gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  
Aktulitātes pirmālapa Pilns arhīvs
| 06.04.2020

Stājies spēkā likums "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību". Tas nosaka īpašu valsts institūciju darbību regulējumu ārkārtējās situācijas laikā un atsevišķos gadījumos arī noteiktā termiņā pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Likums paredz, ka Labklājības ministrijai, izvērtējot dīkstāves perioda ietekmi uz pakalpojumu sniegšanu, ir tiesības veikt samaksu par dīkstāves periodu ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem, kuri valsts noteiktos pakalpojumus ārkārtas situācijā nevar sniegt klātienē. Dīkstāves samaksa var pārsniegt valdības noteikto ārpusģimenes aprūpes atbalsta centram par pakalpojumiem paredzēto līdzekļu apmēru, bet nedrīkst pārsniegt 2020. gada janvārī un februārī aprēķinātās vidējās izmaksas. Savukārt ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, kas nodrošina mācību programmas apguvi potenciālajām audžuģimenēm, specializētajām audžuģimenēm un adoptētājiem, tagad var nodrošināt mācību programmas teorētiskās daļas apguvi attālināti.

Tiek pārtraukta jaunu klientu ievietošana sociālo pakalpojumu institūcijās, kas sniedz sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu. Te izņēmums ir sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana vardarbībā cietušām personām krīzes centros, kā arī bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai krīzes centrā. Vēl izņēmums attiecas arī uz personu bez dzīvesvietas īslaicīgu izmitināšanu patversmē un naktspatversmē.

Sociālos pakalpojumus dzīvesvietā sniedz attālināti, izņemot gadījumu, kad pakalpojumu šādi nodrošināt nav iespējams. Klātienē sociālo pakalpojumu sniegšana klientam pieļaujama, ja individuāli ir izvērtēta nepieciešamība pakalpojumu nodrošināt nekavējoties, ir iespēja garantēt drošību, kā arī ir pakalpojuma sniegšanai nepieciešamie resursi.

Sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri reģistrēti Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā 2012. gadā un kuriem pārreģistrācija veicama laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, saglabās reģistrāciju un veiks pārreģistrāciju laikā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim. Sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri reģistrēti Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā 2013. gadā un kuriem pārreģistrācija veicama laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim, saglabās reģistrāciju un veiks pārreģistrāciju laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

Ja izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā par kādu cilvēku ir pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu vai ir tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas aizliedz atrasties mājoklī, bet šis cilvēks nav spējīgs nodrošināt pašizolāciju,  tad šādu vietu iespēju robežās ir jānodrošina pašvaldībai. Šajā gadījumā cilvēks (izņemot personu ar invaliditāti un personu, kura atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu) pats sedz izdevumus, kas saistīti ar pašizolācijas vietas nodrošināšanu.

odarbinātības valsts aģentūra var saīsināt Darba likumā noteikto termiņu paziņojumam par kolektīvo atlaišanu, nosakot to īsāku par 30 dienām. Par termiņa saīsināšanu Nodarbinātības valsts aģentūra nekavējoties rakstiski paziņo darba devējam un darbinieku pārstāvjiem.

| 02.04.2020

LM atgādina, ka trūcīgā un maznodrošinātā statuss dod tiesības ģimenei (personai) saņemt valsts un pašvaldības noteikto atbalstu un atvieglojumus.

2020. gada 20. martā pieņemtie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredz, ka izsniegtās trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes (personas) izziņas  derīguma termiņš ir uzskatāms par pagarinātu uz ārkārtējās situācijas laiku un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām, tas nozīmē līdz 2020.gada 31.maijam. 

Personas, kuras saņem valsts vai pašvaldības apmaksātus  sociālās aprūpes un/vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus kā trūcīgas vai maznodrošinātas personas, var turpināt saņemt šos pakalpojumus arī situācijā, ja COVID -19 izraisītās ārkārtas situācijas laikā personai beidzas trūcīgas vai maznodrošinātā statusa derīguma termiņš. Pakalpojuma sniedzējam ir iespējams sazināties ar klienta pašvaldības sociālo dienestu un pārliecināties par izziņas derīgumu.  

Ja persona ir atzīta par trūcīgu, tai ir tiesības turpināt saņemt atvieglojumus veselības aprūpes sistēmā:

  • nav jāmaksā pacienta iemaksa, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus; 
  • nav jāmaksā pacienta līdzmaksājums par vienā stacionēšanas reizē veiktu ķirurģisko operāciju; 
  • saņemot valsts kompensējamos medikamentus līgumaptiekās un uzrādot trūcīgā izziņu, tiek atbrīvotas no valsts nekompensētas daļas samaksas un maksas par recepti 0,71 eiro. 

Personām, kuras atzītas par trūcīgām vai maznodrošinātām ar ienākumiem līdz 242 eiro uz cilvēku mēnesī, ir tiesības saņemt Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalstu - pārtikas preču un pirmās nepieciešamības preču komplektus, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi. 

Personām, kuras atzītas par trūcīgām vai maznodrošinātām ar pašvaldības noteikto ienākumu līmeni, ir tiesības:

  • saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu atbilstoši likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktajam;
  • saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajam;
  • pretendēt uz atbrīvošanu no tiesas izdevumu atmaksas (lēmumu par atbrīvojumu, vērtējot personas ienākumus, pieņem tiesa) atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam;
  • tiesības saņemt elektroenerģijas pakalpojumu par samazinātu cenu atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajam.
| 01.04.2020

Lai sniegtu atbalstu asistenta pakalpojuma saņēmējiem un pakalpojuma sniedzējiem (asistentiem) asistenta pakalpojuma saņemšanai laikā, kamēr visā Latvijas valsts teritorijā ir izsludināta ārkārtējā situācija COVID-19 epidēmijas izplatības ierobežošanai, Labklājības ministrija (turpmāk – Ministrija) ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 942 „Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā un koledžā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 942), kuri stājas spēkā 2020. gada 18. martā[1].

