gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Presei pirmālapa Pilns arhīvs
| 13.10.2020

Aizvadītajā nedēļā, atzīmējot pasaules garīgās veselības dienu, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu Uzticības tālrunis 116111 (turpmāk – Uzticības tālrunis) pirmo reizi rīkoja akciju “Palīdzība zvana attālumā”.

Akcijas laikā sniegtas 148 konsultācijas (89 gadījumos zvanītāju bijuši bērni, 59 - bērnu vecāki un likumiskie aizbildņi). Akcijas laikā saņemti zvani par dažādiem nozīmīgiem tematiem – gan par spēcīgām negatīvām emocijām un mentālās veselības jautājumiem, gan vardarbību, mobingu izglītības iestādē, interneta drošību, grūtībām saskarsmē ar vienaudžiem un vecākiem, pašnāvības domām, u.c. jautājumiem.

Akcijas galvenais mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību mentālās veselības nozīmei, kā arī pašnāvību problemātikai bērnu un pusaudžu vidū. Uzticības tālrunis bieži saņem zvanus no bērniem un pusaudžiem, kuri stāsta par depresīvām sajūtām, nomāktību, trauksmi, bezspēcību un izmisumu. Daudziem no viņiem ir smagi runāt par savām grūtībām, jo aizvien sabiedrībā valda uzskats, ka katram jāprot tikt galā ar savām garīgās veselības problēmām – jāspēj vienkārši saņemties un uz dzīvi raudzīties pozitīvāk. Diemžēl nereti cilvēkiem trūkst izpratnes par garīgās veselības grūtībām, un to, ka šādos gadījumos vienkārši pozitīva attieksme un domas nemazina negatīvās emocijas. Latvijā ir viens no augstākajiem pašnāvības līmeņiem Eiropas Savienībā, jo garīgās veselības un pašnāvības tematu ieskauj aizspriedumi, stereotipi un stigmatizācija. Tādēļ ir jo īpaši svarīgi spēt pamanīt problēmu laicīgi, spēt ieklausīties savos līdzcilvēkos, un nepieciešamības gadījumā sniegt atbalstu vai sazināties ar speciālistiem.

Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 strādā visu diennakti un ir bezmaksas tālruņa līnija, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona. Saņemt atbalstu krīzes gadījumos, rakstot e-konsultāciju uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., vai arī rakstot čatā (čats logs meklējams www.bti.gov.lv, čata darbalaiks – darbadienās no pulksten 12:00-20:00).
 

| 13.10.2020

Pašlaik īstenotajos deinstitucionalizācijas projektos līdz 2022. gada beigām ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem plānots izveidot 151 sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu ar 2091 klientu vietu visos Latvijas plānošanas reģionos, tajā skaitā 57 dienas aprūpes centrus ar  959 vietām, 53 grupu mājas (dzīvokļus) ar 621 vietu, 34 specializētās darbnīcas ar 496 vietām, septiņus atelpas brīža pakalpojumus ar 15 vietām.

Šobrīd jau ir izveidoti un reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā grupu dzīvokļi Valmierā, dienas aprūpes centrs, specializētās darbnīcas un grupu dzīvokļi Jelgavas novadā (Kalnciemā), dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas Ludzā, kā arī dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas Ilūkstē. 

Visaktīvākais ERAF līdzekļu ieguldījums jaunas infrastruktūras un pakalpojumu attīstībā plānots laika periodā starp 2020. un 2021.gadu.

Ar šo projektu īstenošanu ES fondu ieguldījumi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā nebeigsies.

Nākamā plānošanas perioda (no 2021. līdz 2027. gadam) Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējums sociālo pakalpojumu jomā ir plānots vairākām būtiskām aktivitātēm, kas vērstas uz dzīves kvalitātes uzlabošanu gan senioriem, gan cilvēkiem ar funkcionēšanas traucējumiem – gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tas būs pieejams sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšanai atbilstoši individuālajām vajadzībām, atbalsta dažādošanai cilvēka dzīvesvietā . Arī atbalstam jaunām, inovatīvām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā dažādām sociālās atstumtības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām, paliatīvās aprūpes pakalpojuma pilnveidei, paaugstinot tā pieejamību pilngadīgām personām, kuru izārstēšana vairs nav iespējama. 

Bez tam ESF līdzekļi būs pieejami izmēģinājuma projektam starpprofesionāļu komandas atbalsta sniegšanai nemotivētiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī atbalsts bērniem ar smagu diagnozi, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu likumiskajiem pārstāvjiem. 

