gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Presei pirmālapa Pilns arhīvs
| 03.04.2020

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz sniegt atbalstu tiem vecāku pabalsta saņēmējiem, kuriem Covid-19 valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā beidzas vecāku pabalsta izmaksas periods, taču ārkārtējās situācijas radīto apstākļu dēļ nav iespējams atgriezties darbā.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka koronavīrusa izraisītās krīzes laikā tiek meklētas iespējas palīdzēt pēc iespējas vairāk cilvēkiem, tostarp vismazāk aizsargātajām personām, kā arī ģimenēm. 

“Māmiņām jājūtas droši par savu un bērnu veselību, par iespēju atgriezties darba tirgū, līdz ar to ir nepieciešami papildus aizsardzības pasākumi”.

Grozījumi paredz, ka piešķirtā vecāku pabalsta turpinājumu izmaksā pēc bērna gada vai pusotra gada vecuma līdz dienai, kad sakarā ar Covid-19 izsludinātā ārkārtējā situācija ir atcelta, tiem vecāku pabalsta saņēmējiem, kuri ārkārtējās situācijas radīto apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā: jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai persona nevar gūt ienākumu no saimnieciskās darbības.

Vecāku pabalsta turpinājumu izmaksās par periodu no 2020. gada 12.marta līdz persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā sakarā ar Covid-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām.

Par šo periodu vecāku pabalsta turpinājums tiek izmaksāts iepriekš piešķirtā vecāku pabalsta apmērā, bet ne vairāk kā 700 euro mēnesī. 

Vecāku pabalsta turpinājumu neizmaksā, ja persona veic saimniecisko darbību un gūst ienākumus vai personai ir piešķirts dīkstāves pabalsts.

Par vecāku pabalsta turpinājuma izmaksas periodu netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Lai saņemtu vecāku pabalsta turpinājumu, personai ir jāvēršas VSAA ar iesniegumu.
 

| 02.04.2020

COVID-19 slimības uzliesmojums pasaulē izraisījis lejupslīdi akciju tirgos, kas atspoguļojas arī fondēto pensiju kapitālā - atkarībā no izraudzītā ieguldījumu plāna, sarukuši iedzīvotāju pensiju otrā līmeņa uzkrājumi. Tādējādi vissliktākajā situācijā šobrīd ir personas, kam jāpensionējas tuvākajā laikā.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka finanšu tirgu lejupslīdes laikā nedrīkst pieļaut, ka pensionārs ir zaudētājs, tāpēc veikti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā:

“Šie grozījumi ir būtiski visiem tiem, kam pensijā jādodas tuvākajā laikā, lai viņi nezaudētu otrā līmeņa uzkrājumus. Svarīgi ir neizdarīt straujas darbības laikā, kad finanšu tirgi piedzīvo krīzi, bet nogaidīt, kad situācija stabilizējas”.

Atbilstoši likumam, pieprasot vecuma pensiju, cilvēkam ir jāizvēlas, vai otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu pievienot tā dēvētajam pensiju pirmajam līmenim, vai arī par uzkrāto fondētās pensijas kapitālu iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi.

Saeimas pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā paredz, ka cilvēkiem, kuri pieprasīs vecuma pensiju, ir tiesības uz laiku līdz 2021. gada 30. novembrim šo izvēli atlikt. Ja persona nebūs izdarījusi izvēli, tad no 2022. gada 1. janvāra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra slēgs personas fondētā pensijas kapitāla kontu un pārrēķinās cilvēka vecuma pensiju saistībā ar fondēto pensijas kapitālu.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka krīzēm beidzoties, akciju tirgi nostabilizējas, pēc kā īslaicīgie zaudējumi pensiju kapitālā izlīdzinās un ieguldījumu plāni atgriežas pie peļņas.
 

| 02.04.2020

Saskarsme ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir bijusi pusei Latvijas iedzīvotāju (51 %), liecina Labklājības ministrijas veiktais pētījums*. Tomēr joprojām sabiedrībā valda dažādi stereotipi un aizspriedumi par šo cilvēku iespējām socializēties un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Lai kliedētu mītus par cilvēkiem ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem, ministrija aicina piedalīties ātrā un vienkāršā testā. 

Labklājības ministrija ir izveidojusi testu, lai palīdzētu ikvienam novērtēt savas zināšanas un izpratni par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem ikdienu.