MK noteikumu Nr. 942 11.1 punkts nosaka: “Ja valsts teritorijā izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ līdz tās termiņa beigām personai nav iespēju izmantot asistenta pakalpojumu šo noteikumu 1. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minētajiem pasākumiem, attiecīgajam pasākumam piešķirto un neizmantoto stundu skaitu persona var izmantot šo noteikumu 1. pielikuma 7. punktā minētajam pasākumam, nepārsniedzot personas iepriekšējos trijos kalendāra mēnešos vidēji vienā mēnesī izmantoto stundu skaitu. Ja iepriekšējos trijos mēnešos persona asistenta pakalpojumu nav izmantojusi, sociālais dienests šo noteikumu 1. pielikuma 7. punktā minētā pasākuma īstenošanai personai piešķir ne vairāk kā 10 stundas nedēļā.

MK noteikumu Nr. 942 11.1 punktu sociālais dienests piemēro sākot ar ārkārtējās situācijas pirmo dienu, t.i., no 2020. gada 12. marta.

Lai nodrošinātu minētās tiesību normas vienotu piemērošanu visās pašvaldībās, informējam par jaunā normatīvā regulējuma piemērošanu, nodrošinot asistenta pakalpojumu:

Par asistenta pakalpojuma stundu uzskaiti

Ņemot vērā, ka ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ personām ar invaliditāti var būtiski samazināties iespējas pārvietoties ārpus mājokļa, sociālais dienests MK noteikumu Nr. 942 1. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minētajiem pasākumiem piešķirto un neizmantoto stundu skaitu var attiecināt uz šo noteikumu 1. pielikuma 7. punktā minēto pasākumu (sociālās iekļaušanas pasākumiem, t.sk. brīvā laika pavadīšanu).

Asistenta pakalpojuma saņēmējs arī ārkārtējās situācijas laikā var izmantot asistenta pakalpojumu piešķirtajiem mērķiem, piemēram, iet uz darba vietu, saņemt ārstniecības pakalpojumu, apmeklēt bankomātu u.c. vietas. Šādā situācijā pašvaldības sociālais dienests reāli sniegtās asistenta pakalpojuma stundas uzskaita līdzšinējā kārtībā saskaņā ar līgumā par asistenta pakalpojuma sniegšanu noteikto. Savukārt, ja MK noteikumu Nr. 942 1. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minētais pasākums nav iespējams, tad asistentam ikmēneša pārskatā par asistenta pakalpojuma sniegšanu stundas ir jānorāda pie 1. pielikuma 7. punktā minētā pasākuma.

Asistenta pakalpojuma stundas pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, t.i., no š.g. 1. - 11.martam ir uzskaitāmas un apmaksājamas atbilstoši personai piešķirtajiem pasākumiem, līgumā par asistenta pakalpojuma sniegšanu noteiktajā kārtībā un apmērā, bet stundu skaits ārkārtējās situācijas dienās (12. - 31. marts un 1. - 14. aprīlis) veidojas kā starpība starp personas iepriekšējo trīs mēnešos vidēji izmantoto stundu skaitu un mēneša dienās pirms/pēc ārkārtējās situācijas izmantoto skaitu.

Piemērs asistenta pakalpojuma stundu uzskaitei:

Pēteris ir izmantojis asistenta pakalpojumu decembrī 40 h, janvārī 50 h, februārī 30 h; vidējais rādītājs attiecīgi ir 40 h. No 1. - 11. martam Pēteris ar apliecinājumiem no viņam piešķirtajiem pasākumiem ir izmantojis 18 h, tātad periodā no 12. - 31. martam pie 7. pasākuma viņam ierakstāmas 22 h (40-18=22 h), tās sadalot pa dienām. Periodā no 12. - 31. martam pakalpojums var tikt izmantots vēl arī kādam citam pasākumam, ja persona to var apliecināt atbilstoši izvirzītajām prasībām, taču tad attiecīgi samazinās 7. pasākumam attiecināmās stundas. Pieņemot, ka Pēteris no 12. - 31. martam ir izmantojis 10 h 5. pasākumam (saņem ārstniecības pakalpojumus), attiecīgi periodā no 12. - 31. martam pie 7. pasākuma ierakstāmas 12 h (40-18-10=12 h).

 

Par asistenta atalgojuma aprēķināšanu ārkārtējās situācijas laikā, ja iepriekšējos trijos mēnešos persona asistenta pakalpojumu ir izmantojusi

Personas iepriekšējos trijos kalendāra mēnešos vidēji vienā mēnesī izmantoto stundu skaits tiek aprēķina ievērojot, šādu formulu:

(d + j + f) / 3=n,

kur d, j un f ir personas iepriekšējos trijos mēnešos izmantotais stundu skaits un n – aprēķinātais vidējais stundu skaits trijos mēnešos.

Aprēķinā izmantotie mēneši vienmēr būs iepriekšējie trīs mēneši pirms tā mēneša, par kuru tiek sniegta atskaite. Marta mēnesim attiecīgi vidējo stundu skaitu nosaka pēc 2019. gada decembra, 2020. gada janvāra un februāra mēnešiem. Savukārt aprīļa mēnesim – janvāris, februāris, marts. Gadījumā, ja ārkārtējā situācija turpināsies, tad vienmēr ņem vērā iepriekšējos trīs mēnešus pirms attiecīgā pārskata mēneša. Vidējā stundu skaita noteikšanā tiek ņemti vērā mēneši, kuros ir saņemts asistenta pakalpojums, neatkarīgi no tā, kurā mēneša dienā līgums noslēgts un cik stundu izmantots. Arī tad, ja līgums noslēgts mēneša vidū, mēnesis tiek ņemts vērā aprēķinā un tiek ņemts vērā attiecīgajā mēnesī izmantotais stundu skaits. Personām, kurām kādā no iepriekšējiem trīs mēnešiem vispār nav bijis noslēgts līgums par asistenta pakalpojumu, to mēnesi neņem vērā un ņem stundu skaitu pārējos divos mēnešos un dala ar 2. Piemēram, decembrī 0 h (līguma nav vai izmantotas 0 stundas), janvārī 20 h, februārī 30 h, tad vidējo stundu skaitu martā par iepriekšējiem trīs mēnešiem aprēķina šādi: (20+30)/2=25 h). Savukārt, ja pakalpojums sniegts tikai februārī (20 h), tad marta maksimālais stundu skaits būs 20 h.

