gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

Kam šie norādījumi paredzēti

Šie norādījumi satur svarīgākos principus, kuri nepieciešami plānojot,  sagatavojoties un nodrošinot pakalpojumus COVID-19 uzliesmojuma vai plašas un straujas izplatības apstākļos. 

Norādījumi paredzēti sociālās aprūpes institūcijām (turpmāk - SAC), kas nodrošina sociālās  aprūpes pakalpojumu ar izmitināšanu, tādu darbību veikšanai, lai sociālās aprūpes institūcijā uzturētu nepārtrauktu, kvalitatīvu un drošu pakalpojumu sniegšanu.

Pakalpojumu sniedzējiem aprūpes institūcijās ir ieteikts sadarboties ar pašvaldības iestādēm, lai izstrādātu sadarbības un savstarpējās palīdzības plānus, tostarp dalītos darbaspēkā starp pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ar vietējām primārās (ģimenes ārstu prakses) un sekundārās (slimnīcu) veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem.

Vienlaikus informējam, ka ir apturēta jaunu klientu ievietošana valsts finansētajos SAC. Nodrošināt personu, kuras jau ir ieguvušas tiesības uz pakalpojumu saņemšanu līdz Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai un ir iestājušās institūcijā, izolēšanu uz karantīnas periodu.

Lai nodrošinātu nemainīgu pakalpojumu sniegšanu ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, ieteikts:

  1. Pārskatīt klientu sarakstu un pārliecināties, ka tas ir aktualizēts.
  2. Apzināt un nodrošināt neatliekamo nepieciešamo individuālā aprūpes/atbalsta apjomu, īpaši 3. un 4. aprūpes līmeņa klientiem.
  3. Apkopot klientiem izstrādātos sociālās aprūpes un veselības aprūpes plānus, lai būtu pieejama informācija par pakalpojumu apjomu slimības uzliesmojuma laikā.
  4. Pārliecināties, ka darbinieki ir informēti par aktuālo informācijas aprites kārtību/shēmu, ir aktuālas kontaktpersonas un kontakti saziņai, nodrošinot visas aprūpes sistēmas elastīgu pielāgošanos kritiskai situācijai.
  5. Sagatavot informāciju par klientiem, kas ir nozīmīga gadījumos, ja klients tiks hospitalizēts.
  6. SAC klientiem nodrošināt viegli uztveramu aktuālo informāciju par Covid-19 un noteiktajiem ierobežojumiem SAC.
  7. Jāapsver, ar kādu informāciju nepieciešamības gadījumā SAC dalās, ja saņem pamatotu pieprasījumu (datu apjoms, ar ko personas labākajās interesēs drīkst dalīties), un drošai informācijas pārsūtīšanai pēc iespējas izmanto:
  • elektroniskas saziņas rīkus savstarpējai komunikācijai starp SAC personālu saziņā ar klientu tuviniekiem (jāņem vērā klientu labklājība un pozitīvā ietekme, ko atstāj saskarsme ar draugiem un ģimeni);
  • Skype un citus elektroniskos  rīkus drošiem virtuāliem konferences zvaniem, lai nodrošinātu savstarpējas konsultācijas starp valsts/pašvaldības iestāžu darbiniekiem, SAC  u.c. pēc nepieciešamības.
  1. Izvērtēt iespēju samazināt ārpakalpojumu sniedzēju iesaisti SAC darbā.

