gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Presei pirmālapa Pilns arhīvs
| 24.01.2020

Gatavojoties administratīvi teritoriālās reformas  uzsākšanai, labklājības ministre Ramona Petraviča rosinājusi izveidot vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu visās Latvijas pašvaldībās, lai panāktu sociālo pakalpojumu pārklājumu un pieejamību. Tas ļautu nodrošināt  vienādas pieejamības sociālos pakalpojumus visiem valsts iedzīvotājiem, neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā viņš dzīvo. 

Šonedēļ Labklājības ministrija izsūtījusi visiem Latvijas pašvaldību sociālajiem dienestiem aicinājumu atbildēt uz aptaujas jautājumiem, kas saistīti ar jau sniegtajiem un nākotnē vēlamajiem sociālajiem pakalpojumiem savas administratīvās teritorijas iedzīvotājiem. 

Aptaujas mērķis ir iegūt informāciju par šobrīd pašvaldībās nodrošinātajiem sociālajiem pakalpojumiem iedzīvotājiem un apzināt līdz šim pašvaldības sniegto atbalsta pakalpojumu apjomu dažādām iedzīvotāju grupām. Turpmāk plānots noteikt vienotu sociālo pakalpojumu modeli visās Latvijas pašvaldībās, kas nodrošinātu izmaksu efektīvus, kvalitatīvus, pieejamus un uz cilvēku individuālajām vajadzībām vērstus sociālos pakalpojumus.

Atbildes ministrijā tiek gaidītas līdz šī gada 28. februārim. 
Par to un daudziem citiem jautājumiem piektdien, 24. janvārī,  labklājības ministre diskutēja ar Reģionālo attīstības centra apvienību. Diskusijas laikā tika pārrunāti sociālā darbinieka, sociālā pedagoga un psihologu apmācības un pieejamības  problēmas. Daudz tika runāts par vienu no aktuālākajām tēmām pašvaldībās – deinstitucionalizācijas procesa nepārtrauktības nodrošināšanu, finanšu resursu papildus piešķīrumu šai vajadzībai. 

“Mums kopā risināmi ļoti daudzi ikdienas jautājumi un kopā arī veidojami jauni sadarbības modeļi. Tāpēc izmantošu ikvienu iespēju, lai tiktos ar pašvaldību vadītājiem gan pie viņiem reģionālajās vizītēs, gan dažādās nevalstiskajās organizācijās, diskusijās, lai visi Latvijas iedzīvotāji sajustu valsts un pašvaldības rūpes, “tikšanās noslēgumā pauda labklājības ministre Ramona Petraviča.
 

| 21.01.2020

Šonedēļ aprit gads, kopš darbu sākusi Krišjāņa Kariņa valdība. Tās sastāvā labklājības ministres posteni no 2019. gada 23. janvāra ieņem Ramona Petraviča. Š.g. 21. janvāra Ministru kabineta sēdē labklājības ministre Ramona Petraviča sniedza pārskatu par pirmajā gadā būtiski paveikto un tuvākajiem plāniem 2020. gadā.

Kā galveno veikumu labklājības jomā ministre uzsvēra minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanas uzsākšanu. No 2020. gada 1. janvāra ir uzsākts  paaugstināt minimālās valsts pensijas aprēķina bāzi, attiecīgi palielināti minimālās vecuma pensijas apmēri, kā arī paaugstināts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts personām ar invaliditāti, attiecīgi palielinātas minimālās invaliditātes pensijas. Šis darbs turpināsies. Pienācīgs atbalsts senioriem ir ne tikai labklājības ministra, bet tai būtu jābūt arī visas valdības prioritātei.

No 2019. gada 1. jūlija par 100 eiro (no 213,43 līdz 313,43 eiro) palielināts īpašas kopšanas pabalsts bērniem ar ļoti smagu invaliditāti un pilngadīgām personām, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības.