Parastajā veidā uzskaitītajās dienās (1. - 11. marts) un ārkārtējās situācijas periodā (12. - 31. marts) uzskaitītās stundas kopā mēnesī nevar pārsniegt vidējo stundu skaitu iepriekšējos trīs mēnešos. Līdzīga pieeja attiecināma uz aprīļa mēnesi (1. - 14. aprīlis un 15. - 30. aprīlis), kad ārkārtējā situācija beigsies un cilvēki atsāks izmantot pakalpojumu atbilstoši 1. - 6. punktā minētajiem pasākumiem, saņemot par to apliecinājumus, vai gadījumā, ja ārkārtējā situācija tiek pagarināta - uz jebkuru citu mēnesi, ja tas ir nepilns mēnesis.

Stundas Sociālās sfēras procesu pārvaldības lietojumprogrammā SOPA (turpmāk – SOPA) ievadāmas attiecīgajiem pasākumiem paredzētajos laukos. Līdz š.g. 1. aprīlim SOPA sistēmā tiks veikti nepieciešamie pielāgojumi, lai sistēma pati aprēķinātu personas iepriekšējos trijos kalendāra mēnešos vidēji vienā mēnesī izmantoto stundu skaitu. Sociālā dienesta darbiniekiem pašiem aprēķins nebūs jāveic, bet SOPA formā, kur ievada stundas pa dienām, tiks izveidots jauns datu lauks, kurā sarkanā krāsā tiks parādīts vidējais stundu skaitu mēnesī par iepriekšējiem 3 mēnešiem.

Ja asistenta iesniegtajā pārskatā norādītais kopējais mēnesī nostrādāto stundu skaits būs lielāks par SOPA aprēķināto, tad sociālā dienesta speciālistam kopējais stundu skaits jākoriģē un stundu sadalījums pa dienām SOPA jāievada atbilstoši piešķirtajiem pasākumiem tā, lai nostrādāto stundu skaita summa atbilst SOPA aprēķinātajam vidējam stundu skaitam par iepriekšējiem trīs mēnešiem.

Atalgojums asistentiem tiks aprēķināts atbilstoši attiecīgā mēneša stundas tarifa likmei nepilna darba laika gadījumos, proti, marta mēnesī atalgojums tiks aprēķināts atbilstoši martā paredzētajai stundu likmei.

Par asistenta pakalpojuma piešķiršanu, ja iepriekšējos trijos mēnešos persona asistenta pakalpojumu nav izmantojusi (t.i., pirmreizēji klienti vai personas, kuras ilgstoši nav saņēmušas pakalpojumu)

Lai sniegtu vienlīdzīgas iespējas izmantot asistenta pakalpojumu arī jaunajiem klientiem (un klientiem, kuri pēdējos trijos mēnešus asistenta pakalpojumu nav izmantojuši), kuriem nav nosakāms vidējais stundu skaits par iepriekšējiem 3 mēnešiem, MK noteikumu Nr. 942 11.1 punkts paredz, ka šādām personām asistenta pakalpojumu piešķir ne vairāk kā 10 h nedēļā, attiecinot tās uz 7. punkta pasākumu – sociālās iekļaušanas pasākumi, t.sk. brīvā laika pavadīšana un pastaigas svaigā gaisā.

Asistenta pakalpojuma piešķiršanas nosacījumi ārkārtējās situācijas laikā netiek mainīti un sociālā dienesta pienākums saskaņā ar MK noteikumu Nr. 942 8. un 9. punktu joprojām ir izvērtēt personu un lemt par asistenta pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

Ja sociālais dienests marta mēnesī jau ir pieņēmis lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu šādam klientam, tad šī lēmuma un noslēgtā līguma nosacījumi nav jāmaina.

Ja lēmums par asistenta pakalpojuma piešķiršanu vēl nav pieņemts vai iesniegums tiek saņemts ārkārtējās situācijas laikā, tad sociālā dienesta pienākums ir izvērtēt personu un ja persona atbilst asistenta pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem, tad lemt par asistenta pakalpojuma piešķiršanu. Personu izvērtē un lēmumu pieņem vispārējā kārtībā, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 942 normām. Personas vajadzību pārvietoties ārpus mājokļa vērtē ilgtermiņā (“normālā” situācijā) atbilstoši situācijai, kāda personai bijusi līdz šim un plānota pēc ārkārtējās situācijas beigām, un pieņem attiecīgu lēmumu. Lēmuma un līguma nosacījumus sociālais dienests papildina, norādot, ka lēmums tiek pieņemts pamatojoties arī uz MK noteikumu Nr. 942 11.1 punktu un norāda, ka asistenta pakalpojuma apjoms 1. pielikuma 7. punkta pasākumam ārkārtējās situācijas laikā ir līdz 10 h nedēļā.

Piemērs:

__________ Sociālais dienests, pamatojoties uz Invaliditātes likuma 12. panta pirmās daļas 3., 3'., 4.punktu, Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 942 „Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā un koledžā” 4., 8., 11., 11.1 punktu un 9.1. apakšpunktu piešķir asistenta pakalpojumu periodam 01.04.2020. – 31.03.2021. šādā apjomā:

  1. Lai saņemtu ārstniecības pakalpojumus (atbilstoši ārstējošā ārsta izsniegtam dokumentam, kas apliecina ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas iestādes apmeklējumu), apmeklētu ģimenes ārstu. Apmeklētu valsts un pašvaldību iestādes, institūcijas, kurām ir deleģēta valsts un pašvaldību uzdevumu izpilde, finanšu institūcijas, kā arī institūcijas personas interešu aizstāvībai (piemēram, notārs, jurists) līdz 20 h nedēļā (5. pasākums).
  2. Lai iesaistītos sociālās iekļaušanas pasākumos (iepirkšanās, teātru, koncertu, sporta spēļu, citu pasākumu un sabiedrisku vietu apmeklējums, kas saistīts ar brīvā laika pavadīšanu) līdz 2 h nedēļā (ārkārtējās situācijas laikā ne vairāk kā 10 h nedēļā) (7. pasākums).

