gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  
Aktulitātes pirmālapa Pilns arhīvs
| 17.05.2019

Pirmdiena, 27. maijs

  • Valsts darba inspekcijas seminārs par ergonomiku Siguldā.

Otrdiena, 28. maijs

  • Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji tiekas ar Salas novada pašvaldības pārstāvjiem par deinstitucionalizācijas projekta īstenošanu.

Trešdiena, 29. maijs

  • LM pārstāvji piedalās ES fondu Uzraudzības komitejā.  
  • Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas konsultāciju diena Baldonē un Ķekavā.

Ceturtdiena, 30. maijs

  • Nodarbinātības valsts aģentūra piedalās Kultūras ministrijas rīkotajā romu mediatoru pieredzes apmaiņas seminārā.

Piektdiena, 31. maijs

  • Valsts sekretārs I. Alliks uzstājas konferencē „Rīgas pilsētas pašvaldības sociālā darba aktualitātes”.
  • Valsts sekretārs I. Alliks piedalās Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Latvijas valdības 23. augsta līmeņa tikšanās.
  • Nodarbinātības valsts aģentūra rīko Vakanču gadatirgu Rīgā.
  • NVA piedalās „Siguldas Uzņēmēju dienās `19”.
     
| 16.05.2019

Finanšu ministrija aicina pieteikt konkursā “RegioStars Latvija 2019” veiksmīgākos, inovatīvākos un iedvesmojošākos ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu īstenotos projektus. Konkursa mērķis ir popularizēt labās prakses piemērus ES fondu finansējuma ieguldīšanā valsts attīstībā. Tajā tiks godināti augstas pievienotās vērtības projekti, kas ceļ vietējās sabiedrības labklājības līmeni un vienlaikus izglīto un iedvesmo citus projektu realizētājus Latvijā un citur Eiropā. 

Šogad projektu realizētāji aicināti iesniegt projektus šādas 5 kategorijās:

1. Digitālo pārmaiņu veicināšana;
2. Zaļās, zilās un pelēkās infrastruktūras savienošana;
3. Cīņa pret nevienlīdzību un nabadzību;
4. Pret klimata pārmaiņām noturīgu pilsētu veidošana;
5. Veselības aprūpes pakalpojumu modernizēšana.

Pieteikumus konkursam aicinām iesniegt līdz 20. maijam. Plašāka informācija par katru no konkursa kategorijām, kā arī pieteikuma anketa pieejama mājaslapā: https://regiostars.lv/. 

Visus “RegioStars Latvija 2019” konkursā pieteiktos projektus izvērtēs žūrija un labākos projektus katrā no kategorijām apbalvos īpašā pasākumā, kas norisināsies 29. maijā Rīgā, Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā, Zinātņu mājā.
 

| 02.05.2019

Caur birzi brauc ziedonis mirdzošs un balts,
dzelteniem pieneņziedu ratiem.
Līkst bērzi vēsmā un sveicienu šalc
zaļu tauriņu pilniem matiem.
(I.Ziedonis)

Aicinām uz Kapseļu ielas bērnu aprūpes centra atvērto pasākumu “Ziedoņa plaukumā” Kapseļu ielā 31, Rīgā – piektdien, 10. maijā, plkst. 17.00-19.00

Uzplaukst ievas, plūmes un ābeles, parādās pirmās, dzelteno pieneņu galvas un mūsu dabu pārņem “ziedoņa laiks”.

Turpinot atvērto pasākumu tradīciju  Valsts sociālās aprūpes centrā “Rīga” jeb Kapseļu ielas bērnu aprūpes centrā, vēlamies atkal uzrunāt sabiedrību, potenciālās uzņemošās ģimenes, visus drosmīgos un atsaucīgos cilvēkus, lai kopīgi atrastu katram bērnam viņa mīļos cilvēkus – viņa ģimeni. Vēlamies turpināt atvērto pasākumu tradīciju ar vēl lielāku cerību un paļāvību, ka bērns ar invaliditāti tāpat kā jebkurš bērns ir tiesīgs uzaugt mīlošā ģimenē.