Kā aprūpes institūcijas var mazināt COVID-19 pārnešanas riskus

  1. Visi darbinieki un klienti institūcijā jāapmāca ievērot atbilstošu roku higiēnu!
  2. Darbinieki nodrošina drošu personīgā apģērba maiņu un higiēnas pasākumus pirms un pēc darba SAC.
  3. SAC jābūt pastāvīgi nodrošinātiem ar individuālajiem aizsarglīdzekļiem (IAL), piemēram, cimdiem, ķirurģiskajām šķidrumizturīgajām maskām u.c. un nodrošināt virsmu dezinfekciju.
  4. Cilvēku aprūpē netiek nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem (Atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 477 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība").
  5. Karantīnas ieviešana, kas izpaužas kā aizliegums apmeklēt SAC klientus un liegums klientiem atstāt institūciju (ir apturēta jaunu klientu ievietošana valsts finansētajos SAC. Nodrošināt personu, kuras jau ir ieguvušas tiesības uz pakalpojumu saņemšanu līdz Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai un ir iestājušās institūcijā, izolēšanu uz karantīnas periodu).
  6. Pastiprināti uzraudzīt klientu un darbinieku veselības stāvokli, tai skaitā pievēršot uzmanību COVID-19 simptomu kopumam.
  7. Izvērtēt atbilstošu telpu pieejamību un aprīkošanu iespējamai klientu izolācijai, tai skaitā izvērtēt iespējas īslaicīgai telpu pārstrukturizācijai, izolācijas telpu izveidei, gadījumam, ja radīsies nepieciešamība izolēt lielāku klientu skaitu.
  8. SAC veic pasākumus, lai samazinātu pārnešanas risku, izmantojot darba drošības procedūras.

Individuālo aizsarglīdzekļu izmantošana

Ja ne SAC darbiniekam, ne klientam, kas saņem aprūpi un atbalstu nav saslimšanas simptomu, tad no normālas higiēnas prakses viedokļa nav nepieciešami individuālie aizsardzības līdzekļi.

Vispārējā profilakses kārtībā ieteicams pastiprināti tīrīt telpas un inventāru,  lai samazinātu vīrusa atrašanās risku uz cietām virsmām, un  pienācīgi vēdināt telpas, atverot logus, kad vien tas ir droši un piemēroti.

Ja aprūpes institūcijas darbiniekam ir aizdomas par inficēšanos ar COVID-19

Ja  SAC nav paredzētas īpašas iemītnieku izolācijas iespējas, taču situācijā, ja kāds iemītnieks uzrāda COVID-19 simptomus, jārīkojas tādā pašā veidā, kā gadījumā, ja iemītniekam būtu gripa, proti, šis iemītnieks jāizolē.

Darbiniekiem jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi (IAL) veicot aprūpi, kura tiek sniegta ciešā personiskā kontaktā, piemēram, iemītnieka paša un viņa veļas mazgāšanas, viņa personiskās higiēnas nodrošināšanas un saskares ar iemītnieka ķermeņa šķidrumiem gadījumos. Šajās situācijās jālieto priekšauti, cimdi un šķidrumizturīgas ķirurģiskās maskas. Ja pastāv šļakatu risks, acu aizsardzība samazina inficēšanās risku. Katrai aprūpes epizodei jālieto jauni IAL. Ir svarīgi, lai izlietotie IAL tiktu droši uzglabāti vienreizējās lietošanas atkritumu maisos. Šie maisi jāieliek citā maisā, cieši jāsasien un jātur atsevišķi no citiem atkritumiem paredzētā telpā. Tas jāatstāj vismaz uz 72 stundām, pirms to iznīcina kā parastos atkritumus, paredzot, ka aprūpes institūcijās ir labi izstrādāti atkritumu apsaimniekošanas procesi.

Regulāri jātīra bieži skartās virsmas. Personiskos atkritumus (piemēram, lietotus papīra kabatlakatiņus, inkontinences līdzekļus un citus priekšmetus, kas notraipīti ar ķermeņa šķidrumiem) un vienreizējās lietošanas tīrīšanas strēmeles glabāt vienreizējās lietošanas atkritumu maisos, ievērojot nosacījumus, kas minēti pie IAL.

Nedrīkst purināt un vēdināt netīro veļu – to nedarot, samazinās iespēja izkliedēt vīrusu pa gaisu. Veļa un priekšmeti vajadzības gadījumā jāmazgā saskaņā ar ražotāja norādījumiem. Netīro veļu, kas bijusi kontaktā ar slimu cilvēku, var mazgāt kopā ar citu cilvēku veļu un priekšmetiem. Ar īpašnieka piekrišanu jāiznīcina ar ķermeņa šķidrumiem, piemēram, ar vēmekļiem notraipītas vai caurejas rezultātā sabojātas lietas vai traukus, kurus nevar mazgāt.

