gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  
Aktulitātes pirmālapa Pilns arhīvs
| 12.06.2020
  1. Ja asistenta pakalpojuma saņēmēja aktivitātes visā jūnija mēnesī ir atjaunojušās un persona asistenta pakalpojumu izmanto atbilstoši piešķirtajiem mērķiem un nosacījumiem, tad pakalpojuma uzskaites lapu par jūnija mēnesi asistents sagatavo un iesniedz sociālajā dienestā saskaņā ar līgumā par asistenta pakalpojuma sniegšanu noteikto. Asistenta pakalpojuma stundu uzskaite un samaksa asistentam par pilnu jūnija mēnesi (no 1.-9.jūnija un no 10.-30.jūnijam) tiek veikta parastajā kārtībā, apmaksājot stundas atbilstoši apliecinājumiem un nepārsniedzot personai piešķirto stundu apjomu.
  2. Ja asistenta pakalpojuma saņēmēja aktivitātes 1.-9.jūnijā (ārkārtējās situācijas periodā) vēl nebija atjaunojušās un personai asistenta pakalpojumu nebija iespējams izmantot saskaņā ar līguma nosacījumiem, tad stundu skaits ārkārtējās situācijas dienās (1.-9.jūnijs) veidojas kā starpība starp personas iepriekšējos trīs mēnešos vidēji mēnesī izmantoto stundu skaitu un mēneša dienās pēc ārkārtējās situācijas izmantoto skaitu. Savukārt stundas pēc ārkārtējās situācijas beigām (10.-30.jūnijs) ir uzskaitāmas un apmaksājamas atbilstoši personai piešķirtajiem pasākumiem, līgumā par asistenta pakalpojuma sniegšanu noteiktajā kārtībā un apmērā.

Piemērs. Pēteris jūnija mēnesī ar apliecinājumiem atbilstoši viņam piešķirtajiem pasākumiem pēc ārkārtējās situācijas beigām ir izmantojis 48 h, bet aprēķinātais vidējais stundu skaits par marta, aprīļa un maija mēnešiem ir - 80 h mēnesī. Tātad periodā no 10.-30.jūnijam pārskatā par asistenta pakalpojuma sniegšanu ir norādāmas un apmaksājamas 48 h, bet periodā no 1.-9.jūnijam ir apmaksājamas 32 h (80-48=32). Pārskatā par pakalpojuma sniegšanu periodā no 1.-9.jūnijam asistentam pie 7.pasākuma (sociālās iekļaušanas pasākumi) ir jānorāda 32 h, sadalot tās pa dienām.

Vienlaikus ir jāņem vērā, ka asistentam apmaksājamais stundu skaits nevar būt lielāks kā personai ar invaliditāti piešķirtais stundu skaits nedēļā, attiecīgi stundas pa nedēļas dienām jāsadala tā, lai nepārsniegtu personai piešķirto asistenta pakalpojuma apjomu nedēļā.

Piemērs. Līgai aprēķinātais vidējais stundu skaits par iepriekšējiem trīs mēnešiem ir 130 h mēnesī. Asistenta pakalpojums Līgai ir piešķirts 35 h nedēļā. Līga ar apliecinājumiem atbilstoši viņai piešķirtajiem pasākumiem no 10.-30.jūnijam ir izmantojusi 18 h, tātad periodā no 1.- 9.jūnijam viņai teorētiski būtu pieejamas 112 h (130-18=112), taču jāņem vērā, ka asistenta pakalpojumu Līgai nevar apmaksāt lielākā apmērā kā ir piešķirts - 35 h nedēļā. Vienlaikus ievērojams samērīguma princips attiecībā uz vienā dienā norādāmo pakalpojuma apjomu, pieņemot, ka persona noteiktu dienas daļu guļ un atrodas mājās.

| 11.06.2020

Pirmdien, 1. jūnijā, Valsts kanceleja atkārtoti izsludinājusi atklātu konkursu uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšnieka amatu. Pretendentu pieteikumi iesniedzami elektroniski līdz 22. jūnijam.

Galvenās pretendentiem izvirzītās prasības ir nevainojama reputācija, augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, vēlams maģistra grāds. Tāpat pretendentiem pēdējo 10 gadu laikā jābūt guvušiem vismaz triju gadu nepārtrauktu pieredzi organizācijas vadītāja amatā vai citā vadošā amatā organizācijas vadītāja tiešā pakļautībā ar vismaz 10 padotajiem darbiniekiem. Veiksmīga pārmaiņu vadības pieredze tiks uzskatīta par priekšrocību.