Vērtējot personai apmaksājamā asistenta pakalpojuma apjomu ārkārtējās situācijas laikā, sociālais dienests ņem vērā personas iesaisti piešķirtajos pasākumos un, ja personai nav iespēju izmantot asistenta pakalpojumu piešķirtajiem pasākumiem, piemēro MK noteikumu Nr. 942 11.1 punkta nosacījumus. Līdz ar to:

  1. ja persona arī ārkārtējās situācijas laikā asistenta pakalpojumu ir izmantojusi MK noteikumu Nr. 942 1. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minētajiem pasākumiem vairāk par 10 h nedēļā (bet ne vairāk kā personai piešķirts lēmumā) un tam ir apliecinājumi, tad sociālais dienests apmaksā šiem mērķiem piešķirtās stundas atbilstoši asistenta iesniegtajam pārskatam un apliecinājumiem, bet 1. pielikuma 7. punkta pasākuma ietvaros apmaksā divas stundas nedēļā;
  2. ja persona asistenta pakalpojumu MK noteikumu Nr. 942 1. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minētajiem pasākumiem ar apliecinājumiem izmantojusi mazāk par 10 h nedēļā, tad sociālais dienests 1. pielikuma 7. punkta pasākuma (sociālās iekļaušanas pasākumi, t.sk. brīvā laika pavadīšana) ietvaros apmaksā starpību līdz 10 stundām nedēļā. T.i., 1.-6. pasākumā izmantotās stundas norāda, taču to skaits kopā ar 7. pasākumā norādītājām stundām nedrīkst pārsniegt 10 h nedēļā.

Piemērs:

Ingai lēmumā piešķirtas stundas: 5. pasākumam – 20 h nedēļā, 7. pasākumam– 2 h nedēļā

  1. variants
  1. variants

Inga iesniedz apliecinājumus par pakalpojuma izmantošanu 5. pasākumam marta mēnesī, t.sk. ārkārtējās situācijas laikā par izmantotām 10 h nedēļā.

Šādā gadījumā Ingai marta mēnesī 7. pasākumā attiecināmas 2 h nedēļā.

 

Ingas asistents saņems samaksu par 12 h nedēļā.

Ja Inga ar apliecinājumiem var izmantot vairāk kā 10 h nedēļā, tad izdevīgāks viņai ir šis variants.

Inga par pakalpojuma izmantošanu 5. pasākumam marta mēnesī, t.sk. ārkārtējās situācijas laikā apliecinājumus teorētiski varētu iesniegt par mazāk kā 10 h nedēļā, piemēram, 6 h nedēļā, tad atlikušās 4 h norāda 7. pasākumā, tādējādi kopā martā tiks apmaksātas 10 h nedēļā.

Gadījumā, ja Ingai ārkārtējās situācijas laikā apliecinājumi nav nevienai stundai par 1. - 6. pasākumu, tad 7. pasākumā norāda 10  h nedēļā.

Tādējādi saskaņā ar 11.1 punkta otro teikumu viņai marta mēnesī tiks apmaksātas 10  h nedēļā.

Ingas asistents saņems samaksu par 10 h nedēļā.

Attiecīgi, ja cilvēks var apliecināt vismaz 10 vai vairāk stundas nedēļā 1. - 6. pasākumam, tad piemērojama parastā stundu uzskaites un apmaksas pieeja.

Attiecīgi, ja cilvēks nevar apliecināt vismaz 10 vai vairāk stundas nedēļā 1. - 6. pasākumam vai nevar apliecināt nevienu stundu, tad piemērojama jaunā 11.1 punkta norma un šādam cilvēkam apmaksājamas ne vairāk kā 10 h nedēļā bez apliecinājumiem.

Jaunās normas mērķis ir ārkārtējās situācijas laikā saglabāt cilvēkiem ar invaliditāti līdzšinējo pakalpojumu un asistentam ienākumus. Tāpēc norma, neraugoties uz to, ka personām nav rādītājs par iepriekšējo trīs mēnešu vidējo izmantoto stundu skaitu,paredz piešķirt pakalpojumu ne vairāk kā 10 stundas nedēļā, tādēļ nav iespējama apliecināto stundu summēšana 1. - 6. pasākumā ar papildu 10 h 7. pasākumā.

 

Lai nodrošinātu, ka 1. pielikuma 7. punkta pasākumam marta un aprīļa mēnešos var ievadīt 10 h nedēļā, SOPA sistēmā tiks atslēgta kontrole par maksimāli norādāmajām stundām.

Par līgumsaistību izpildi apliecinošo dokumentu iesniegšanu

Arī ārkārtējās situācijas laikā asistentam vienu reizi mēnesī sociālajā dienestā ir jāiesniedz pakalpojuma uzskaites lapa par iepriekšējā mēnesī sniegto asistenta pakalpojumu. Ir jāņem vērā, ka atalgojuma nodrošināšana asistentam ārkārtējās situācijas periodā ir aizvietojošs risinājums esošajā pakalpojumā, kur asistentam tiek kompensēti negūtie ienākumi par darbu, kuru, neiestājoties ārkārtējai situācijai, asistents būtu veicis. Tāpat ir jāņem vērā, ka būs asistenta pakalpojuma saņēmēji, kuri turpinās izmantot asistenta pakalpojumu atbilstoši piešķirtajiem pasākumiem un asistenti varēs iesniegt līgumā noteiktos apliecinājumus. Līdz ar to, lai veiktu samaksu uzņēmuma līguma ietvaros par sniegto pakalpojumu, tomēr izmaksu attaisnojošam dokumentam ir jābūt.

Sociālais dienests izvērtē un lemj patstāvīgi par pieņemšanas – nodošanas akta kā atsevišķa dokumenta saņemšanas nepieciešamību no asistenta.