Ja ir jautājumi par COVID-19, jāzvana uz  tālruņa Nr. 67387661. Veselības ministrija aicina neizmantot ārkārtas tālruni 113 kā uzziņu tālruni, lai neradītu risku citiem cilvēkiem saņemt palīdzību dzīvībai kritiskās situācijās, plašāku informāciju var lasīt arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājas lapā - https://spkc.gov.lv/lv/, kur norādīta arī aktuālā informācija par  analīžu veikšanas nosacījumiem, drošības pasākumiem un iespējamo hospitalizāciju.

Ņemot vērā, ka pasaulē turpinās COVID-19 izplatība, aicinām būt atbildīgiem gan pret sevi un saviem ģimenes locekļiem (jo īpaši bērniem un vecākiem), gan pret saviem kolēģiem un klientiem, kā arī ievērot atbildīgo dienestu izteiktās rekomendācijas un regulāri sekot SPKC un citu atbildīgo dienestu informācijai par COVID-19 izplatības ierobežošanai veicamajiem pasākumiem. Vēršam uzmanību, ka katram ir jāapzinās, ka par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu var iestāties gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība.

Pašvaldību pasākumi, lai atbalstītu aprūpi institūcijās

Pašvaldību sociālajiem dienestiem vai veselības pārvaldēm, izmantojot jau iepriekš izstrādātos plānus gripas pandēmijas gadījumā:

  • jāsazinās ar visiem reģistrētajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas atrodas to teritorijā, un jāsekmē savstarpējās palīdzības plānu izstrāde un īstenošana starp tiem. Ir svarīgi, lai šajos plānos būtu iekļautas arī privātās aprūpes institūcijas, kuras sniedz pakalpojumus galvenokārt vai tikai tiem cilvēkiem, kuri paši finansē savu aprūpi.
  • sadarboties ar vietējām veselības aprūpes iestādēm un primārās veselības aprūpes sniedzējiem, lai atbalstītu sociālo pakalpojumu sniedzējus, un kopā izstrādātu rīcības plānu ar norādītām atbildībām un termiņiem. Tam būtu jāietver visu kopienas resursu izmantošana, tostarp brīvprātīgo, nevalstiskā sektora un sociālo uzņēmumu resursi.
  • izvērtēt, kā saglabāt aprūpes institūciju darbību un ilgtspēju, tostarp finansiālo ilgtspēju COVID-19 uzliesmojuma apstākļos. Par labas prakses avotiem var kalpot Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Sociālo dienestu vadītāju apvienības pieredze attiecībā uz sociālo pakalpojumu finansiālo ilgtspēju.

 

Gan veselības aprūpes iestādēm, gan primārās veselības aprūpes veicējiem ģimenes ārstu praksēs, gan pašvaldībai jāatbalsta aprūpes pakalpojumu sniedzējus institūcijās savlaicīgu un  kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanā.

Dažādu pakalpojumu sniedzēju sadarbības sistēmā jāveic pasākumi, lai:

  • sazinātos ar visiem vietējiem pakalpojumu sniedzējiem aprūpes institūcijās, tostarp tajās, kurās iedzīvotāji paši finansē savu aprūpi, un ar vietējām iestādēm, lai plānotu vietējus atbalsta tīklus un aprūpes nodrošināšanu visā teritorijā, ieskaitot vietējās pakalpojumu sniegšanas kapacitātes noteikšanu;
  • apsvērtu, kā vietējās sabiedrības veselības un veselības aprūpes iestādes un primārās veselības aprūpes sniedzēji var atbalstīt aprūpi institūcijās;
  • atbalstītu pašvaldību iestādes, lai nodrošinātu resursu apmaiņu vietējā līmenī saistībā ar COVID-19 uzliesmojumu. Tajā jāiekļauj darbaspēka mobilitātes iespējas;
  • ja iespējams, apsvērtu, kādus pasākumus var veikt, lai palīdzētu vietējiem aprūpes pakalpojumu sniedzējiem uzturēt iemītnieku neatkarību un mobilitāti, kā arī novērstu vai aizkavētu viņu funkcionēšanas pasliktināšanos un zaudēšanu.