Vēl no amata pretendentiem tiek sagaidīta izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvā procesa un informācijas drošības jautājumiem. Angļu valodas zināšanām jābūt vismaz B2 līmenī, tāpat arī jāpiemīt teicamām sadarbības un komunikācijas prasmēm, kā arī spējai risināt sarežģītas situācijas.

Pretendentu atlase notiks trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, kā arī prezentēs savu redzējumu par iestādes darbības prioritātēm un attīstību. Pretendenti, kas tiks izvirzīti uz trešo kārtu, tiks vērtēti, analizējot viņu vadības kompetences: stratēģisko redzējumu, pārmaiņu vadīšanu, orientāciju uz rezultātu sasniegšanu, komandas vadīšanu, darbinieku motivēšanu un attīstīšanu. Šos atlases procesus Valsts kanceleja ir gatava nodrošināt attālināti.

Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušā pretendenta kandidatūra tiks virzīta apstiprinājumam Ministru kabinetā. Ieņemot amatu, nākamais VBTAI priekšnieks saņems mēnešalgu 2264 euro apmērā (pirms nodokļu nomaksas), sociālās garantijas, kā arī motivējošu bonusu sistēmu atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem.

Ņemot vērā, ka amata konkurss ir izsludināts atkārtoti, labklājības ministre Ramona Petraviča kā komisijas priekšsēdētāja aicina pieteikties konkursā uz VBTAI priekšnieka amatu visus interesentus, kuri jūt sevī aicinājumu vadīt stratēģiski nozīmīgu valsts pārvaldes iestādi, spēj ar savu aizrautību un uzņēmību iedvesmot līdzcilvēkus sasniegt labāko iespējamo rezultātu un kuriem rūp Latvijas bērnu nākotne.

Konkursa sludinājums ir publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī tiks publicēts Nodarbinātības valsts aģentūras CV/Vakanču portālā, MK tīmekļvietnē un sociālajos tīklos.

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada labklājības ministre Ramona Petraviča, tās sastāvā ir: Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece un Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Liene Kauliņa-Bandere. Ar padomdevēju tiesībām piedalās nodibinājuma “Centrs Dardedze” valdes locekle Laila Balode.

Valsts pārvaldes iestāžu vadītāju centralizētā atlase: INFOGRAFIKA

| 10.06.2020

Šodien, 2020.gada 10.jūnijā, stājas spēkā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums (Likums), kura mērķis ir noteikt vispārējo tiesisko kārtību pēc ārkārtējās situācijas beigām, paredzot atbilstošus piesardzības pasākumus saistībā ar COVID-19 izplatības ierobežošanu. Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus, tajā skaitā arī pakalpojumu sniegšanu pēc ārkārtējās situācijas beigām, kā arī atbilstošus piesardzības pasākumus un ierobežojumus privātpersonām, tajā skaitā īpašus nosacījumus izglītības, sporta, sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai COVID-19 izplatības periodā.

Likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka, ja vien citos likumos nav noteikts citādi, valsts institūcijas atjauno savu darbību, kāda paredzēta normatīvajos aktos, ievērojot šajā likumā minēto, kā arī šādus nosacījumus:

  1. iespēju robežās turpina attālināti sniegt pakalpojumus, neierobežojot privātpersonu tiesības un neradot pārmērīgu administratīvo slogu institūcijai;
  2. atjauno pakalpojumu saņemšanu klātienē tikai tad, ja tos nav iespējams sniegt attālināti, nodrošinot nodarbināto un pakalpojumu saņēmēju drošību atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām un rekomendācijām.

Savukārt Likuma 47.pants nosaka, ka, ja sociālo pakalpojumu sniedzējs spēj nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu, ir atļauta jaunu klientu ievietošana sociālo pakalpojumu institūcijās, kas sniedz pakalpojumus ar izmitināšanu.

Vienlaikus 2020.gada 10.jūnijā stājas spēkā 2020.gada  9.jūnijā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr.360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kuros ir iekļauti īpaši epidemioloģiskās drošības nosacījumi arī sociālo pakalpojumu saņemšanai (IV. sadaļa).