Tāpat no 2019. gada 1. jūlija adoptētājiem ir tiesības uz jaunu valsts sociālo pabalstu – bērna adopcijas pabalstu līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai (līdz bērna 7 gadu vecuma sasniegšanai – 107,50 eiro, no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecumam sasniegšanai – 129 eiro).

No 2019. gada 1. aprīļa palielināts valsts sociālās aprūpes centru darbinieku atalgojums, nodrošinot darba samaksas palielinājumu vidēji par 30%.

Pakāpeniski norit plānošanas reģionu deinstitucionalizācijas plānu īstenošana, nodrošinot, ka būtiski pieaug mūsdienīgu, sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu pieejamība. Ar ESF atbalstu jau šobrīd sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi tiek sniegti 468 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, 1045 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 423 to likumiskajiem pārstāvjiem. Jau šogad ar ERAF atbalstu tiks izveidota jauna pakalpojumu infrastruktūra 30 pašvaldībās.

Nosakot par 2020. gada prioritātes, labklājības ministre Ramona Petraviča akcentēja jaunumu - minimālā sociālo pakalpojumu groza izveidi un asistenta pakalpojuma pašvaldībās sakārtošanu. Drīzumā tiks uzsākts darbs pie sociālo pakalpojumu groza izstrādes, kas būtu obligāti nodrošināms pašvaldībās dažādām sociālam riskam pakļautām iedzīvotāju grupām. Tā rezultātā visiem Latvijas iedzīvotājiem noteiktās situācijās būs pieejams līdzvērtīgs atbalsts, neatkarīgi no tā, kādā pašvaldībā viņš dzīvo, kā arī pašvaldībām būs pienākums nodrošināt saviem iedzīvotājiem pašu nepieciešamāko pakalpojumu grozu.

Liels izaicinājums būs lēmuma pieņemšana par asistenta pakalpojuma personām ar invaliditāti izmaiņām. Variantam, kas, iespējams, apmierinātu mērķa grupu, papildus varētu būt nepieciešami ap 20 miljoniem eiro.

Paralēli tam turpināsies iesāktais darbs pie bērnu tiesību aizsardzības sistēmas sakārtošanas jeb bāriņtiesu reformas un valsts sociālās aprūpes centru darba uzlabošanas.

2020. gadā turpināsies  darbs, lai pilnībā ieviestu minimālā ienākumu atbalsta sistēmu, tiks rosināts pārskatīt ģimenei sniegto valsts atbalstu.
 

| 16.01.2020

Ņemot vērā darba tirgū esošos situāciju, lai mazinātu šķēršļus darba devējam un veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, no Darba likuma tiks izslēgta norma, kas paredz aizliegumu uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti. Vienlaikus gan tiks saglabāts regulējums par to, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, tad par priekšrocību turpināt darba tiesiskās attiecības jāuzskata arī invaliditāte.

Minētās izmaiņas paredz likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, kas ceturtdien, 16. janvārī izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un sociālajiem partneriem, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.

Likumprojekts tāpat arī papildina regulējumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā. Šis regulējums gan pamatā attiecas uz ārvalstu komersantiem, kas nosūta savus darbiniekus darbam Latvijā, tādejādi ietekmējot arī Latvijas darba tirgus situāciju un konkurences apstākļus.

Jaunais regulējums šajā ziņā plāno ieviest izmaiņas trīs galvenajās jomās. Pirmkārt, tas ir darbinieku atalgojums, tostarp apakšuzņēmēju līgumu slēgšanas gadījumos.  Otrkārt, ir uzsvērta pagaidu darba aģentūru jeb darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja un saņēmēja sadarbība un atbildība darbinieka nosūtīšanas gadījumā. Treškārt, detalizētāk reglamentēti ilgtermiņa norīkojumi (kas ilgāki par 12 mēnešiem). 