Par asistenta pakalpojuma uzskaites lapas u.c. līgumā par asistenta pakalpojuma sniegšanu noteikto dokumentu (ja sociālais dienests to iesniegšanu uzskata par nepieciešamu) iesniegšanas veidu alternatīvām dienests lemj patstāvīgi.

Atbilstoši situācijai katrā pašvaldībā ir vairāki veidi, kā saņemt nepieciešamo informāciju no personu ar invaliditāti asistentiem, piemēram:

  1. izmantojot pasta pakalpojumus (stundu izlietojumu var rakstīt ar roku, brīvā formā vai pirms tam nodrošinot atskaišu dokumentu (elektronisku vai papīra formā) pieejamību);
  2. asistents atstāj sociālajā dienestā dokumentu kastītē vienpusēji parakstītus dokumentus, ko sociālais dienests tālāk nepieciešamības gadījumā koriģē atbilstoši vidējam stundu skaitam;
  3. izveidot paraugformu, kas pieejama word formātā un aizpildāma datorā. Šo formu var nosūtīt un saskaņot pa e-pastu, saraksti un/vai sarakstes pielikumus pievieno personas lietai vai lieto kā pamatojošo dokumentu grāmatvedībai uz apmaksu.

Ārkārtējās situācijas periodā asistenta pakalpojuma sniedzējs, izņemot, ja persona ar invaliditāti iepriekšējos trijos mēnešos asistenta pakalpojumu nav izmantojusi, pakalpojuma uzskaites lapā reāli sniegtās stundas norāda atbilstoši līdzšinējiem nosacījumiem, proti, attiecīgajam mērķim piešķirtās un izmantotās stundas norāda atbilstošajās dienās, kad faktiski pakalpojums izmantots. Šajos gadījumos asistenta pakalpojuma stundas, kuras nav iespējams apliecināt, norāda pie MK noteikumu Nr. 942 1. pielikuma 7. punktā minētā pasākuma. Ja kopējais mēnesī atskaitē norādītais stundu skaits pārsniedz personas iepriekšējos trīs mēnešos izmantoto vidējo stundu skaitu, tad sociālais dienests asistentu iesniegtajos pārskatos koriģē norādīto stundu skaitu tā, lai nostrādāto stundu kopējais skaits mēnesī nepārsniedz iepriekšējos trīs mēnešu vidējo stundu skaitu, un veic dienesta atzīmi, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek piemērota MK noteikumu Nr. 942 11.1 punkta norma un norāda attiecīgajā mēnesī apmaksājamo stundu skaitu: Dienesta atzīme: Stundu skaits labots atbilstoši MK noteikumu Nr. 942 11.1 punktam (ārkārtējā situācija). Apmaksājamas kopā 40 h/mēn. (darbinieka paraksts).

Par ārkārtējās situācijas laikā faktiski apmaksājamo stundu skaitu sociālais dienests asistenta pakalpojuma pieprasītāju un asistenta pakalpojuma sniedzēju  informē telefoniski vai e-pastā savlaicīgi (tiklīdz tas ir iespējams).

Par transporta izdevumu apmaksu

Transporta izdevumus asistenta pakalpojuma nodrošināšanas ietvaros ārkārtējās situācijas laikā var apmaksāt tikai noteikumu Nr. 942 1. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minēto pasākumu īstenošanai, ja asistents var apliecināt asistenta pakalpojuma sniegšanu un transporta izmantošanu. – Ja pakalpojums izmantots sociālās iekļaušanās pasākumiem vai brīvajam laikam (7. pasākums), transporta izdevumi netiek apmaksāti.

***

Vienlaikus aicinām pievērst īpašu uzmanību brīdinājuma paziņojumiem sistēmā SOPA, ja ievadīto stundu skaits pārsniedz iepriekšējo trīs mēnešu vidējo stundu skaitu un neignorēt tos. Ja šādi brīdinājuma paziņojuma parādās, tad aicinām pārliecināties, ka nedēļā norādīto stundu skaits nepārsniedz 40 h nedēļā un personas iepriekšējo trīs mēnešu vidējo stundu skaitu. Neatbilstību gadījumā ministrija var lūgt precizēt finanšu līdzekļu izlietojumu pārskatus saskaņā ar MK noteikumu Nr. 942 26. un 261. punktu.

Vēlamies atzīmēt, ka šādi grozījumi asistenta pakalpojuma nodrošināšanā un apmaksā ieviesti ar mērķi sniegt atbalstu šai sabiedrības grupai ārkārtējās situācijas laikā, kad noteikta virkne ierobežojumu iestādēm sniegt klātienes pakalpojumus, kas nozīmē, ka asistenta pakalpojuma saņēmējiem nebūs iespējas doties no savām mājām, lai saņemtu šos pakalpojumus, un viņu asistenti nesaņems atlīdzību par personas pavadīšanu. Vienlaikus jāapzinās, ka personas ar invaliditāti ar tuvinieku atbalstu arī ārkārtējās situācijas laikā mēģinās nodrošināt ikdienas pastaigas svaigā gaisā, tādējādi aizvietojot citas līdzšinējās aktivitātes, kuras ārkārtējās situācijas dēl vairs nav iespējams nodrošināt. Tādēļ grozījumi nodrošina, ka tiek saglabāts atbalsts personas ar invaliditāti pavadīšanai un arī saglabāta samaksa asistentiem, kas daudzos gadījumos ir personu ar invaliditāti ģimenes locekļi, kas nav vai ir ierobežotā apmērā iesaistījušies citās nodarbinātības aktivitātēs. Tādējādi samazinot iespēju, ka šīs personas vai ģimenes ir spiestas vērsties pašvaldībā pēc sociālās palīdzības.