Minēto noteikumu 33.punkts nosaka, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija sniedz pakalpojumus, ja:

  1. personai, kas tiek ievietota institūcijā, sadarbībā ar ģimenes ārstu ne agrāk kā divas dienas pirms ievietošanas veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs, izņemot bērnus, kuriem nekavējoties (ārkārtējos gadījumos) nepieciešams nodrošināt uzturēšanos krīzes centrā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
  2. personai, kas tiek pārvesta no stacionārās ārstniecības, ne agrāk kā divas dienas pirms iestāšanās institūcijā veikts Covid-19 tests;
  3. persona pēc uzņemšanas institūcijā 14 dienas atrodas pašizolācijā.

Vienlaikus noteikumu 34.punkts nosaka, ka: pārējos sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu sniedz personai bez elpceļu saslimšanas pazīmēm, ja viņa atbilst vienai no šādām prasībām:

  1. persona var uzrādīt dokumentu, ka viņai veikts Covid-19 tests ne agrāk kā trīs dienas pirms iestāšanās institūcijā un tas ir negatīvs;
  2. personai ir ne agrāk kā nedēļu pirms ierašanās institūcijā izsniegta ārstējošā vai ģimenes ārsta izziņa par kontrindikāciju neesību pakalpojuma saņemšanai.

Tādējādi aicinām sociālos dienestus informēt par izmaiņām sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtībā tās personas, kuras ir vērsušās sociālajā dienestā, lai saņemtu sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu.

Vienlaikus aicinām sociālo pakalpojumu sniedzējus, kas sniedz pakalpojumus ar izmitināšanu, ņemt vērā, ka pirms pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas ir jāpārliecinās par dokumenta, kas apliecina, ka personai ir veikts COVID-19 tests ne agrāk kā divas dienas pirms iestāšanās  ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai trīs dienas pirms cita veida sociālā pakalpojuma ar izmitināšanu saņemšanas, un tas ir negatīvs, esamību. Papildus cita veida sociālā pakalpojuma ar izmitināšanu saņemšanai, ir nepieciešama ne agrāk kā nedēļu pirms ierašanās institūcijā izsniegta ārstējošā vai ģimenes ārsta izziņa par kontrindikāciju neesību pakalpojuma saņemšanai.

Savukārt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas aicinām ņemt vērā, ka personas izolācija ir nodrošināma atsevišķās, norobežotās telpās ar atsevišķu sanitāro mezglu, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, dezinfekciju, klientu aprūpē iesaistot personālu, kurš netiek iesaistīts citu klientu aprūpē, kā arī nodrošinot individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību darbiniekiem un klientiem (skat. Papildu rekomendācijas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām jaunu masveida saslimšanas gadījumu ar COVID-19 novēršanai[1]).

| 09.06.2020

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no 10.jūnija atsāk klientu apkalpošanu klātienē, kas marta vidū tika pārtraukta saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju Covid-19 izplatības ierobežošanai. Klientu apkalpošana klātienē NVA notiks tikai pēc iepriekšējā pieraksta, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus! 

Klientiem, kuriem ārkārtas situācijas dēļ uz vēlāku laiku tika pārcelti klātienes NVA apmeklējumi, savā NVA filiālē jāierodas atbilstoši klātienes apmeklējumu datumu pārcelšanas grafikam, kas ir pieejams šeit. Informāciju par precīzu apmeklējuma laiku klients var arī uzzināt, autorizējoties NVA CV un vakanču portāla sadaļā “PROFILS” vai zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80200206.

NVA filiālē klientam jāierodas precīzi iepriekšējā pierakstā norādītajā laikā un klientu apkalpošanas telpā jāieiet tikai pēc uzaicinājuma. Savukārt tiem klientiem, kuri būs saņēmuši no NVA ziņu par attālināto apkalpošanu, NVA filiālē klātienē nebūs jāierodas. 

Lūdzam klientus, apmeklējot NVA, ievērot 2 metru distanci, izmantot savus mutes un deguna aizsegus, kā arī paņemt līdzi savas personiskās pildspalvas. Aicinām atturēties no NVA apmeklējuma cilvēkus ar elpceļu saslimšanas pazīmēm. 

Iesniegumi bezdarbnieka vai darba meklētāja statusa iegūšanai joprojām tiks pieņemti tikai attālināti! 