“Kā jebkuram no mums, arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem piemīt dažādi talanti un spējas, viņiem ir savi sapņi. Garīga rakstura traucējumi nav šķērslis unikālām nodarbēm un hobijiem. Arī viņi, saņemot nepieciešamo atbalstu, var mācīties, iekļauties darba tirgū un dzīvot pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi. Tie ir mūsu, sabiedrības, aizspriedumi, kas uzliek robežas, saskatot tikai atšķirīgo, nevis novērtējot to, kas patiesi ir būtisks, proti, cilvēku,” norāda labklājības ministre Ramona Petraviča.

Tests pieejams: http://cilveksnevisdiagnoze.lv/patiesiba-vai-mits/ 

Tas izveidots, īstenojot kampaņu “Cilvēks, nevis diagnoze!”. Kampaņā stāsta par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu veiksmīgu integrāciju sabiedrībā, akcentējot galveno vērtību – cilvēku kā individualitāti.

*Labklājības ministrijas sabiedriskās domas pētījums “Iedzīvotāju informētība un izpratne par deinstitucionalizācijas procesu” veikts 2018. gada novembrī, aptaujājot 1004 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
 

| 01.04.2020

COVID-19 perēkļa atklāšana kristīgās draudzes "Zilais krusts" vīriešu patversmē Rīgā stingrākus piesardzības pasākumus likusi apsvērt Valsts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. 

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka karantīnas pasākumi, kas noteikti šajās iestādēs nevar garantēt, ka vīruss tur nenonāks, tāpēc ir svarīgi būt gataviem rīcībai “X - stundā”: 

“Es regulāri prasu informāciju, lai monitorētu, kāda ir situācija pansionātos. Tur dzīvo personas, kas ir koronavīrusa izraisītās slimības COVID – 19 riska grupā. Lielākajai daļai šo cilvēku ir hroniskas slimības un līdz ar to viņiem ir augsts komplikāciju risks inficēšanās gadījumā, turklāt šajās institūcijās vienviet uzturas liels skaits klientu un darbinieku.”

VSAC “Zemgale” direktors Kristaps Keišs uzsver, ka karantīnas laikā pilnīgi visas viņa vadītās iestādes filiālēs klientu plūsma ir apturēta un viņi nedodas ne iekšā, ne ārā, arī apmeklētāji iestādēs netiek laisti. Tāpēc lielāko risku vīrusa ienešanai rada darbinieki. Atnākot uz darbu viņiem tiek mērīta temperatūra, pārbaudīti simptomi. Ja ir kādas pazīmes, darbinieku pie darba nepielaiž un sūta pie ģimenes ārsta. Darbinieki tiek nodrošināti ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem – cimdiem un sejas masku, dezinfekcijas šķidrumu. Sociālās aprūpes iestāžu klientiem divas reizes dienā tiek mērīta temperatūra, ēdināšana tiek nodrošināta pēc iespējas individuāli. Ja klienti neievēro karantīnu, tad viņus uz 14 dienām ievieto veselības izolatorā (speciāli iekārtotā istabiņā) novērošanai. Kristaps Keišs atzīst, ka neapzinīgu klientu dēļ tiek apsvērta iespēja pie filiālēm norīkot apsardzi:

“ Ir tādi gadījumi, ka klienti cenšas tomēr doties kaut kur ārpusē – pārsvarā lec pāri žogiem un iet uz veikalu pirkt cigaretes, kafiju vai vēl kaut ko. Lai to novērstu, mēs apsveram iespēju pie filiālēm ierīkot apsardzes dežūrposteņus.”

Jau līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu Labklājības ministrija nosūtīja rekomendācijas visām padotībā esošajām iestādēm, tai skaitā valsts sociālās aprūpes centriem un iestādēm, kuras nodrošina valsts finansētos sociālās aprūpes pakalpojumus personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem.  Lielākā daļa sociālo pakalpojumu sniedzēju atrodas pašvaldību pārziņā, tāpēc 2020. gada 17. martā Labklājības ministrija vērsās pie Latvijas pašvaldībām, nosūtot rekomendācijas par veicamajiem ārkārtējiem pasākumiem COVID–19 izplatības novēršanai pašvaldību sociālajos dienestos, bāriņtiesās un sociālo pakalpojumu sniedzējās institūcijās. Saskaņā ar šīm rekomendācijām jau ar 2020. gada 13. martu valsts finansētās sociālās aprūpes iestādēm tika uzdots noteikt karantīnu - pārtraukt apmeklētāju pieņemšanu un liegt klientiem atstāt iestādes teritoriju.

