicinot sabiedrību vasaras brīvlaikā pievērst lielāku uzmanību bērniem, īpaši ūdens tuvumā, tā mazinot noslīkšanas riskus. Akcijas laikā televīzijā un interneta vidē tiks demonstrēti klipi par bērnu drošību uz ūdens. Ar klipiem var iepazīties, sekojot saitei: http://www.bti.gov.lv/lat/informativie_materiali/videoklipi/?doc=4745&page=.

“Mēs esam mobilizējušies cīņai ar Covid - 19 un guvuši labus panākumus. Beidzot ir pienācis laiks tieši tāpat mobilizēties arī cīņā par bērnu drošību un veselību”, uzsver V. Gorbunova.
 

| 29.05.2020

Ramona Petraviča, labklājības ministre

20 atbalsta pasākumi sociālajā jomā pandēmijas ietekmes mazināšanai

Lai gan epidemioloģiskā situācija Latvijā ir uzlabojusies, Covid-19 krīze atstājusi ietekmi uz daudzu iedzīvotāju ikdienu un dzīves kvalitāti. Pēc manas iniciatīvas radīts daudzpusīgs sociālais spilvens grūtībās nonākušiem iedzīvotājiem un cilvēkiem no mazaizsargātām sociālajām grupām. Esam gājuši soli pa solim, lai atbalsts aptvertu plašu sabiedrības daļu. Salīdzinot ar krīzi pirms desmit gadiem, šī valdība ir spējusi vienoties un atbalstīt pietiekami plašus pandēmijas ietekmes mazinošus pasākumus sociālajā jomā, kas ļaus iedzīvotājiem sadzīvot ar koronavīrusa izraisīto situāciju.

Pēdējo nedēļu laikā jūtami palielinājusies iedzīvotāju interese par valsts piedāvātajiem atbalsta pasākumiem. Vienlaikus, vēlos uzsvērt, ka darbs pie sociālā atbalsta spilvena neapstājas līdz ar ārkārtējās situācijas beigu datumu. Sabiedrībā šī krīze atstās rētas uz ilgu laiku. Tāpēc sadarbībā ar mūsu pakļautībā esošajām iestādēm un citām ministrijām mēs vērojam situāciju un pieņemam lēmumus par papildu atbalsta pasākumiem.

Šobrīd strādājam pie jauniem ierosinājumiem, kas tiek šobrīd apspriesti finanšu ministra Jāņa Reira un ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga vadītajās darba grupās un par kuru apstiprināšanu vēl lems valdībā. Katrā ziņā esmu gandarīta par produktīvo darbu – lai arī pamazām, tomēr sociālais atbalsts top gana spēcīgs.

Runājot par līdz šim paveikto krīzes pārvarēšanā, īpaši vēlos uzsvērt Labklājības ministrijas darbinieku pašaizliedzīgo darbu – ārkārtas situācijas apstākļos, strādājot attālinātā režīmā, mums izdevies operatīvi sagatavot grozījumus likumos un normatīvajos aktos, lai iedzīvotāji pie atbalsta tiktu nekavējoties.

Esmu apkopojusi svarīgākos atbalsta pasākumus, kas ir Labklājības ministrijas kompetencē:

Uzlabota pabalstu sistēma par bērniem, dīkstāvi un pagarināta vecāku pabalstu izmaksa

  • 50 eiro pabalsts par katru bērnu līdz 18 gadu vecumam pašvaldības krīzes pabalsta saņēmējiem, bet dīkstāves pabalsta un dīkstāves palīdzības pabalsta saņēmējiem par katru bērnu līdz 24 gadu vecumam;
  • 150 eiro vienreizēja piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti
  • Dīkstāves pabalsta zemākais slieksnis ir 180 eiro;
  • Darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuriem dīkstāves pabalsts ir zems, ir pieejams dīkstāves palīdzības pabalsts 180 eiro apmērā. Uz to tiesības ir arī darba ņēmējiem, kuriem dīkstāves pabalsts ir atteikts darba dēvēja vainas dēļ (darba devējs neatbilst kritērijiem). Labklājības ministrija Valsts kancelejā ir iesniegusi grozījumus, kas paplašinās pašnodarbināto loku, kam ir tiesības uz dīkstāves palīdzības pabalstu;
  • Pagarināta vecāku pabalstu izmaksa cilvēkiem, kuriem pabalsts beidzas ārkārtas situācijas laikā, bet krīzes dēļ viņi nevar atgriezties darbā;
  • Par laika periodu, kamēr valstī izsludināta ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 (no 12. marta līdz 9. jūnijam), personai, kura kopj bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem, bērna kopšanas pabalsta apmērs ir 171 eiro (līdz šim – 42,69 eiro) mēnesī;
  • Uz dīkstāves pabalstu var pretendēt darba ņēmēji un pašnodarbinātie, kas vienlaikus ir asistenta pakalpojuma sniedzēji.