Kopumā pašvaldībām atklātos projektu iesniegumu konkursos sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībai būs pieejami gandrīz 65 miljoni eiro.

Savukārt reaģējot uz COVID-19 izraisītajām sekām (klientu drošība epidemioloģiskā apdraudējuma gadījumā) Atveseļošanās un noturības plānā 6,46 miljoni eiro ir plānoti ieguldījumi ilgstošas aprūpes institūciju - gan pašvaldību, gan valsts – infrastruktūras pielāgojumiem. Tie saistīti ar izolācijas (pašizolācijas) telpu izveidi un aprīkošanu, digitālo risinājumu ieviešanu (attālinātas klientu monitoringa sistēmas ierīkošanu, aprīkojumu klientu attālinātai (digitālai) saziņai ar tuviniekiem u.c.), aprīkojumu klientu, darbinieku un apmeklētāju inficēšanās riska novēršanai. 
 

| 12.10.2020

Šovasar sakarā ar COVID-19 izplatību tikai divus mēnešus notika jau kopš 2004. gada Nodarbinātības valsts aģentūras sāktā prakse jauniešiem vasaras brīvlaikā rast iespēju  strādāt algotu darbu kādā no Latvijas uzņēmumiem. Pasākuma būtība – sniegt skolēniem praktisku atbalstu karjeras vadības prasmju attīstībai, dot ieskatu darba pasaulē un darba tirgus funkcionēšanas pamatprincipos. Šajā laikā jaunieši var iepazīt darba līguma attiecības, apgūt darba drošības pamatprasības, pilnveidot prezentācijas, komunikācijas, sadarbības, organizatoriskās, plānošanas, citas prasmes, kā arī organizēt savu laiku un sadzīvi. 
 
Šogad kopumā tik saņemti 742 darba devēju pieteikumi par 6111 darba vietu izveidi vasaras mēnešos. Pasākuma īstenošanā piedalījās 536 darba devēji (no tiem 169 bija jauni sadarbības partneri), izveidojot 4777 darba vietas. Izveidotajās darba vietās tika nodarbināti  4906 skolēni.

“Skolēnu vasaras nodarbinātības programma tiek īstenota jau vairāk nekā desmit gadus, un man ir prieks, ka arī šogad, par spīti Covid-19 pandēmijai, interese par iespēju brīvlaikā strādāt bija liela. Gandrīz pieci tūkstoši jauniešu piedalījās programmā, guva pieredzi un praktiskas iemaņas. Ceru, ka skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumus varēs īstenot arī nākamgad,” uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.

Šovasar visvairāk darba vietas izveidoja SIA “Maxima”, kas skolēniem piedāvāja 244 darba vietas profesijā preču izvietotājs. 100 darba vietas tādās profesijās kā palīgstrādnieks, muzeja izstāžu un ekspozīciju uzraugs, labiekārtošanas strādnieks, apkopējs tika izveidotas Liepājas pašvaldības aģentūrā "Nodarbinātības projekti", savukārt 87 darba vietas profesijās palīgstrādnieks, skolotāja palīgs un dokumentu kārtotājs izveidotas Jelgavas novada pašvaldībā. 
 

| 09.10.2020

Plānots, ka no 2021. gada 1. janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme būs 34,09 %. No šī paša datuma, bet, ievērojot pārejas periodu līdz 2021. gada 30. jūnijam, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs būs sociāli apdrošināms kā pašnodarbinātais, bet mikrouzņēmuma darbinieki - kā darba ņemēji vispārējā gadījumā. 

To nosaka piektdien, 9. oktobrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Likumprojekts tiks iensniegts izskatīšanais Saeimā nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. 

“Pandēmijas laiks spilgti izgaismoja nepilnības, kas pieļautas likumos.  Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"  katram cilvēkam garantēs sociālo aizsardzību. Līdzīgi kā tas ir mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, minimālais sociālo iemaksu objekts tiks noteikts minimālās algas apmērā.  Līdzšinējā kārtība cilvēkus nolemj nabadzībai vecumdienās,” uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.

Likumprojektā ir paredzēts, ka no 2021. gada 1. jūlija obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināsanai, ko veic pašnodarbinātie  būs 10 %. Savukārt 2022. gadā pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas 10 % pensiju apdrošināsanai no minimālās algas. Tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākums pārsniedz minimālo algu, būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem vismaz no minimālās algas un 10 % no ienākumu starpības. Sasniedzot ienākumu 20 004 euro, no pārsnieguma daļas jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem, bet no 2023. gada 1. janvāra pašnodarbinātajiem būs jāveic obligātās iemaksas pašnodarbinātajam noteiktajiem apdrošināšanas veidiem no visa ienākuma.