Informējam, ka Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons sadarbībā ar Ministriju ir sagatavojusi sižetu Facebook platformā, kurā izklāstītas izmaiņas asistenta pakalpojumā ārkārtējās situācijas laikā. Lūdzam dalīties ar saiti uz šo video gan savas pašvaldības mājas lapā, gan sociālo tīklu kontos, lai arī cilvēki ar invaliditāti un viņu asistenti būtu informētāki par izmaiņām. Pieejams šeit:

https://www.facebook.com/ApvienibaApeirons/videos/2718822928245303/

 

| 01.04.2020

Ārkārtējās situācijas laikā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija īpaši aicina bērnus un vecākus izmantot Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 piedāvāto bezmaksas psiholoģisko palīdzību, kas ir pieejama visu diennakti. Krīzes laikā, kad izjaukts ierastais dzīves ritms un jāievēro dažādi ierobežojumi, daudzi izjūt spriedzi. Lai izvairītos no tās sekām, psihologa konsultācija ir viena no efektīvākajām metodēm.

“No 12. marta Uzticības tālruņa konsultanti snieguši jau 322 psiholoģiskās konsultācijas. Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir jūtamas izmaiņas Uzticības tālrunī apkalpoto ziņojumu tēmās”, atzīst inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja. Aktuālākās tēmas bērnu auditorijā pašlaik ir saistītas ar bailēm no Covid 19 un iespējām sevi pasargāt no saslimšanas, pulcēšanās ierobežojumiem un aizliegumu doties ārā, kā dēļ nereti rodas konflikti ar vecākiem. 

Tā kā bērni pavada vairāk laika onlaina vidē, tiek saņemtas ziņas arī par interneta drošības pārkāpumiem. Aktualizējušās arī tēmas par dažādām veselības problēmām, tostarp nomāktību un depresiju. Bērni bažās arī par speciālistu pieejamību un sūdzas par garlaicību un problēmām kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. “Arvien biežāk bērni ne tikai izvēlas zvanīt, bet raksta arī e-konsultācijas un vēršas pēc palīdzības čatā”, saka A. Vēja.

Savukārt vecāki biežāk konsultējas jautājumos par bērnu atkarībām un veselības problēmām, interesējas par bērna saskarsmes jautājumiem šķirtās attiecībās un vaicā par dažādām bērnu disciplinēšanas metodēm. Tāpat kā pirmskrīzes laikā, Uzticības tālruņa konsultanti saņem arī zvanus par bērnu tiesību pārkāpumiem ģimenēs (nerūpēšanās par bērniem, alkohola problēmas vecākiem utt.). Pēdējā laikā gan vecāku, gan bērnu auditorijas interesē arī attālinātās mācīšanās problemātika.
 

Atgādinām, ka saziņai ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, lai ziņotu par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem vai arī saņemtu psiholoģisko palīdzību un atbalstu:

  • lūdzam izmantot iestādes centrālo tālruņa numuru 67 359 128;
  • saziņai elektroniski: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
  • www.latvija.lv (iesniegums iestādei)
  • e-adrese: _DEFAULT@90002056949

Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 turpina darbu diennakts režīmā.

Tiešsaistes konsultācijas jeb čats darbojas darba dienās no plkst. 12:00 – 20:00, tas ir bezmaksas un anonīms (meklē čata lodziņu iestādes mājaslapas www.bti.gov.lv labajā apakšējā stūrī).

Palīdzību un atbalstu iespējams saņemt arī no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Konsultatīvās nodaļas.

Turpmāk Konsultatīvās nodaļas vadība, saņemot pirmo informāciju par radušos problēmsituāciju, atbilstoši problēmas aktualitātei novirzīs vecākus vai bērna likumiskos pārstāvjus pie kāda no nodaļas speciālistiem, kas izvērtēs konkrēto situāciju un sniegs nepieciešamās rekomendācijas tās tālākai risināšanai.

Lai saņemtu attālinātu atbalstu, darba dienās no 9.00 līdz 15.00 var zvanīt Konsultatīvās nodaļas vadītājai Ingai Gulbei, mob. 26808563, vai sūtīt ziņu  Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..
 

| 01.04.2020

Trešdien, 1. aprīlī, aprit divi gadi kopš stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums. Tas sniedz iespēju iegūt sociālā uzņēmuma statusu tiem uzņēmumiem, kuri savai darbībai ir izvirzījuši sociālus mērķus. Likumā ir noteikta sociālā uzņēmuma statusa iegūšanas kārtība, sociālo uzņēmumu reģistrēšanas un uzraudzības kārtība, kā arī noteiktas priekšrocības un atvieglojumi, kādi pienākas sociālajam uzņēmumam.

Likuma darbības pirmā gada laikā Labklājības ministrija (LM), kura ir atbildīga par likuma īstenošanu, piešķīra sociālā uzņēmuma statusu 49 komersantiem. Arī otrā gada laikā uzņēmumi bijuši tikpat aktīvi un sociālā uzņēmuma statusu ieguvuši vēl 48 uzņēmumi. Kopumā Latvijā šobrīd ir 97 sociālie uzņēmumi. Joprojām populārākā joma, kurā darbojas sociālie uzņēmumi, ir darba integrācija, kurā darbojas 32 procenti no reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu pārstāvjus. Savukārt audzis ir to uzņēmumu īpatsvars, kuri darbojas izglītības jomā – skolas un pirmskolas iestādes, kas bieži izmanto alternatīvas metodes, ļaujot iekļauties klases kolektīvos arī skolēniem ar īpašām vajadzībām. Tāpat sociālie uzņēmumi nodarbojas ar sporta, veselības veicināšanas un medicīnas pakalpojumiem, kā arī vides un dzīvnieku aizsardzību.

Pat ikdienišķās situācijās sociālajiem uzņēmējiem ir grūtāk nodrošināt konkurētspēju ar jau ierastās uzņēmējdarbības veida komersantiem. Lai sociālajiem uzņēmumiem ļautu labāk iekļauties biznesa apritē, LM sadarbībā ar Altum tiem sniedz finanšu atbalstu grantu veidā. Lai uzņēmums varētu saņemt grantu, tam ir jāizstrādā biznesa plāns, kas apraksta ieplānotās aktivitātes un apliecina uzņēmuma dzīvotspēju ilgtermiņā. No 97 reģistrētajiem sociālajiem uzņēmumiem grantus ir saņēmuši 33 uzņēmumi par kopējo summu, kas pārsniedz 1,4 miljonus eiro. Sociālās uzņēmējdarbības finansēšana Eiropas Sociālā fonda finansētā projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” ietvaros tika uzsākta jau pirms likuma stāšanās spēkā, un šī pilotprojekta ietvaros Altum grantus ir saņēmuši 33 uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas (pilotprojektā varēja piedalīties arī NVO) par kopējo summu, kas pārsniedz 2,6 miljonus eiro. 