Bezdarbnieku programma padarīta elastīgāka
Covid-19 krīzes dēļ daudziem cilvēkiem izredzes atrast darbu ievērojami samazinājušās, tāpēc valsts pieeja palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem veidota pēc iespējas solidāri - gan tiem, kuri nonākuši dīkstāvē, gan tiem, kuriem beidzies bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods un neizdodas atrast darbu, pabalsts ir vienāds:

  • 4 mēnešus pēc pabalsta termiņa beigām bezdarbnieki var saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu 180 eiro apmērā;
  • Bezdarbnieks uz laiku līdz 4 mēnešiem var kļūt par nodarbināto, piemēram, lai strādātu sezonas darbu, nezaudējot bezdarbnieka statusu;
  • Bezdarbnieka pabalstu var saņemt darba ņēmēji, kas zaudējuši algotu darbu, bet paralēli ir mikrouzņēmumu īpašnieki bez apgrozījuma vai pašnodarbinātie bez ienākumiem;
  • Personām, kas darbu uzteikušas pašas, bezdarbnieka pabalstu piešķirs no dienas, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā saņemts iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu (iepriekš bija jāgaida 2 mēneši).

Atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti

  • Uz pusgadu automātiski pagarina iepriekš pieņemtos lēmumus par invaliditāti;
  • Cilvēki ar invaliditāti var saņemt asistenta pakalpojumu arī ārkārtējās situācijas laikā;

Darbnespējas lapu apmaksa

  • Valsts apmaksā slimības lapas no otrās dienas ar Covid-19 saistītajos gadījumos (līdz šim darba devējs apmaksāja no 2.-10. dienai). Lai atbalstītu darba devējus, šāda kārtība pagarināta līdz 31. decembrim;
  • Personai slimības pabalsta izmaksas periodā (26 vai 52 nedēļas) neieskaita darbnespējas dienas, par kurām personai izsniegta darbnespējas lapa saistībā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā.

Palielināts pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai
Viena no ministrijas prioritātēm ir ārpusģimenes aprūpes uzlabošana, par ko netiek aizmirsts arī krīzes laikā, tāpēc pabalsts par aizbildnībā esošu bērnu palielināts par vairāk nekā 50 eiro. Tas ir atbalsts ārkārtējās situācijas laikā ar mērķi palīdzēt vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, tostarp ģimenēm ar bērniem:

  • Pabalsts par aizbildnībā esoša bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai palielināts līdz 161,25 eiro mēnesī un par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 193,5 eiro mēnesī. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskatīs pabalsta apmēru par periodu no 2020. gada 12. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām un izmaksās starpību ne vēlāk kā līdz 2020. gada 30. jūnijam.

Nākamie soļi pēc dīkstāves pabalsta beigām – papildus atbalsts bezdarba situācijas risināšanai
Lai mazinātu COVID-19 pandēmijas izraisītās nelabvēlīgās sekas uz darba tirgu, paredzēts ieviest jaunus pasākumus un paplašināt esošos nodarbinātības atbalsta pasākumus: 

  • Algu subsīdijas atbalsta pasākums - finansiāls atbalsts darba devējiem par bezdarbnieku pieņemšanu darbā. (Trīs mēnešu subsīdija darba algai 50% apmērā no darbiniekam noteiktās mēneša darba algas, bet ne vairāk kā 430 eiro mēnesī);
  • Atbalsts klātienes studentiem, kas reģistrējušies kā bezdarbnieki;
  • Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju plānots pilnveidot bezdarbnieku apmācību piedāvājumu;
  • Bezdarbniekiem, kuriem būs beidzies bezdarbnieka pabalsts un bezdarbnieka palīdzības pabalsts, tiks piedāvāta iespēja iesaistīties algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, kurus organizē pašvaldības un nevalstiskās organizācijas.

Finanšu ministra vadītajā darba grupā atbalstīts mans piedāvājums paplašināt atbalstu eksportējošiem uzņēmējiem, paredzot ieviest uzņēmējdarbības atbalsta programmu. Tā plānota kā turpinājums dīkstāves pabalstam, daļēji kompensējot algu izmaksu. Par piešķiršanas kritērijiem, administrēšanu un finanšu avotiem turpinās sarunas. Atbalsts uzņēmējiem nepieciešams, jo pēc ārkārtējās situācijas beigām dīkstāves pabalsti vairs netiks maksāti, bet Covid - 19 negatīvā ietekme turpināsies.
 

Arhīvs Pilns arhīvs