No 2021.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim autoratlīdzības izmaksātājs no autoratlīdzības ieturēs 25%, kas sadalās 80% valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklim.  Autoratlīdzības saņēmējs tiks apdrošināts ne tikai pensiju apdrošināšanai, bet arī invaliditātei, slimībai, maternitātei, paternitātei un veselībai. Ja no saņemtās autoratlīdzības VSAOI objekts nesasniegs minimālās algas apmēru, no VSAOI objekta līdz minimālās algas apmēra starpībai veic 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai. No 2022.gada 1.janvāra autoratlīdzības maksās caur vienoto kontu vai autoratlīdzības saņēmējs reģistrēsies un VSAOI veiks kā pašnodarbinātais.

Minimālo obligāto iemaksu ieviešanas mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, paredzot, ka par visiem nodokļu maksātājiem, kuri aktīvi piedalās ekonomiskajā dzīvē, obligātās iemaksas tiktu veiktas vismaz minimālu obligāto iemaksu līmenī. Tas ļautu arī novērst dažādo nodokļu režīmu izņēmuma modeļa izmantošanu nodokļu optimizācijai.

Plānots, ka minimālo iemaksu objektu nepiemērotu notiesātajiem, kas tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā; cilvēkiem, kuri ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi); personām ar I un II grupas invaliditāti;  personām, kuras algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kurš nav sasniedzis trīs gadu vecumu. Arī cilvēkiem līdz 24 gadu vecumam, kuri mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, izņemot laiku, kad attiecīgā persona ir pārtraukusi mācības vai studijas; personām, kuru nodarbina Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēts darba devējs; personām, kuras ir pakļauta sociālās atstumtības riskam un kuras nodarbina darba devējs, kuram piešķirts sociālā uzņēmuma statuss, kā arī personām, kuras sniedz valsts finansētu pavadoņa (bērnam līdz 18 gadu vecumam) vai asistenta pakalpojumu vai pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam. 

Ja tiks nolemts, ka minimālā alga valstī no 2021. gada 1. janvāra būs 500 eiro mēnesī, tad minimālo obligāto iemaksu apmērs būs ap 170 eiro mēnesī, ja no 2021. gada 1. janvāra tiek samazināta obligāto iemaksu likme par vienu procentpunktu.  
 

| 09.10.2020

Saistībā ar saslimšanas ar COVID-19 gadījumu skaita straujo pieaugumu Latvijā, īpaši atsevišķās pašvaldībās, Labklājības ministrija (LM) ir nosūtījusi aicinājumu pašvaldībām izvērtēt epidemioloģiskās drošības prasību izpildi savas pašvaldības teritorijā, īpašu uzmanību vēršot uz sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no to piederības un darbības formas.

COVID-19 izplatības laikā pavasarī LM sniegtajās rekomendācijās jau vērsa uzmanību uz to, ka liela daļa sociālo pakalpojumu saņēmēji ir ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klienti, tajā skaitā personas ar invaliditāti, ar hroniskām saslimšanām un gados veci cilvēki, kas būtiski paaugstina inficēšanās risku ar COVID-19, kā arī komplikāciju risku inficēšanās gadījumā. Šīm klientu grupām jebkuros apstākļos jānodrošina aprūpes procesa un pakalpojumu nepārtrauktība, tādēļ nepieciešams ņemt vērā  ārkārtējās situācijas laikā pieredzētos apstākļus un uzkrāto pieredzi.

Vienlaikus LM aicina iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aktualizētajiem ieteikumiem darba devējiem, kas ir papildināti ar prasībām par darbinieku sadali maksimāli mazās grupās, iespēju robežās norobežojot vienu darbinieku grupu no otras (tai skaitā veidojot aizsargbarjeras), kā arī mazinot darbiniekiem no dažādām struktūrvienībām fiziskās kontaktēšanās iespēju koplietošanās telpās. Ieteikts nodrošināt labu ventilāciju un telpu vēdināšanu, bet darbiniekiem lietot aizsargmaskas. 