Lai NVA CV un vakanču portālā pieteiktos bezdarbnieka statusam, ne agrāk kā nākamajā dienā pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas jāveic šādi soļi:
1. solis
Atveriet NVA CV un vakanču portālu (https://cvvp.nva.gov.lv);
2.solis
Autorizējieties, izmantojot vienu no portāla latvija.lv autentifikācijas veidiem;
3.solis
Izvēlēties iespēju "Pieteikšanās bezdarbnieka vai darba meklētāja statusam";
4.solis
Izvēlēties iespēju "Pieteikties bezdarbnieka statusam" un norādiet NVA filiāli, ar kuru vēlaties sadarboties;
5.solis
Lejupielādējiet un aizpildiet iesniegumu bezdarbnieka statusa piešķiršanai (paraksts nav vajadzīgs)IESNIEGUMS bezdarbnieka statusa piešķiršanai; 
6.solis 
Aizpildītu iesniegumu WORD formātā saglabājiet kā pielikumu un nosūtiet NVA.
 
Ja klientam nav iespējas elektroniski pieteikties bezdarbnieka statusam, to var izdarīt, iesniegumu izdrukājot, aizpildot un ieliekot filiāles pastkastītē.
 

| 05.06.2020

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 10.jūnija atsāks klientu apkalpošanu klātienē. Lai ievērotu piesardzības pasākumus, apkalpošana tiks organizēta tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Pierakstīties klātienes apmeklējumam var, zvanot pa tālruni vai rakstot e-pastu konkrētajai nodaļai, uz kuru vēlas doties.

Tā kā ne visos VSAA klientu apkalpošanas centros ir pietiekami plašas uzgaidāmās telpas, klienti tiek lūgti ierasties precīzi norādītajā laikā un klientu apkalpošanas zālē ieiet tikai tad, kad tiks uzaicināti. Klientu apkalpošanas centru telpās VSAA aicina ievērot distanci, izmantot savus mutes un deguna aizsegus un personiskos rakstāmpiederumus. Riska grupas personas un apmeklētājus ar elpceļu saslimšanas pazīmēm VSAA lūdz no klātienes apmeklējuma atturēties. 

Ārkārtējās situācijas periodā VSAA klienti izmantoja iespējas pakalpojumus pieprasīt elektroniski un, nosūtot iesniegumus pa pastu – aprīlī šādi saņemti 98,1 %, bet maijā 97,7 % no kopējā iesniegumu skaita. Pārējie izmantoja VSAA telpās izvietotās pasta kastītes kā arī pašvaldību klientu apkalpošanas centru starpniecību. 

VSAA aicina arī pēc ārkārtējās situācijas beigām VSAA pakalpojumus pieprasīt neklātienē, izmantojot E-iesniegumu VSAA vai Iesniegumu iestādei portālā latvija.lv. Iesniegumus VSAA var nosūtīt arī pa pastu, adresējot jebkurai VSAA nodaļai, vai darba laikā no plkst. 8:30 līdz 17:00 atstāt iesniegumus VSAA nodaļās izvietotajās pasta kastītēs. 
 

| 21.05.2020

Papildu rekomendācijas ir izstrādātas ar mērķi novērst jaunu masveida saslimšanas gadījumu ar COVID-19 rašanos ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (turpmāk – institūcijas). Tāpat papildu rekomendācijas ir vērstas uz to, lai sekmētu Veselības inspekcijas pārbaudēs par institūciju atbilstību epidemioloģiskās drošības prasībām konstatēto trūkumu novēršanu, kā arī gatavotos karantīnas noteikto ierobežojumu pakāpeniskai mazināšanai.

Attiecīgi, lūdzam visu institūciju vadītājus neatliekami veikt šādus pasākumus:

  1. Izveidot papildu izolācijas telpas, nosakot  maksimālo izolācijas telpu ietilpību (cik klientus var ievietot), ņemot vērā iespējas nodrošināt atsevišķu sanitāro mezglu, kā arī telpu darbiniekiem. Papildus izvērtējot iespējas nodrošināt ēdiena sadali (t.sk. nodrošinot vienreizlietojamos traukus), individuālo aizsardzības līdzekļu (turpmāk – IAL) un dezinfekcijas līdzekļu (turpmāk - DL) pieejamību gan darbiniekiem, gan klientiem, atsevišķu uzkopšanas inventāru, atkritumu tvertnes, DL telpu dezinfekcijai, kā arī bīstamo atkritumu savākšanu un veļas mazgāšanu u.c.
  2. Nodrošināt klientu, kuri atgriežas pēc stacionēšanas ārstniecības iestādē, izolāciju uz 14 dienām veselības stāvokļa monitoringa veikšanai.
  3. Nodrošināt klientu, kuri, neievērojot noteikto karantīnu, ir atstājuši institūcijas teritoriju un ir tikušies ar trešajām personām, izolāciju uz 14 dienām veselības stāvokļa monitoringa veikšanai.
  4. Nodrošināt, ka klientus, kuriem ir plānots diagnostisks vai laboratorisks izmeklējums  ārstniecības iestādē, pavada ārstniecības persona vai darbinieks, kurš ir apmācīts IAL un DL lietošanā, ievērojot drošības pasākumus gan klientam, gan darbiniekam, t.sk. nodrošinot IAL un DL pieejamību.
  5. Nodrošināt darbinieku (aprūpē iesaistīto un veselības aprūpes) skaita pietiekamību, vienlaikus izvērtējot iespējas institūcijas darbiniekiem noteikt papildu pienākumus, ja klientu tiešajā aprūpē iesaistītie darbinieki darbnespējas dēļ nevar nodrošināt klientu aprūpi.
  6. Veidot IAL un DL uzkrājumus, īpašu uzmanību pievēršot tiem IAL, ko nenodrošina centralizētās valsts piegādes.
| 15.05.2020