Finanšu institūcija Altum šobrīd ir izsniegusi grantus par kopējo summu, kas pārsniedz 4 miljonus eiro un 13 gadījumos (no 66 noslēgtiem granta līgumiem) biznesa projektu īstenošana jau ir noslēgusies un projekti nodoti pēcuzraudzībā LM, tāpat viens sociālais uzņēmums projekta ietvaros ir īstenojis jau divus Altum granta atbalstītus projektus. Gan uzņēmumu izveidotie projekti, gan izvirzītie mērķi, tai skaitā sociālie, tiek sasniegti.

Sociālā uzņēmuma likums ir veicinājis sociālās uzņēmējdarbības sektora attīstību,  sabiedrības izglītošanu par sociālo uzņēmumu pastāvēšanas nozīmību un apliecina šī biznesa virziena perspektīvas.

Lai atvieglotu kvalitatīvu biznesa plānu sagatavošanu, Labklājības ministrija sniedz iespēju sociālajiem uzņēmējiem saņemt bezmaksas konsultācijas biznesa plāna izstrādei par sociālo uzņēmējdarbību, finansēm, mārketingu, grāmatvedību un nodokļiem. 
 

| 31.03.2020

Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir noteiktas vairākas speciālistu grupas, kuriem regulāri nepieciešams apgūt un papildināt zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. 
Tie ir,  piemēram, sociālie darbinieki, tiesneši, prokurori, policijas darbinieki, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm.

Parasti šādas mācības tiek īstenotas klātienē. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo situāciju arī šī mērķa grupa varēs attālināti apgūt izglītības programmu teorētisko daļu.

 

 

| 30.03.2020

Uz ko attiecas invaliditātes termiņa pagarinājums līdz sešiem mēnešiem?

Grozījums Invaliditātes likumā paredz, ka visām personām, kurām ārkārtējās situācijas laikā (no 2020.gada 12.marta) vai triju mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas beigsies noteiktais invaliditātes termiņš un persona nebūs iesniegusi dokumentus invaliditātes ekspertīzei, invaliditātes termiņš automātiski pagarināsies uz sešiem mēnešiem, saglabājot iepriekš noteikto invaliditātes grupu un atzinumus, ja tādi bijuši izsniegti, kā arī visas izrietošās sociālās garantijas (pensijas/pabalsti). 

 

Vai tiks pagarināti arī visi iepriekš izsniegtie atzinumi - īpašas kopšanas nepieciešamība, asistenta pakalpojums, transporta kompensācija?

Jā. Personām, kurām ārkārtējās situācijas laikā (no 2020.gada 12.marta) vai triju mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas beigsies noteiktais invaliditātes termiņš, arī līdz šim izsniegto atzinumu termiņi tiks automātiski pagarināti uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

 

Vai automātisks termiņa pagarinājums tiks piemērots visos gadījumos?

Nē, ir izņēmumi, kad automātisks pagarinājums nav iespējams:

  • ja invaliditātes termiņš beidzies pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas (t.i., pirms 12.03.2020.);
  • ja persona iesniegumu invaliditātes noteikšanai iesniedz pirmo reizi;
  • ja bērns ārkārtējās situācijas laikā sasniedz 18 gadu vecumu (lēmums nevar tikt automātiski pagarināts, jo pilngadīgām personām tiek piemēroti citi invaliditātes noteikšanas kritēriji, mainās atbalsta pasākumi u.c.).

 

Vai cilvēkam, kuram automātiski ir pagarināts iepriekšējais lēmums,  ir obligāti jāgaida seši mēneši, lai atkārtoti veiktu invaliditātes ekspertīzi?

Nē. Ja cilvēkam, sazinoties ar savu ģimenes ārstu vai ārstējošo ārstu, ir izdevies saņemt visus nepieciešamos izmeklējumus un ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts ir sagatavojis nosūtījumu invaliditātes ekspertīzei, cilvēks to var iesniegt jebkurā laikā, negaidot sešu mēnešu pagarinājuma termiņa beigas. Tad personai invaliditātes ekspertīze tiek veikta parastajā kārtībā.

Ārkārtējās situācijas laikā persona minētos dokumentus var iesniegt VDEĀVK:

  • nosūtot pa pastu uz jebkuru Valsts komisijas nodaļu;
  • aizpildot e-iesniegumu vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv un pievienojot dokumentu skenētas kopijas;
  • elektroniski uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., parakstot iesniegumu ar drošu elektronisko parakstu.

 

Kā ārkārtējās situācijas laikā tiek veikts izvērtējums īpašas kopšanas nepieciešamībai? 

Īpašas kopšanas atzinuma sniegšanai VDEĀVK joprojām nepieciešams saņemt sociālā dienesta novērtējumu par personas ikdienā veicamajām darbībām un vidi.

Arī ārkārtējās situācijas laikā VDEĀVK sūtīs pieprasījumu sociālajam dienestam veikt novērtējumu. Pieprasījums veikt novērtējumu tiks lūgts sociālajiem dienestiem gadījumos, kad ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta nosūtījumā par invaliditātes ekspertīzes veikšanu būs atzīme par īpašas kopšanas izvērtēšanas nepieciešamību vai ekspertīzes laikā konstatēta tā nepieciešamība.

Iespējami trīs varianti:

1) SD, ievērojot visus piesardzības pasākumus, turpina apsekot klientus dzīvesvietās un veic ikdienā veicamo darbību un vides novērtējumu un anketu nosūta VDEĀVK.