LM pašvaldības aicina arī izvērtēt un aktualizēt aizsargmasku lietošanas nepieciešamību institūcijās, aicinot iepazīties ar SPKC skaidrojumu par sejas masku lietošanu sabiedrībā. Tāpat LM vērš uzmanību uz to, ka saistībā ar COVID-19 lokālajiem uzliesmojumiem atsevišķās pašvaldībās 2020.gada 30.septembrī valdība atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, tos papildinot ar jaunu nodaļu, kas nosaka īpašus pretepidēmijas pasākumus atsevišķās administratīvajās teritorijās. 

Pašvaldības aicinātas sadarbībā ar to dibināto vai to teritorijā darbojošos sociālo pakalpojumu institūciju vadītājiem un speciālistiem sekot līdz COVID-19 rādītājiem un SPKC, Veselības ministrijas un LM informācijai, izpildot sniegtos ieteikumus un norādījumus, kā arī izvērtējot nepieciešamību pēc papildu pasākumiem epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai institūcijās. 
Piemēram:

  1. obligātu aizsargmasku lietošanu darbiniekiem un, pēc nepieciešamības, citu individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, kā arī to uzkrājumu veidošana;
  2. pastiprinātiem dezinfekcijas pasākumiem; 
  3. regulāras klientu un darbinieku veselības stāvokļa uzraudzības;
  4. ierobežotiem klientu izbraukumiem ārpus institūcijas;
  5. rīcības plāna izstrādes situācijai, ja konkrētās sociālās aprūpes institūcijas klientu vai darbinieku vidū konstatēti inficēšanās ar COVID- 19 gadījumi.

Savukārt, lai izslēgtu papildu risku vienlaicīgai COVID-19 un gripas izplatībai institūcijās, LM atkārtoti aicina informēt institūciju vadītājus par nepieciešamību sadarboties ar SPKC pretgripas vakcinācijas nodrošināšanā klientiem un darbiniekiem.

Visbeidzot pašvaldības aicinātas ņemt vērā, ka darbinieki ir vissvarīgākais resurss un lielākā vērtība augstākminēto institūciju klientu aprūpē, lūdzot vērst darbinieku uzmanību uz nepieciešamību būt atbildīgiem pret sevi, klientiem, saviem kolēģiem, tuviniekiem un ievērot atbildīgo dienestu izteiktās rekomendācijas, pēc iespējas pārdomāti nodrošinot  savu un klientu drošību.
 

| 07.10.2020

Lai atbalstītu un iedrošinātu ikvienu ģimeni, kas uzņēmusi bez vecāku gādības palikušu bērnu kādā no ārpusģimenes aprūpes formām, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija organizē konferenci “Vecāks, bērns, sabiedrība”. Konference prioritāri paredzēta vecākiem, aizbildņiem un audžuģimenēm, skolu un pirmskolu pedagogiem, atbalsta speciālistiem (psihologiem un sociālajiem pedagogiem), bāriņtiesu un sociālo dienestu pārstāvjiem.

Konference notiks 2020. gada 15. oktobrī Jelgavas pamatskolas “Valdeka” attīstības centrā Institūta ielā 4, Jelgavā.

Dalībai konferencē iespējams pieteikties vēl līdz piektdienai, 9. oktobrim. Pieteikties iespējams, sekojot saitei https://www.mitto.me/btikonference-jelgava/pieteikties.

Konferenci būs iespējams vērot arī tiešsaistē inspekcijas mājaslapā www.bti.gov.lv un vietnē www.facebook.com/VBTAInspekcija.

| 06.10.2020

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) izsludina konkursu skolēniem, aicinot veidot radošos darbus – reklāmas projektus Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 (Uzticības tālrunis) jaunās aplikācijas popularizēšanai. Reklāmas projekti jāveido, izvērtējot savai vecuma grupai piemērotākās idejas un risinājumus. Darbus var veidot dažādās tehnikās – audio vai video reklāma, vides reklāmas makets utt.

Konkursā var piedalīties ikviens vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības iestādes skolēns vai audzēknis, sākot no 7. klases. Darbi tiks vērtēti trīs kategorijās – 7.-9. klašu un 10.-12. klašu, kā arī profesionālās izglītības iestāžu grupās.

Darbus dalībai konkursā var iesniegt no 12. oktobra līdz 30. oktobrim. Labāko darbu apbalvošana notiks kustības “Draudzīga skola” konferences laikā novembra sākumā.

Konkursa labākie darbi vai tajos ietvertās idejas var tikt izmantoti Uzticības tālruņa un ar to saistīto projektu reklāmās.

Sīkāka informācija par konkursu atrodama VBTAI mājaslapā www.bti.gov.lv, sadaļā “Konkursi”.

Arhīvs Pilns arhīvs