Vienlaikus tika uzdots apturēt jaunu klientu uzņemšanu, atkārtoti informēt darbiniekus un klientus par Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijām personīgās higiēnas un profilakses pasākumu ievērošanai, pastiprināti uzraudzīt darbinieku un klientu veselības stāvokli (tai skaitā pievēršot uzmanību COVID-19 simptomu kopumam), kā arī izvērtēt iespējas īslaicīgai telpu pārstrukturizācijai, izolācijas telpu izveidei, nodrošinot to klientu izolēšanu, kuriem ir konstatēti augšējo elpceļu slimību simptomi. Vienlaicīgi, sadarbojoties ar SPKC, ir īstenots pilotprojekts institūciju darbinieku testēšanai uz COVID-19, kā arī sagatavotas rekomendācijas par darba organizāciju situācijā, ja liela daļa no aprūpes sektora darbiniekiem nevar pildīt savus pienākumus.

Sociālās aprūpes iestāžu vadītāji aicināti būt atbildīgiem gan pret sevi, gan pret kolēģiem un klientiem, respektēt un ievērot rekomendācijas, kā arī regulāri sekot SPKC un citu atbildīgo dienestu informācijai par COVID-19 izplatības ierobežošanai veicamajiem pasākumiem.

Vienlaikus, domājot par individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību sociālās aprūpes iestādēs, Labklājības ministrija ir apzinājusi nepieciešamo līdzekļu daudzumu un sadarbībā ar citām ministrijām ir iesniegusi pieprasījumu valsts centralizētajam iepirkumam. 

Lai apkopotu vienviet labklājības jomas aktualitātes saistībā ar COVID-19, piesaistot nozares speciālistus ir izstrādāti un Labklājības ministrijas mājaslapā izveidotajā banerī – http://www.lm.gov.lv/lv/?option=com_content&view=article&id=91683) publicēti norādījumi.
 

| 31.03.2020

Lai atbalstītu Covid-19 izraisītās krīzes skartās pašnodarbinātās personas, Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes, Labklājības, Finanšu ministrijām un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu,* kas paredz kārtību, kādā pašnodarbinātie un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji var pieteikties un saņemt dīkstāves pabalstu.

„Daudz radošo personu īpaši smagi skāruši ārkārtējās situācijas radītie ierobežojumi attiecībā uz publiski pieejamo kultūras, svētku, piemiņas, izklaides, sporta un atpūtas pasākumu norisi, kā arī uz interešu izglītības programmu īstenošanu, kā rezultātā ir atcelti vairāk nekā 1 600 publiski pasākumi,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis, vēršot uzmanību uz to, ka šīs personas ir veikušas normatīvajā regulējumā noteiktās sociālās iemaksas, taču tām nav iespējas pieteikties bezdarbnieka pabalstam. Tāpat uz tām nav attiecināmi valdības līdz šim noteiktie atbalsta mehānismi Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas skartajiem, tāpēc izstrādāts īpašs atbalsta mehānisms.

Par Covid-19 izraisītās krīzes skartām pašnodarbinātām personām uzskatāmas fiziskas personas, kas reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicēji, ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātas personas vai autoratlīdzības saņēmēji, vai ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji un kuras dīkstāves periodā nav guvušas ienākumus no saimnieciskās darbības.

Pašnodarbinātas personas varēs saņemt dīkstāves pabalstu 75% apmērā no VSAOI objekta apmēra, no kura pēdējos 2 noslēgtajos ceturkšņos veiktas VSAOI (nepārsniedzot 700 eiro mēnesī), savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji 50% no mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja mēneša vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības no pēdējiem 2 noslēgtajiem ceturkšņiem (ne vairāk kā 700 eiro mēnesī).

Dīkstāves pabalstu pašnodarbinātie varēs saņemt par diviem mēnešiem, kuros tie nav guvuši ienākumus no saimnieciskās darbības (laika periodā no š.g. 14. marta līdz 14. maijam), bet ne ilgāk kā spēkā ir valdības lēmums par ārkārtējo situāciju valstī.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, pašnodarbinātajai personai ir jāvēršas ar iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), apliecinot, ka iesniegumā norādītajā laika periodā persona nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības. Dīkstāves pabalsta apmērs tiks noteikts pēc VID rīcībā esošās informācijas – pašnodarbinātās personas VID deklarētajiem datiem.