2) SD, ņemot vērā riskus, nevar apsekot klientu dzīvesvietā, tad:

a) ja klients ir zināms, SD aizpilda novērtējuma anketu, balstoties uz tā rīcībā esošo informāciju par personu un viņas dzīves apstākļiem un aktivitātēm. SD to nosūtīs novērtējumu VDEĀVK ar piezīmi, ka tas veikts, pamatojoties uz SD rīcībā esošo informāciju bez klienta apmeklēšanas;

b) ja SD rīcībā nav informācijas par klientu un nevar aizpildīt novērtējuma anketu, tad SD nosūtīs VDEĀVK informāciju, ka novērtējums šobrīd netiks veikts. Mainoties situācijai, tiklīdz tas iespējams SD jāveic klienta apsekošanu dzīvesvietā un jānosūta nepieciešamā informācija VDEĀVK.

3) ja persona ir iesniegusi iesniegumu VDEĀVK atkārtotai ekspertīzei, t.sk. īpašas kopšanas izvērtēšanai, bet SD atsaka veikt vides novērtējumu, tad VDEĀVK pieņems lēmumu pagarināt īpašas kopšanas atzinumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā tiks saņemta attiecīgā informācija no SD puses, kas var mainīt iepriekš pieņemto lēmumu.

! Situācijā, ja invaliditātes statuss un īpašas kopšanas atzinums būs beidzies ārkārtējās situācijas laikā, bet iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti atkārtotai ekspertīzei nebūs saņemti, invaliditātes termiņš un iepriekš piešķirtais atzinums automātiski tiks pagarināti uz sešiem mēnešiem.

 

Vai automātiski pagarināsies arī invaliditātes apliecības derīguma termiņš ārkārtējās situācijas laikā?

Nē. Invaliditātes apliecības derīguma termiņš netiks automātiski pagarināts.

Personām, kurām automātiski pagarināts invaliditātes lēmuma termiņš, apliecība ar pagarināto termiņu tiks izsniegta tikai pēc personas pieprasījuma.

Ja ir nepieciešams saņemt invaliditātes apliecību ar pagarināto termiņu, jāvēršas VDEĀVK ar pieprasījumu izsniegt invaliditātes apliecību. Pieprasījumu brīvā formā VDEĀVK var iesniegt :

  1. Pa pastu, pievienojot klāt atbilstoša formāta fotogrāfiju. Fotogrāfiju var atsūtīt arī uz VDEĀVK e-pasta adresi, par to iepriekš informējot attiecīgo nodaļu. VDEĀVK nodaļu e-pasta adreses atradīsiet tīmekļa vietnē: http://www.vdeavk.gov.lv/kontakti/
  2. Elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu Latvija.lv. Atbilstoša formāta fotogrāfiju pievieno elektroniskā formātā.
  3. Ar drošu elektronisku parakstu, nosūtot uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Atbilstoša formāta fotogrāfiju pievieno pielikumā.

Informācija par nepieciešamo fotogrāfijas formātu invaliditātes apliecībai pieejama VDEĀVK tīmekļa vietnē - http://www.vdeavk.gov.lv/pakalpojumi/invalida-apliecibas-izsniegsana/.

Ja Jums nav iespēju pievienot atbilstoša formāta fotogrāfiju, lūdzam par to informēt VDEĀVK. Tādās situācijās ārkārtējās situācijas laikā invaliditātes apliecības izgatavošanai tiks izmantota vecā fotogrāfija. 

 

Ko darīt, ja invaliditātes termiņš ir beidzies pirms 12. marta un dokumenti nav iesniegti?

Šajos gadījumos iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņš netiks pagarināts.

Personai jāvēršas pie sava ģimenes vai ārstējošā ārsta lūgumu aizpildīt nosūtījumu uz invaliditātes ekspertīzi. Ārsts nosūtījumu aizpildīs, ņemot vērā to informāciju, kas ir viņa rīcībā, nosūtīs VDEĀVK, izmantojot e-pakalpojumus, par to informējot personu.

Pēc informācijas saņemšanas no sava ārsta, ka nosūtījums ir sagatavots un nosūtīts VDEĀVK, cilvēkam VDEĀVK jāiesniedz šādi dokumenti: iesniegums par nepieciešamību veikt invaliditātes ekspertīzi; aizpildīta Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa, atbilstoša formāta fotogrāfija invaliditātes apliecības izgatavošanai.

Minētos dokumentus cilvēks Valsts komisijā var iesniegt pa pastu, aizpildot e-iesniegumu portālā www.latvija.lv, parakstot iesniegumu ar drošu elektronisko parakstu.

Sīkāku informāciju, kā var iesniegt dokumentus Valsts komisijā, skatīt šeit: http://www.vdeavk.gov.lv/aktualitates/3795/ .

VDEĀVK pēc dokumentu saņemšanas, kā arī ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju (ja tāda būs), veiks invaliditātes ekspertīzi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam un iespēju robežās pieņems lēmumu par invaliditātes noteikšanu vai atteikšanu.

 

Ko darīt, ja bērns sasniedz pilngadību ārkārtējās situācijas laikā?

Šajos gadījumos nav iespējams automātiski pagarināt iepriekšējo invaliditātes lēmumu, jo mainās gan invaliditātes noteikšanas kritēriji, gan piemērojamie atbalsta pasākumi (t.sk. pabalsti), kas izriet no personai noteiktās invaliditātes grupas, invaliditātes smaguma pakāpes un traucējuma veida.

Personai pašai vai tās likumiskajam pārstāvi jāvēršas pie ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta, kas lems par nosūtījuma uz invaliditātes ekspertīzi sagatavošanu, balstoties uz viņa rīcībā esošo informāciju.

VDEĀVK pēc nepieciešamo dokumentu saņemšanas, kā arī ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju, veiks invaliditātes ekspertīzi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Lietās, kurās būs nepilnīga informācija, kas radīs šaubas vai persona atbilst vai neatbilst invaliditātes statusa noteikšanai, pieņems lēmumu par labu personai uz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz jaunu dokumentu invaliditātes ekspertīzei saņemšanai un jauna administratīvā akta izdošanai konkrētās personas lietā.

Arhīvs Pilns arhīvs