Pasākumā viesus gaidīs VSAC “Rīga” filiāles “Rīga”, “Pļavnieki”, “Teika” un citu filiāļu bērni un darbinieki. Pasākuma tālejošais mērķis ir dot iespēju potenciālajām uzņemošajām ģimenēm iepazīties ar filiālēs dzīvojošajiem bērniem, lai veicinātu bērnu uzņemšanu ģimenēs.

Ieslīgsim pavasarīgā ziedoņa gaisotnē, baudot RDKS jauno mūziķu un skolotājas, dziedātājas Terēzes Greteres priekšnesumus un pavadot laiku ar fanu kluba “Īriss” burvīgajiem zirgiem.
 
Mazajiem un lielajiem būs iespēja darboties radošajā darbnīcā! 

Nākot uz pasākumu, aicinām līdzi ņemt, kā jau allaž, – groziņā našķi! Pasākums notiks Kapseļu ielas 31, Rīga dārzā.

Aicināts ir ikviens!

Vairāk informācijas: 
Ilze Dzene, VSAC “Rīga” filiāles “Rīga” vadītāja, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., mob.tālr.20222093
Ēstere Zemīte, VSAC “Rīga” filiāles “Rīga” sociālā darbiniece, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., tālr.29658383

| 12.04.2019

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) rīcībā nonākusi informācija par vairākiem gadījumiem, kad pie kādas ģimenes Saldus novadā ieradušās personas, kas, uzdodoties par Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas darbiniekiem, vēlējušās veikt ģimenes dzīves apstākļu pārbaudi. 

Tā kā ģimenei radušās aizdomas par šo personu rīcības motīviem, tā sazinājusies ar bāriņtiesu apstākļu noskaidrošanai. Pēc tam, kad bāriņtiesā apstiprināts, ka ģimeni apmeklējušās personas nevar būt VBTAI pārstāvji, ģimene vērsusies policijā.

Vēršam uzmanību, ka VBTAI var veikt tikai audžuģimeņu dzīves apstākļu pārbaudes, līdz ar to var pieņemt, ka minētās personas ir viltvārži, kas, izmantojot cilvēku uzticēšanos, cenšas iekļūt viņu dzīvesvietās mantkārīgos nolūkos.

Aicinām ikvienu, pirms ielaist savā mājoklī cilvēkus, kas uzdodas par valsts iestāžu pārstāvjiem:
1.    prasīt uzrādīt dienesta apliecību;
2.    piefiksēt minēto personu vārdu, uzvārdu. 

Aizdomu gadījumā lūdzam fiksēt arī automašīnas valsts numura zīmi (ja personas ieradušās ar transportlīdzekli), personu izskatu, un bez kavēšanās par to ziņot Valsts policijai.

VBTAI atgādina, ka pirms gada atklātībā nonāca informācija par līdzīgu gadījumu, tikai tad viltvārži uzdevās par bāriņtiesas, sociālā dienesta un policijas pārstāvjiem.

| 02.04.2019

Labklājības ministrija Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros kopš pērnā gada septembra īsteno individuālā budžeta modeļa izmēģinājuma projektu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar invaliditāti un viņu vecākiem. Tas tiek īstenots 10 pašvaldībās, kopā iesaistot 100 bērnus un viņu vecākus.

Izmēģinājuma projektā iesaistītie vecāki un sociālie darbinieki sasniegtos rezultātus vērtē pozitīvi. Tas ir uzlabojis dzīves kvalitāti katram bērnam individuāli, gan arī ģimenei kopumā. Vajadzību izvērtēšanā piedalījās SIA “Rīgas veselības centrs” multiprofesionāla novērtēšanas ekspertu – rehabilitācijas speciālistu komanda, kuras darbu vadīja fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts un attiecīgās pašvaldības sociālais darbinieks.