Likumprojekts izstrādāts, lai galvenokārt nodrošinātu efektīvāku nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normās ietvertajam regulējamam, veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību. 
 

| 16.01.2020

Pēc labklājības ministres Ramonas Petravičas iniciatīvas pagājušā gada nogalē valdības sēdē tika pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes , invaliditātes un darbaspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību”, kas turpmāk deva tiesības Veselības un darbaspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀVK)  jau pirmajā invaliditātes ekspertīzē noteikt invaliditāti bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu) personām jebkurā vecumā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, kurām ir iestājušies slimības vai traumas radīti stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kas būtu par pamatu invaliditātei visa mūža garumā. 

“Gadu desmitiem praktizēto netaisnību pret personām ar smagu invaliditāti, kurām tā bija regulāri un atkārtoti jāpierāda ārstu komisijai, bija iespējams novērst vien pāris mēnešos un bez papildu finanšu resursiem. Man ir grūti saprast, kā tas nākas, ka tik šķietami vienkāršā lietā gadiem netika rasts risinājums, “neizpratni pauž labklājības ministre Ramona Petraviča.

Saskaņā ar VDEĀVK datiem kopš normas stāšanās spēkā 2019. gada 6. decembrī līdz šī gada 13.janvārim invaliditāte bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa (uz mūžu) ir noteikta 914 personām. Starp tām ir 153 personas, kurām invaliditātes ekspertīze veikta pirmreizēji un invaliditāte noteikta bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa, kā arī 16 bērni, kuriem, sasniedzot 18 gadu vecumu, invaliditāte noteikta uzreiz, bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa. 

Tāpat starp minētajām 914 personām ir 177 personas, kuras vērsušās VDEĀVK, lai veiktu atkārotu invaliditātes ekspertīzi, un viņām noteikta invaliditāte bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa. Pirms normas spēkā stāšanās šīm personām invaliditāte tiktu noteikta uz noteiktu termiņu un pēc noteikta laika būtu jāvēršas VDEĀVK, lai veiktu atkārtotu ekspertīzi. 

2019. gada novembrī Latvijā bija 196 274 personas ar invaliditāti, no kurām 50% jau ir noteikta invaliditāte bez atkārtota invaliditātes ekspertīzes termiņa. 
 

| 15.01.2020

Lai veicinātu iekļaujošas sabiedrības veidošanos, Labklājības ministrija turpina sabiedrības informēšanas kampaņu (deinstitucionalizācijas atbalstam) “Cilvēks, nevis diagnoze!”, aicinot ikvienu uz iesaistošu spēli, kas palīdzēs kliedēt sabiedrības aizspriedumus un stereotipus par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, izceļot galvenās vērtības, kas vieno visas sabiedrības grupas.  Kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze!” atklāšanas pasākums notiks trešdien, 22.01.2020. plkst. 11.00 t/c “Galerija Centrs”, Audēju ielā 16, Rīgā.

“Cilvēks, nevis diagnoze!” kampaņas mērķis ir kliedēt sabiedrības aizspriedumus, mītus un stereotipus par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, izceļot vērtības, kas vieno visas sabiedrības grupas. 

Kampaņas atklāšanas pasākuma ievadā notiks īsa spēle, kas palīdzēs ieraudzīt sabiedrību vienojošās vērtības, kā arī mudinās saskatīt cilvēku kā individualitāti, nevis pievērst uzmanību viņa iespējamām diagnozēm. 
“Cilvēks, nevis diagnoze!” kampaņas ietvaros paredzēts runāt par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu veiksmīgu integrāciju sabiedrībā, akcentējot centrālo vērtību – cilvēku.

Plašāka informācija par kampaņu: http://cilveksnevisdiagnoze.lv/

Aicinām uz kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze!” atklāšanas pasākumu – preses konferenci

Pasākums tiks atklāts ar īsu spēli, kas palīdzēs ieraudzīt sabiedrību vienojošās vērtības.