Otrdien, 12. maijā, Labklājības ministrija projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros organizēja diskusiju “Kas tālāk? jeb kā pielāgoties pagaidu pastāvīgajam!”, kurā piedalījās Ilze Skrodele-Dubrovska, Labklājības ministrijas metodiskās vadības un kontroles departamenta direktore, Mārtiņš Moors, Sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks, Rīgas Domes Labklājības departamenta direktora vietnieks, Sociālās pārvaldes priekšnieks, Ina Behmane, Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore, Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības valdes priekšsēdētāja, Jana Pūķe, Rīgas sociālā dienesta, vecākā sociālā darbiniec un Kārlis Viša, sociālā darba eksperts, lektors, supervizors.

Paredzams, ka situācija valstī vīrusa ietekmē var būt mainīga: brīžiem pieļaujot atvieglotākus nosacījumus, brīžiem - stingrākus ierobežojumus. Sociālā darba jomas uzdevums ir pielāgoties situācijai, lai kāda tā būtu, un rast efektīvus risinājumus nepārtrauktai darba turpināšanai un atbalsta nodrošināšanai iedzīvotājiem. Latvijas pašvaldību sociālo dienestu vadītāju pārstāve uzsvēra, ka, neskatoties uz valstī noteiktajiem ierobežojumiem, vairums sociālo dienestu un sociālo darbinieku veiksmīgi pielāgojas un aktīvi strādā. Tajā pašā laikā tika akcentēts, ka šobrīd ļoti nozīmīga ir sociālo dienestu vadības spēja, sadarbībā ar darbiniekiem, rast ilgtermiņa risinājumus darbam šādos apstākļos 

Diskusijā tika aktualizēti izaicinājumi un problēmas, ar kuriem ārkārtas situācijas apstākļos saskaras sociālās jomas profesionāļi. Lielākā uzmanība tika pievērsta pakalpojumu pieejamības un starpinstitucionālās sadarbības problemātikai (īpaši ar izglītības, veselības un iekšlietu jomām), un nepieciešamībai mainīt līdz šim ierasto darba organizāciju. 

Sociālais darbs pašvaldībās nedrīkst apstāties un nogaidošai pozīcijai nav vietas. Sociālajam darbam ir būtiska loma ne tikai sociālo problēmu ietekmes mazināšanā, bet arī situācijas attīstības paredzēšanā, spējot saskatīt problēmu rašanos ļoti agrīnā stadijā un prognozēt šo tendenču attīstību un gaitu. Sociālajiem dienestiem ir jābūt gataviem šādu faktos balstītu informāciju savlaicīgi piedāvāt lēmumu pieņēmējiem gan pašvaldības, gan valsts līmenī laicīgai un pamatotai lēmumu pieņemšanai un resursu piesaistei. 

Diskusijas dalībnieki atzina, ka sadarbības pieredze pašvaldībās ir ļoti atšķirīga - daļa pašvaldību spēj rīkoties ātri un proaktīvi, atbilstoši reaģējot uz informāciju par iedzīvotāju vajadzībām, taču atsevišķas pašvaldības lēmumus pieņem novēloti un nepārdomāti, neizvērtējot resursus un iestāžu reālās iespējas veikt plānoto. Tas rada neizpratni un nevajadzīgu papildus slodzi iesaistītajiem darbiniekiem, nesniedzot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu atbalstu. Tādēļ šobrīd īpaši nozīmīga ir sociālo dienestu vadības līmeņa darbinieku savlaicīga un efektīva komunikācija ar pašvaldību politikas veidotājiem, lai lēmumi par rīcību tiktu pieņemti atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un ārkārtējās situācijas radītajām sekām, un sociālie dienesti tiktu nodrošināti ar visu nepieciešamo nepārtraukta darba veikšanai.