Pieprasīto dīkstāves pabalstu VID sniegs ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot to uz personas bankas kontu.

VID dīkstāves pabalstu pašnodarbinātās personas atsevišķos gadījumos nevarēs saņemt, piemēram, ja vidējie VSAOI maksājumi mēnesī 2019. gada otrajā pusgadā ir bijuši mazāk nekā 20 eiro, ja pašnodarbinātā persona vienlaikus ir arī darba ņēmējs, un tā pamata darbā ir saņēmusi vairāk kā minimālo algu vai ir darba ņēmējs uzņēmumā, kas neatrodas dīkstāvē, ja pašnodarbinātajai personai ir būtiski nodokļu parādi vai maksātnespējas process, u.c. gadījumos. Tāpat šie noteikumi neattiecas uz personām, kas uzņēmējdarbību veic kā patentmaksas maksātāji. Dīkstāves pabalstu saņēmušo pašnodarbināto personu saraksts tiks publicēts VID tīmekļvietnē.

Saskaņā ar VID sniegto informāciju, 2019. gada 4.ceturksnī kopumā Latvijā bija 29 292 pašnodarbinātas personas, kuras darbojas dažādās nozarēs, 1 160 personas ir reģistrējušās kā pašnodarbinātās personas kultūras jomā.


*- “Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātajām personām, kuras skar Covid–19 izplatība”
 

| 31.03.2020

Valsts nodrošina atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem uz ārsta sertificēta gastroenterologa izsniegtas izziņas pamata. Tās termiņš ir divi gadi. Taču, lai mazinātu Covid-19 izplatīšanās iespējamību, ārstniecības iestādes ir pārtraukušas ambulatorās vizītes, tostarp izmeklējumus un konsultācijas. Līdz ar to ar celiakiju slimiem bērniem nav iespējas konsultēties pie sertificēta gastroenterologa, lai saņemtu ārsta izziņu, kas nepieciešama valsts pabalsta saņemšanai. Arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas vai tās noteiktā termiņa beigām būs nepieciešams laiks, lai apmeklētu ārstu un saņemtu nepieciešamo izziņu.

Tāpēc otrdien, 31. martā, valdības sēdē ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par valsts atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem”. Tie nosaka, ka, ja ar celiakiju slimajiem bērniem, kuri saņēma valsts atbalstu, noteiktās ārkārtas situācijas laikā vai triju mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām beidzas ārsta izziņā norādītais termiņš un nav iesniegta nepieciešamā ārsta izziņa atbalsta saņemšanai, izziņas darbības termiņš tiek pagarināts uz laiku līdz  sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz jaunas ārsta izziņas izdošanai .

Minētajos gadījumos ārsta izziņas termiņš tiks pagarināts automātiski, un rakstisks pieprasījums par atbalsta piešķiršanu nebūs jāiesniedz. Ārsta izziņas derīguma termiņa pagarināšana būs attiecināma uz visām ārsta izziņām, kurām derīguma termiņš būs beidzies sākot ar ārkārtējās situācijas izsludināšanas pirmo dienu – 2020.gada 12.martu.
 

| 31.03.2020

Valsts nodrošinās mērķdotāciju daļējai pašvaldību izdevumu segšanai par izmaksātajiem pabalstiem krīzes situācijā. Valsts segs 50 procentus no ģimenei vai personai izmaksātā pabalsta krīzes situācijā apmēra, bet ne vairāk kā 40 eiro mēnesī vienai personai triju mēnešu periodā.

"Šajos krīzes apstākļos ir svarīgi, lai neviens nepaliek bez sociālā drošības spilvena. Ja cilvēks nekvalificējas valsts atbalsta saņemšanai, tad pēdējais, kur vērsties pēc palīdzības, ir pašvaldības. 

Valsts dos pašvaldībām finansējumu, lai tās pēc iespējas ātrāk varētu palīdzēt visiem grūtībās nonākušajiem cilvēkiem", uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.

Minētā mērķdotācija būs spēkā laikā, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām. Šim nolūkam Labklājības ministrijai piešķirts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas nepārsniegs 2,16 miljonu eiro.

Šāds rīkojums otrdien, 31. martā, pieņemts valdības sēdē. 
 

Arhīvs Pilns arhīvs