Ar saviem novērojumiem dalās stāsta “Rīgas veselības centra” fizikālās un rehabilitācijas medicīnas jomas galvenā speciāliste Lolita Cibule, kas vadīja izvērtēšanas ekspertu komandas darbu vairākās pašvaldībās un piedalījās bērnu izvērtēšanā gan, uzsākot projektu, gan, veicot atkārtotu izvērtēšanu, šogad februārī:  

“Uzlabojumus varēja uzreiz redzēt gadījumos, kad bērns sāka saņemt viņa vajadzībām atbilstošus atbalsta pakalpojumus. Piemēram, bērns un ģimene strādāja kopā ar speciālistu pēc vienotas Piemērotās Uzvedības Analīzes metodikas (Adapted behaviour assessment). Bērna attīstību novēroja funkcionēšanu veicinošā vidē. Vairākas ģimenes projekta ietvaros sadarbojas ar speciālistiem, lai uzlabotu vides pieejamību bērnam mājas vidē, kā arī skolā.  Novērtēšanas ekspertu komanda kopā ar sociālo darbinieku centās norādīt uz rehabilitācijas pakalpojumu resursiem valstī un pēc iespējas iekļaut plānā bērnam vajadzīgos sabiedrībā balstītus pieejamos sociālos pakalpojumus, nepieciešamības gadījumā nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību. 

Īpaši jāuzsver projektā iesaistīto vecāku loma. Svarīgi, ka ģimenes, iesaistoties šajā izmēģinājuma projektā, piekrita aktīvai vecāku līdzdalībai gan individuālā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu plāna sastādīšanā ģimenei, gan šī plāna īstenošanā. Tāpēc, šoreiz ir iespēja pateikties vecākiem par sadarbību, ieteikumiem un izpratni! Vecāki ļoti cenšas un pilda speciālistu norādījumus. Plānos iekļautie atbalsta pakalpojumi tika īstenoti dažādos veidos – gan kā atsevišķas mērķtiecīgas konsultācijas, gan kā regulāras nodarbības bērnam vai vecākiem, vai visiem kopā pie speciālistiem, gan kā pakalpojumu kurss.  Šī projekta finansējums deva iespēju realizēt uz ģimeni vērstus pakalpojumus, tai skaitā nodrošināt atbalstu bērna vecākiem. Vecāki uzņēmās atbildību vadīt plāna īstenošanu. Viņi paši rūpīgi seko līdzi bērna veselības stāvoklim, noslodzei bērnam un ģimenei un, ja rodas grūtības, informē sociālo darbinieku pašvaldībā. 

Nepieciešamības gadījumā sociālais darbinieks un fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts pārskata plānu un veic izmaiņas atbilstoši aktuālai ģimenes vajadzībai. Jāsaka, ka dažas ģimenes arī secināja, ka bērna un ģimenes resursi ir nepietiekami, lai īstenotu visas plāna aktivitātes. Tas tikai rāda, ka problēmas plāna īstenošanas laikā ir jārisina neatliekami, iesaistoties gan ģimenei, gan pakalpojumu organizatoriem un sniedzējiem.

Protams, visas iesaistītās puses, tai skaitā novērtēšanas ekspertu komanda, saskārās ar izaicinājumiem. Daudziem projektā iesaistītajiem pašvaldību sociālajiem dienestiem bija jāpapildina piedāvāto sociālo pakalpojumu grozs ar ekspertu ierosinātajiem atbalsta pakalpojumiem. Savukārt vecākiem bija iespēja izzināt vairāk par pieejamajiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem izglītības iestādēs un ārstniecības iestādēs.  Pateicoties teicamai projekta aktivitāšu koordinācijai, ieguvēji ir visi tajā iesaistītie.  Tāpēc domāju, ka tā ir laba prakse, kuru vajadzētu turpināt!”

| 28.03.2019

Pirms gada, 1. aprīlī, stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums. Tā izstrāde un pieņemšana bija loģisks turpinājums sociālās uzņēmējdarbības ekosistēmas izveidei. Latvijā jau darbojās vairāki desmiti sociālās uzņēmējdarbības veicēju, gan kā komersanti, gan kā nevalstiskās organizācijas. Tāpat darbojās tādas sadarbības platformas kā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, kā arī tika uzsākta Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” īstenošana, lai paplašinātu atbalstu tieši sociālajiem uzņēmumiem.