Pasākumā piedalīsies:
•    labklājības ministre Ramona Petraviča
•    Veselības centra “Vivendi” psihiskās veselības aprūpes virziena vadītāja, psihiatre dr. Inga Zārde
•    Biedrības „Rīgas pilsētas “Rūpju Bērns”” vadītājs Māris Grāvis

Lūgums iepriekš pieteikties pa tālruni 29785691 vai e-pastā Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. .

Lūgums ierasties savlaicīgi – pirms pasākuma atklāšanas.

| 14.01.2020

No šī gada 15. janvāra labklājības ministrei Ramonai Petravičai invaliditātes politikas jautājumos padomus sniegs Jolanta Kalniņa-Levina.

Jolanta Kalniņa ir trīs bērnu māmiņa.  Uzkrāta liela un bagātīga  pieredze sadarbībā ar valsts un pašvaldības iestādēm, risinot  bērna kopšanas un aprūpes jautājumus daudzu gadu garumā. Jolantas ģimenē aug dēls ar ļoti smagu invaliditāti kopš dzimšanas. 

Pagājušā gada nogalē Tiesībsarga biroja rīkotajā "Gada balvas cilvēku ar invaliditāti atbalstam 2019" pasākumā Jolantai Kalniņai–Levinai tika pasniegts atzinības raksts “Par bērnu ar smagiem funkcionāliem traucējumiem ilgtermiņa aprūpes jautājumu aktualizēšanu, stāstot pieredzi par bērna ar īpašām vajadzībām audzināšanu”. 

Labklājības ministre Ramona Petraviča uzsver, ka tieši šī – personiskā pieredze ir pati noderīgākā, lai ārštata padomnieces statusā Jolanta Kalniņa–Levina varētu palīdzēt rast labākos risinājumus daudzos jautājumos, īpaši tādos, kas skar bērnu ar invaliditāti aprūpi. Savukārt Jolanta Kalniņa–Levina kā sava jaunā amata pirmo prioritāti atzīst asistenta pakalpojuma sakārtošanu valstī.

Labklājības ministrei Ramona Petravičai ir vēl viena ārštata padomniece – Valentīna Gorbunova, kura pilda savus pienākumus kopš 2019. gada 1. augusta bērnu ārpusģimenes aprūpes jautājumos. Ārštata padomnieks ir sabiedrisks amats, par ko netiek sniegta finansiāla atlīdzība.
 

| 20.12.2019

Piektdien, 20. decembrī, labklājības ministre Ramona Petraviča  reģionālajā vizītē apmeklēja valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) “Zemgale” filiāli “Ziedkalne” Jelgavas novadā un klātienē iepazinās ar uzsākto iestādes renovāciju. 

Pēc ministres iniciatīvas šogad uzsākta VSAC “Zemgale” filiāles “Ziedkalne” aprūpes centra infrastruktūras sakārtošana,  tam novirzot 425 000 eiro. Renovācija uzsākta, lai steidzamības kārtā novērstu ēku kritisko stāvokli,  kas pēc ministres ieskatiem pārkāpj jebkuras personas tiesības uz cienīgu dzīvi.  

Filiālē “Ziedkalne” sociālos pakalpojumus saņem personas ar smagiem un ļoti smagiem  garīga rakstura traucējumiem, 1. un 2. grupas invalīdiem.

Apmeklējuma laikā ministre iepazinās ar līdz šim paveikto ēku renovācijas darbu sākuma posmā. Finansējuma ietvaros pilnībā izremontēts filiāles otrā korpusa 3.stāvs, kā arī pirmā korpusa 2. un 3. stāva sanitārie mezgli,  sakārtoti ēku jumta segumi. Renovācijas darbi “Ziedkalnē” turpināsies arī 2020. gadā.

Finansējums tika nodrošināts  no  ministrijas apakšprogrammas “Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās” ietvaros no plānotā finansējuma  VSAC infrastruktūras sakārtošanai.

VSAC ēku atjaunošana iespēju robežās ir viena no labklājības ministres Ramonas Petravičas prioritātēm. 
 

Arhīvs Pilns arhīvs