Izskanēja viedoklis, ka kopumā ir nepieciešama lielākā sociālo dienestu un sociālo darbinieku autonomija un elastīgāka pieeja administratīvo procedūru īstenošanā, lai paši spētu ātri un elastīgi reaģēt uz klientu vajadzībām krīzes situācijā.

Raksturojot esošās problēmas mērķētāka atbalsta nodrošināšanā klientiem, diskusijas dalībnieki vairākkārt uzsvēra starpnozaru vidē ilgstoši pastāvošu sektorālu domāšanu un rīcību katram savas nozares ietvaros. Tā rezultātā netiek skatīta iespējama saskare ar citiem pieejamajiem resursiem, kā arī nereti iztrūkst situācijas izvērtējums no lietotāja pozīcijas, kas būtu īpaši nozīmīgi esošo ierobežojumu apstākļos.

Šī brīža situācija parāda virkni trūkumu pieejamo pakalpojumu klāstā, īpaši attiecībā uz ģimenēm un bērniem, senioriem un cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Runājot par ģimenēm, kurās aug skolas vecuma bērni, sociālie darbinieki pauž bažas, ka līdz ar attālinātās mācīšanās ieviešanu daudz vairāk bērnu nekā iepriekš ir pakļauti riskam “izkrist” no izglītības sistēmas ierobežoto resursu un atbalsta dēļ. Tādēļ nozarēm strādājot kopā un konsolidējot pieejamos resursus, būtu jādomā par atbalsta mehānismiem ģimenēm ar bērniem. Izskanēja ieteikumi izvērtēt iespējas modificēt mācību procesu, piemēram, īstenot klātienes darbu ar mazāku skolēnu skaitu un, izvērtējot situāciju, mācības īstenot dažādās vidēs, t.sk., skolēna dzīvesvietā. Vairāki sociālie dienesti kā pozitīvu pieredzi norāda asistentu, vai citu speciālistu piesaisti ģimenēm, kurām nepieciešams atbalsts. 

Tāpat diskusijas dalībnieki vērsa uzmanību tam, ka ārkārtējā situācija radīs negatīvu ietekmi uz mazaizsargātām sabiedrības grupām. Papildus ekonomikas lejupslīdes apstākļiem, esošā izolācija pastiprināta stresa līmeni un veicina daudzu sociālu problēmu pastiprināšanos – piemēram, vielu lietošanu, vardarbību, garīgās veselības traucējumus, taču cilvēki par šiem gadījumiem vairs neziņo un nevēršas sociālā dienestā pēc palīdzības un atbalsta. 

Raksturojot sociālā dienesta darba pielāgošanu esošajai situācijai, diskusijā izskanēja plašs problēmu loks, skarot gan nepieciešamību stiprināt esošās un apgūt jaunas prasmes, īpaši darbu krīzes situācijās, vadības, digitālās, attālinātās komunikācijas, kā arī saskarsmes un gadījuma vadīšanas prasmes.  Sociālie darbinieki izjūt bailes un nedrošību par esošo situāciju, kā arī saskaras ar tehniskā aprīkojuma (telefons, dators, kamera u.tml.) nepietiekamību. 

Neskatoties uz iezīmēto problemātiku, sociālajos dienestos ir virkne labās prakses piemēri, kas iegūti krīzes laikā. Diskusijas dalībnieki atzina, ka būtiski šos piemērus apkopot un izplatīt, lai veicinātu mācīšanos vienam no otra. Tuvākajā laikā šī pieredzes apmaiņa tiks īpaši veicināta gan no profesionālo organizāciju, gan Labklājības ministrijas puses. 

Pēc diskusijas dalībnieku domām, maiņu darbs, elastīgs darba grafiks (t.sk. iespējas strādāt brīvdienās), darbs ārpus telpām un alternatīvas pieejas klientu konsultēšanā tuvākajā laikā ienāks sociālo dienestu ikdienā kā paliekoša prakse, kas ļauj sniegt iedzīvotāju vajadzībās balstītu palīdzību.

Šāda veida diskusijas plānots turpināt, organizējot tās par konkrētu jautājumu risināšanu, paralēli iniciējot konkrētu darbību, īpaši sadarbības jautājumu pilnveidei.
 

Arhīvs Pilns arhīvs