Vai likums sanāca ideāls? Droši vien, ka nē. Tomēr Sociālā uzņēmuma likums skaidri definē spēles noteikumus. Ja ne uz visu laiku, tad vismaz tuvākajiem gadiem, kuru laikā jāļauj likuma normām iestrādāties, pēc kāda laika jāveic izvērtējums un jānonāk līdz nepieciešamajiem pilnveidojumiem. Likuma mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi.

Par sociālajiem uzņēmumiem var reģistrēties tikai sabiedrības ar ierobežotu atbildību, tātad komersanti, nevis biedrības vai nodibinājumi. Tāpat likums nosaka, ka sociālajam uzņēmumam jāveic labvēlīgu sociālo ietekmi radoša saimnieciska darbība, jānodarbina algoti darbinieki, statūtiem jāatbilst likuma mērķim, peļņa jāiegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai. Izveidotais juridiskais ietvars nosaka ne tikai sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanas kārtību, atbalsta instrumentus, sociālā uzņēmuma pienākumus un tiesības, bet arī paver iespējas risināt ikvienam no mums interesējošus un svarīgus jautājumus. Tostarp – uzsākt sabiedrībai nozīmīgus projektus. Citviet pasaulē pārbaudītā prakse ar Sociālā uzņēmuma likumu ienāca arī Latvijā. Ienāca ar cerību, ka sociālā uzņēmējdarbība ļaus risināt sociālās problēmas ar biznesa instrumentiem, tas ir, sociālais uzņēmums ražos preces vai sniegs pakalpojumus kā tradicionālajā uzņēmējdarbībā, tikai ar mērķi risināt sociālo problēmu, nevis ar mērķi gūt finansiālu labumu uzņēmuma īpašniekiem.

Un tagad par skaitļiem. Kopš Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā, gada laikā sociālā uzņēmuma statuss ir piešķirts 49 uzņēmumiem. Iespējams, varēja būt vairāk, bet nevar arī teikt, ka tas ir maz. Interese no potenciālajiem sociālajiem uzņēmējiem ir samērā liela un tendences liecina, ka tuvākajos trīs četros gados sociālo uzņēmumu skaits varētu sasniegt pat 200. Šā brīža tiesiskais regulējums ir labs pamats turpmākai šīs jomas attīstībai. Likums nosaka, ka potenciālo sociālo uzņēmumu pieteikumi tiek izskatīti Sociālo uzņēmumu komisijā. Pozitīvi ir tas, ka komisijā sadarbojas kā valsts institūciju, tā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tajā tad arī, kopīgi diskutējot, tiek lemts, kam dot zaļo gaismu, un kam varbūt vēl nav pienācis īstais brīdis.

Kas ir pirmie oficiālie sociālie uzņēmēji, kas izturējuši kritēriju pārbaudi un plāno ar biznesa metodēm īstenot sociālos mērķus un veikt sabiedrībai sociāli nozīmīgus darbus? Vispopulārākā ir darba integrācijas joma, jo 41 procents uzņēmumu jau darbojas vai plāno darboties tieši šajā sfērā. Ar darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem saprotam tādus uzņēmumus, kuri dod iespēju strādāt, nopelnīt iztiku, iekļauties darba tirgū un sabiedrībā cilvēkiem no sociālās atstumtības riska grupām – cilvēkiem ar invaliditāti, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bezdarbniekiem, bijušajiem ieslodzītajiem, trūcīgajām personām un citiem. Neapšaubāmi, darba integrācija dod vistiešāko sociālo ietekmi un mēs varam redzēt tūlītējus rezultātus – cilvēki ir nodarbināti, viņiem tiek izmaksāts atalgojums, viņi bauda sociālās garantijas, socializējas un iziet sabiedrībā. Tāpēc sociālie uzņēmumi, kas iet darba integrācijas virzienā, vienlaikus veic arī ļoti būtisku sabiedrības iekļaušanas funkciju.

Otrā populārākā joma ir izglītība ar 19 procentu īpatsvaru, tālāk seko dažādu sociālo pakalpojumu sniegšana – 10 procenti. Savukārt ar iekļaujošu pilsonisko sabiedrības un kultūras daudzveidību, veselības veicināšanu un sportu, vides un dzīvnieku aizsardzību nodarbojas astoņi procenti uzņēmumu katrā no sfērām, bet ar atbalsta sniegšanu trūcīgajiem un mazaizsargātajiem darbojas seši procenti uzņēmēju.

Sociālā uzņēmuma likums nosaka vairākus praktiskus atbalsta instrumentus. Piemēram, pašvaldību tiesības piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, publiskas personas tiesības nodot tai piederošo mantu bezatlīdzības lietošanā, piesaistīt brīvprātīgā darba veicējus utt. Jāatzīst, ka pagaidām šie atbalsta mehānismi vēl nav kļuvuši populāri un sociālie uzņēmēji ne vienmēr tos saņem.

Tomēr viens atbalsta instruments gan šajā laikā ir kļuvis populārs un pieprasīts. Tas ir finanšu institūcijā ALTUM pieejamais grantu atbalsts līdz 200 tūkstošiem eiro. Tiklīdz ir labvēlīgs Sociālo uzņēmumu komisijas atzinums un sociālā uzņēmuma statuss ir saņemts, uz to ir iespējams pretendēt. Šobrīd ALTUM ar sociālajiem uzņēmumiem ir noslēgti astoņi līgumi par vidējo summu 50 tūkstoši eiro. Kā jau biznesā, arī sociālajā biznesā, ir jāsagatavo dzīvotspējīgs biznesa plāns, lai labajiem nodomiem un mērķiem būtu ne tikai īslaicīgs uzplaiksnījums, bet arī ilgtspēja.  Vienlaikus gan jāatzīst – lai arī šis ir bizness ar “sociālo seju”, tomēr ne katrs uzņēmējs var automātiski kļūt par sociālo uzņēmēju. Tāpat kā ne visi, kas darbojas sociālajā sfērā vai nodarbojas ar labdarību, var būt uzņēmēji. Pirms iesaistīties šajā jomā, katram pašam kritiski jāizvērtē iespējas, jāattīsta skaidrs redzējums par pašu biznesa ideju un sociālo problēmu, kura tiks risināta ar biznesa metodēm.

Un vēl. Neviens potenciālais sociālais uzņēmējs nevar zināt pilnīgi visu par šo tēmu. Tāpēc aicinām izmantot tās iespējas, ko sniedz likums, kā arī konsultēties pie speciālistiem, apmeklēt pieejamās mācības un arī iedvesmoties no sociālajiem uzņēmējiem. Viņi jau var pastāstīt gan par veiksmīgo pieredzi, gan arī par grūtībām, kas norūda ceļā uz sociālo mērķu sasniegšanu.

 

Imants Lipskis, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors, Sociālo uzņēmumu komisijas priekšsēdētājs

 

| 19.03.2019

2019. gada 19. martā svinam Vispasaules sociālā darba dienu, kad sociālie darbinieki visā pasaulē iestājas viens par otru, savu profesiju, tās prestižu un nozīmību mūsdienu sabiedrībā. 
Šī gada vadmotīvs ir cilvēku savstarpējo attiecību, tai skaitā sadarbības, veicināšana un uzlabošana, neaizmirstot par cilvēku kā daļu no vides un daļu no kopējiem resursiem. 
Ik gadu pasaulē un arī Latvijā nedēļā no 18. līdz 22. martam notiek dažādi ar sociālo darbu saistīti pasākumi.  
22.martā ir plānoti divi lieli pasākumi – ikgadējā sociālo darbinieku konference, kuras tēma šogad ir „Resursi sociālajā darbā” un Gada balvas pasniegšanas ceremonija „Labākais sociālais darbinieks Latvijā 2018”, kuras laikā tiks godināti seši par labākajiem atzītie darbinieki no dažādām Latvijas malām – Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas. 
Labklājības ministrija novēl visiem Latvijas sociālajiem darbiniekiem radošumu, atvērtību un nezūdošu degsmi veicot savu sirds darbu!

 

 

Arhīvs Pilns arhīvs